Tas ir tik brīnišķīgi, ka notikumi, kas notikuši pirms daudziem gadiem, spēj pārsteigt. Dienu steigā mēs paskrienam garām tam, kas liksies ievērības cienīgs pēc daudziem gadiem. Tas nav pārmetums ‘’skrejošajam laikam’’, vien aicinājums piefiksēt sava laika notikumus, lai būtu ko pastāstīt tiem, kuri nāks pēc mums.Tas ir tik brīnišķīgi, ka notikumi, kas notikuši pirms daudziem gadiem, spēj pārsteigt. Dienu steigā mēs paskrienam garām tam, kas liksies ievērības cienīgs pēc daudziem gadiem. Tas nav pārmetums ‘’skrejošajam laikam’’, vien aicinājums piefiksēt sava laika notikumus, lai būtu ko pastāstīt tiem, kuri nāks pēc mums.
Mazāk zināmi fakti XXIV9
406
0
Siguldas ‘’ledus kņazs’’
Siguldas jaunā pils, celta 1878-1881.g, vēl joprojām atgādina par kņaza Nikolaja Kropotkina dzīvi šai pilsētā. Viņš bija idejām bagāts un arī pārgalvīgs cilvēks. Tieši viņš 1895.gadā savas muižas teritorijā uzbūvēja 900m garu ledus ceļu ar vienu virāžu, pa kuriem lejup traucās kamanas un to dažādas variācijas, kas varētu būt pat pirmās bobsleja kamanas. Tā bija pirmā mākslīgi veidotā ledus trase visā Baltijā.
Bet tas nebija viss. Darbīgais vīrs bija īstens jauno tehnoloģiju fans – nodibināja pirmo autobraucēju un aeroklubu Baltijā, zemniekiem no ārzemēm atveda modernu lauksaimniecības tehniku, uzbūvēja leduspagrabu piena dzesēšanai un piena ieguvei iepirka ražīgās melnraibās govis.
Čiekurkalna neparastā baznīca
No ielas skatoties, šis nams ne ar ko neatšķiras no citiem. Misiones draudzes baznīca celta un atklāta 1928.gadā kā lūgšanu nams. Vienkāršs nams, kur pulcēties draudzei. Tā bija autonoma draudze, kura sludinātā ticība nedaudz atšķīrās no luteriskās mācības, piem. atzina reinkarnāciju. 1936.gadā ar īpašu lēmumu draudze tika pievienota Latvijas Evanģēliski luteriskajai baznīcai.
Savu darbību draudze nepārtrauca arī padomju gados. Tas nebija viegli, jo ‘’padomju cilvēks bija ateists’’. Dievnama pārvērtības sākās pagājušā gadsimta 70.gados, kad draudzei pievienojās Oļģerts Miķelsons. Sāka dziedāt korī un rakstīt dziesmas, dažas no kurām tiek dziedātas vēl joprojām. Bet galvenais, būdams diplomēts būvinženieris, sāka mainīt šīs vietas izskatu.
Tam noderēja viss ko varēja sadabūt – akmeņi, oļi un pat pudeļu stikli. Triju desmitu laikā top neparasts zvanu tornis, noflīzēti celiņi, pārveidota ēkas fasāde un vēl, un vēl daudz simbolisku darbu un katrs no tiem vēsta par Latvijas un dieva mīlestību. Tā ir neparasta, bet tomēr luterāņu baznīca.
Reklāma
Pažarniekiem savs eiro
2015.gadā Valsts Banka izlaiž speciālu sudraba 5 eiro kolekcijas monētu, kas veltīta Latvijas gunsdzēsības 150gadei. Uguns vienmēr ir bijis cilvēka lielākais draugs un lielākais ienaidnieks, bet organizēta cīņa pret to sākusies tikai 19.gs.
Lai arī pirmā pilsētas pažarnieku komanda radās jau 1845.gadā Dinaburgā (tagad Daugavpils), par Latvijas ugunsdzēsēju darbības sākumu uzskata 1865.gada 17.maiju, kad Rīgas brīvprātīgo ugunsdzēsēju komanda organizēti devās dzēst ugunsgrēku Vecrīgā. Un tas tāpēc, ka Daugavpils tolaik bija Vitebskas guberņas sastāvā.
Šajā pat gadā ugunsdzēsēju komanda tika izveidota arī Mītavā ( tagad Jelgava). Arī pārējās apdzīvotās vietas veido savas komandas ‘’sarkanā gaiļa’’ apkarošanai. Pirms II Pasaules kara Latvija teritorijā jau darbojas 240 ugunsdzēsēju biedrības.
No stādaudzētavas par Botānisko dārzu
Latvijā par vecāko tiek uzskatīts LU Botāniskais dārzs, kas dibināts 1922.gadā, bet Salaspils Nacionālā Botāniskā dārza (dibināts 1956.g.) pirmsākums meklējams jau 1798.gadā, kad Johans Hermanis Cigra, uzpērkot nelielas un paputējušas dārzniecības, izveido Latvijā pirmo komerciālo stādaudzētavum Ganību dambī. Pēc piecdesmit gadiem tā nonāk Šohu – Bēru dzimtas īpašumā un Rīgas ostai paplašinoties 1898.gadā tā tiek pārcelta uz Salaspili, kur mūsdienās atrodas Nacionālais Botāniskais dārzs. Pirmās brīvvalsts laikā tā bija lielākā kokaudzētava Baltijā. Līdz I Pasaules karam uz visdažādākām vietām tika nosūtīti 50-60 tūkstoši augļu koku, krāšņumaugu un sēklu gadā.
Karš stādaudzētavu gandrīz pilnībā iznīcināja un firma 1918.gada nodalē tika pārdota ilggadējam strādniekam Pēterim Balodim. Dārzniecība turpināja darbu. Arī kara laikā, lai gan tas nebija tas veiksmīgākais laiks. Pēc okupācijas uzņēmums tika nacionalizēts un tagad tā bija Valsts Augļu koku un ogulāju izmēģinājumu audzētava. 1956.gada 1.septembrī audzētava kļūst par ZA Botānisko dārzu, pārņemot bagātās augu kolekcijas, kas krātas un lolotas jau gandrīz 200 gadus. Pēc neatkarības atgūšanas tas iegūst Nacionālā Botāniskā dārza statusu.
Rātslaukums – Lielais pumpis
Tieši tāds bija pirmā Rīgas omnibusa maršruts tālajā 1852.gada 7.martā, kad sākās sabiedriskā transporta satiksme galvaspilsētā. 11-vietīgo karieti vilka zirgi un uzraksti bija tikai krievu un vācu valodā. Preses rakstos šim jaunajam pārvietošanās veidam paredzēja drīzu galu, jo ”Šis jaunais omnibuss nekad nekļūs tik vispārējs un visām iedzīvotāju šķirām lietojams kā tas, kurš izrādījies nepieciešami vajadzīgs visos laikos, bet kam mūsu senči devuši vārdu – līķrati.”, bet viņi kļūdījās. Zirgu omnibuss noturējās līdz 1882.gadam, kad to nomainīja zirgu tramvajs.
Iepriekšējā daļa http://spoki.tvnet.lv/vesture/Mazak-zinami-fakti-XXIII/865744
Tev patiks šie raksti
