Vai ir iespējams atklāt savu zemi no jauna? Noteikti jā un reizēm tas notiek ieskatoties pagātnē. Bet citreiz satiekot cilvēkus, kuri nav vienaldzīgi un neko neprasa no citiem, bet vienkārši iet un dara to, kas jādara.
Mazāk zināmi fakti XXV35
659
1
Attēls no: www.zudusilatvija.lv
11 gadus vecāks par Brīvības pieminekli
Tagad Rīgas centrs nav iedomājams bez Brīvības pieminekļa un Laimas pulksteņa. Doma celt pieminekli Brīvības cīņās kritušajiem radās jau 1922.gadā, bet šī projekta īstenošana ieilga, jo pirmajā izsludinātajā konkursā neviens darbs neguva atbalstu.
Laimas jeb kā to sauca sākumā, Lielais pulkstenis tika uzstādīts 1924.gadā, lai rīdzinieki, ejot uz darbu zinātu vai nevajag pasteigties, lai nenokavētu darbu. Ja tas spētu runāt, viņš varētu mums daudz interesanta pastāstīt par Brīvības pieminekļa celtniecību, kas sākās 1931.gadā.
Attēls no: lv.wikipedia.org
Rīgas zaudētais kalns
Kubes (saukts arī par Seno vai Smilšu) kalns minēts 13.gs sarakstītajā Indriķa hronikā, kur Senais kalns pie Rīgas minēts kā vendu apmešanās vieta un tiek aprakstīta krustnešu un lībiešu kauja 1198.gadā pie šī kalna. Viduslaiku beigās kalnā un tās apkārtnē tika ierīkoti lauki. Šeit darbojušās arī vējdzirnavas. Sākot ar 17.gs Kubes kalnā tika svinēti Umurkumura svētki, kur simboliski attēloja pārdzīvoto Polijas-Zviedrijas karā (1600-1629). Ar laiku tie pārvērtās par Ražas svētkiem.
Bet Kubes kalnu izmantoja arī pilsētas iekarotgribētāji – no tā bija lieliska pārredzamība un iespēja ar lielgabaliem apšaudīt pilsētu. Rīgas nocietinājuma vaļņu izbūve to nemainīja, jo kalns bija nedaudz augstāks. Tāpēc pēc krievu militārās administrācijas pavēles kalns tika norakts. Tas notika laikā starp 1783. un 1784.gadu. Kalna vietā tika izveidots laukums – Marsa laukums, Rīgas garnizona karaspēka mācībām un parādēm, bet noraktā zeme tika izmantota esplanādes zemāko vietu uzpildīšanai.
1857.gadā, kad sāka nojaukt pilsētas vaļņus, esplanādes zeme no militāristiem nonāk pilsētas rīcībā un sākas tās apbūve. Ja meklējam vietu, kur kādreiz atradies noraktais kalns, tad tas ir apmēram vietā, kur tagad atrodas Mākslas akadēmija.
Reklāma
Attēls no: dziedava.lv
Latvijas piramīda
Tā atrodas Dundagas pagastā, netālu no vietas kur reiz atradusies Valpenes muiža. Šajā muižā ar savu mammu dzīvojis Krišjānis Barons. Valpenes piramīda ir savdabīgs piemineklis mūsu Dainu tēvam, ko pēc Imanta Ziedoņa ieceres veidojis tēlnieks Vilnis Titāns. Tās izveide ilga ap desmit gadiem. Laukakmeņi vākti apkārtnes laukos un tajos iekalti meliorācijā iznīcināto māju nosaukumi. Par augstumu ir dažāda informācija (6-9m), bet uzrāpties tajā var noteikti.
Attēls no: www.castle.lv
Pirmais naftas drudzis Latvijā
Tas notika tālajā 1899.gada vasarā, kad strādnieki padziļinot Smārdes ūdensdzirnavu kanālu (vai arī Slocenes gultni pie dzirnavām pēc citām ziņām) pamanīja ūdenī taukainus, zilganpelēkus plankumus ar ‘’petrolejas smaržu un garšu’’, kas iemesti ugunī uzliesmoja. Ziņa izplatījās un ieradās eksperti no Rīgas Politehniskā institūta un paņēma paraugus pārbaudēm. Pārbaudēs atklājās, ka runa ir par ogļūdeņradi saturošu minerāleļļu ar 24% petrolejas saturu. Bet prese jau skandināja par naftas atradnēm Smārdē.
Zemkopības ministrija no Pēterburgas novembrī nosūta uz Smārdi komisiju situācijas izpētei. Tas vēl vairāk uzkurina kaislības par iespējamo naftu un kad decembrī tiek veikti pirmie seklie urbumi, sarosās arī citi naudīgi vīri un steidzas izņemt urbšanas atļaujas kroņa zemē. RPI institūta profesori mēģināja atvēsināt sakarsušos prātus par lielo peļņu, paužot viedokli, ka naftas esamība ir visai apšaubāma, bet kurš gan viņos klausījās. 1900.gada pirmajā pusē tika izsniegtas vēl 58 licences urbšanai. Pēc gada gan izrādījās, ka ļoti daudziem ‘’šis kumoss’’ bija par dārgu un atļaujas tika anulētas. Pasākums prasīja lielus ieguldījumus un vēl joprojām nebija nekādu taustāmu rezultātu.
1901.gadā urbumi jau sasniedza 500m dziļumu, bet kārotais ‘’melnais zelts’’ kā neplūda tā neplūda. Pamazām tiek slēgti viens urbums pēc otra. Lai arī jaunas atļaujas vēl tiek izņemtas, tomēr jauni urbumi netiek sākti.
Attēls no: www.flickr.com
Nemainīgā ‘’Rigonda’’
Ieejot veikalā acis žilbst no šokolāžu raibajiem iepakojumiem. To vidū redzama arī ‘’Laimas’’ klasika, tumšā šokolāde ar drupinātiem riekstiem ‘’Rigonda’’. Tā radusies padomju 60.gados un savu iepakojuma dizainu nav mainījusi ne reizes. Tā autors ir latviešu mākslinieks Gunārs Kirke.
Iepriekšējā daļa http://spoki.tvnet.lv/vesture/Mazak-zinami-fakti-XXIV/865899
