Viens no vēstures galvenajiem kritērijiem ir laiks. Varbūt izklausīsies smieklīgi, bet piedāvāju nedaudz paceļot laikā un uzzināt senākus un ne tik senus notikumus mūsu valstī.
Mazāk zināmi fakti XXI12
518
0
Bij’ tāda pilsēta - Ninive
Tagadējā Dārtes ciema (Talsu novads Vandzenes pagasts) vietā bija Ninive jeb Neištethene, kurai 1650.gadā barons Magnuss Firkss piešķīra pilsētas tiesības. Tajā apmetās brīvie ļaudis- tirgotāji un amatnieki. Baronam bija grandiozi plāni to padarīt par tirdzniecības centru un pat izrakt kanālu līdz jūrai. Lai piesaistītu darbaspēku viņš atbrīvoja pilsētniekus no nodevām ar privilēģiju rakstu. Kā jau tas bieži notiek, pilsētas ziedu laiki beidzās ar barona nāvi.
Barona atraitnei Dorotejai Dārtei nekad nebija patikušas vīra idejas un, nākot pie varas, tā visus pilsētiņas iedzīvotājus patrenca, privilēģijas rakstu sadedzināja un pilsētiņu nolīdzināja līdz ar zemi un tās vietā likusi uzcelt sev muižu, ko nosauca savā vārdā. No agrākās godības saglabājies vien akmens ar uzrakstu ‘’Anno 1600’’, it kā no pirmās Ninives baznīcas, kas iebūvēts 1895.gadā uzceltās Dārtes evanģēliskās baznīcas sienā.
Ceļojošā baznīca
1866.gadā ģenerālis Konstantīns fon Kaufmans viesojoties Odesā ieraudzīja kāda kalēja meistardarbu - baznīcu, kura pilnībā izgatavota no dzelzs un čuguna. Ģenerālim tā iepatikās un tā tika izjaukta un pārvesta uz Dinaburgu (tagad Daugavpils) un uzstādīta aptuvenā vietā, kur kādreiz atradās koka baznīca, kuru uzcēla par godu Dinaburgas ieņemšanai Livonijas karā. Bet unikālā baznīca tā īsti nevienam nebija vajadzīga. 1903.gadā tās vietā sāka celt jaunu akmens dievnamu - Borisa-Gļeba katedrāli un mazā dzelzs baznīciņa, tās izmēri tikai 13x9m, turpināja rūsēt jaunās baznīcas ēnā.
Kā glābiņš baznīcai bija Jersikas muižnieces A.Aleksejevas lūgums, kura kopā ar Jersikas pareizticīgajiem jau gadiem lūdzās pēc savas baznīcas. Tad nu nolēma, ka necels jaunu, bet atdos tiem dzelzs baznicu. Banīcu atkal izjauca un tā devās ceļā uz Jersiku. Šeit tā atguva ‘’otru elpu’’ un arī vārdu –Kristus Apskaidrošanās baznīca. Pie baznīcas parādījās arī draudzes māja un draudzes skola.
Reklāma
Baznīcām savi apbalvojumi
2005.gada 2.oktobrī Latvijas Luterāņu baznīca nodibina savu apbalvojumu ‘’Uzticības vairogs’’ ar devīzi ‘’... ar uzticību tu visu esi darījis’’. Tā ir piespraude vairoga formā ar zelta krustu un LELB emblēmu vidū.
Pēc gada savus apbalvojumus nodibina arī Latvijas Pareizticīgo baznīca. Tas ir Arhibīskapa Jāņa ordenis ar devīzi ‘’ Вера без дел мертва есть’’ (Ticība bez darbiem ir nedzīva). Ordenim ir vairākas pakāpes un ir arī medaļas.
Lielā franču-latvju filma
1925.gada vasarā Daugavpils apkaimē notika mēmās filmas ‘’Mihails Strogovs’’ filmēšana. Tas jau pats par sevi bija notikums. Vēl lielāku interesi izraisīja fakts, ka filmu uzņēma ārzemnieki un tajā filmējās arī latviešu karavīri. Dodot filmēšanas atļauju, varasvīri uzstāja, ka filmu titros jābūt pieminētam Latvijas vārdam, lai popularizētu valsts tēlu pasaulē. Cīņas ainas ar mūsu karavīru piedalīšanos bija atzītas par bīstamām un tāpēc visi iesaistītie tika apdrošināti. Un divi Daugavpils garnizona kareivji tiešām arī savainojās (laikam jau pārāk iejutās savās lomās) un no kompānijas ‘’Cine France Film’’ saņēma čekus par gūtajiem ievainojumiem.
1926.gada nogalē filmu sāka izrādīt Eiropā un arī Latvijā. Tā bija 168 minūtes gara un tika sadalīta divās daļās un 18 ainās. Lai apmierinātu visus skatīties gribētājus, ziņkāre par filmu bija maksimāli sakairināta, filmu demonstrēja vienlaikus abos Rīgas lepnākajos kinoteātros ‘’Palladium’’ un ‘’Splendid Palace’’.
Melngalvji – bagāti un neprecēti
Kas bija tie melngalvji, kuru vārdu nes skaistais nams Vecrīgā? Starp citu, pirms tam to sauca par Jauno namu un Karaļa Artura sētu. Pirmās ziņas par melngalvjiem Rīgā ir dokumentētas ar 1354.gadu. 1416.gadā tirgotājzeļi ļizveido savu brālību un kopā ar Lielās ģildes darboņiem no pilsētas rātes iznomā Jauno namu. Ar laiku nams pilnībā pāriet melngalvju īpašumā. Lai iestātos brālībā, galvenais nosacījums bija būt neprecētam. Ja kāds sadomāja precēties, tad pēc laulībām brālība bija jāpamet. Tiek uzskatīts, ka Rīgas melngalvju biedrība bija īpaši bagāta, salīdzinot ar citām Latvijas un tuvāko kaimiņu biedrībām. Tirgošanās arī tajos laikos bija pilsētas ekonomikas virzītājs, bet melngalvji arī rīkoja plašus svētkus ar mielastiem un sporta sacensībām. Maija grāfa svētkus aizsāka tieši melngalvji.
1939.gadā saskaņā ar likumu par bezpeļņas biedrībām un līgumu par vācbaltu pārvietošanu uz Vāciju biedrība tika slēgta.
Tev patiks šie raksti
