Dažkārt, lasot ziņas par agrāk notikušiem notikumiem, neviļus jāpasmaida. Dīvaini ļautiņi bijuši! Un tad nāk atklāsme- tie bija citi laiki un citi tikumi. Kā laiks izmaina cilvēku sajūtas un domāšanu...
Mazāk zināmi fakti XX24
1590
2
Vīrietēm- nē!
Rūpēs par valsts nācijas skaitlisko nākotni 20.gadu vidū diskusiju centrā izvirzās sieviete. Mainās sieviešu dzīvesveids un ģērbšanās stils. 1925.gadā Lielajā Ģildē sarīkotajā sabiedriskajā tiesā moderno sievieti. Tām tiek pārmests ‘’sievišķības principu’’- uzticības, padevības un mīlestības trūkums. Rakstnieks Viktors Eglītis, kurš iejutās prokurora lomā, pat ieteica modernās sievietes saukt par ‘’vīrietēm’’. Kā tas viss beidzās? Tika nospriests, ka modernai sievietei jāatsakās no kaitīgajiem vīriešu ieradumiem; smēķēšanas, alkohola lietošanas, baudām, flirta un izpriecām ārpus ģimenes. Bet sievietes tik un tā visu dara pa savam un neviens, īpaši jau vīrieši, nespēj to ietekmēt.
Vecpuišu grēks.
Bet ne tikai sievietes tiek vainotas pie latviešu skaita problēmām. Par noziegumu tiek uzskatīts latviešu vīriešu vēlās laulības un neprecēšanās. Skaļākā vecpuišu sabiedriskā tiesāšana notiek 1926.gadā Jelgavā. Apsūdzības rakstā teikts- ‘’Vīrieši palikdami vecpuišos, grēko pret sevi, sievieti, sabiedrību un valsti.’’ Tiesa izvērtās visai azartiski, jo gan apsūdzētāji, gan aizstāvji izrādījās gana asprātīgi. Galu galā tiesa nosprieda, ka par vecpuišiem uzskatāmi neprecējušies vīrieši no 28 līdz 50 gadiem, ka viņi vainojami pie tā, ka ‘’liels daudzums sieviešu paliek neprecējušās un ka ar to šīm sievietēm tiek bojāts mūžs’’. Bet mīkstinot spriedumu atzina, ka vecpuiši nav galvenais cēlonis, kāpēc latviešu tauta maz pieaug. Lai samazinātu vecpuišu skaitu tika rosināts uzlikt tiem nodokli par labu daudzbērnu ģimenēm. Ar laiku tas tiek arī izdarīts.
Pirmie kuģi zem nacionālā karoga.
Pirmo sarkanbaltsarkano karogu kuģa mastā pacēla 1918.gada decembrī. Tas bija kravas tvaikonis ‘’Maiga’’, kas 1914.gadā tika nopirkts no dāņiem. Kuģis kursēja galvenokārt starp Kurzemes un Vidzemes ostām, bet laikā kad Rīgai pietuvojās boļševiki uz tā paglābās daudzi Latvijas nacionālās armijas karavīri un Lielbritānijas kara flotes eskorta pavadībā devās uz Liepāju. Kuģis nogrima 1934.gada 20.augustā, aptuveni 40 jūras jūdzes no Ventspils. Apkalpi izglābj zviedru motorkuģis.
Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijas karoga apliecība Nr.1 tiek izsniegta ‘’Rīgas kuģniecības’’ sauskravas kuģim ‘’Rēzekne’’.
Nakts izklaides 80 gadu stilā.
80-tajos gados Latvijā rodas uzņēmīgi ļaudis, kuri organizē nakts videoseansus. Vajag tikai videomagnetafonu un no jūrniekiem iepirktas filmu kasetes. Grupas tiek veidotas slepeni, jo tas nav gluži legāli, un savākušies kādā dzīvoklī skatās filmas līdz pat rītam. Pārsvarā tās ir visai apšaubāmas kvalitātes šausmenes, trilleri un, protams, pornogrāfija. Kvalitāte šausmīga, bieži īstas miglu bildes, bet tas ir ‘’saldais aizliegtais auglis’’ un tāpēc jo iekārojamāks. Cīņai ar šo ‘’biznesu’’ tiek izveidotas īpašas komitejas, kas uzsāk neonogurstošu ‘’sliktās rietumu ietekmes’’ apkarošanu. Kopā ar miliciju tā nakts vidū dodas uz dzīvokļiem, kur notiek šāda filmu skatīšanās. Kā viņi uzzina par šīm vietām? Ir cilvēki, kuri paziņo. Shēma šajos reidos ir vienkārša; kāpņu telpā tiek izskrūvēti elektrības drošinātāji un, kad dzīvokļa īpašnieks nāk skatīties kas par vainu, tas tiek saņemts kā saka silts un ar lietišķiem pierādījumiem- atslēdzot elektrību, videokasete iestrēgst magnetafonā. Tāpēc visbiežāk šādus videoseansus rīkoja privātmājās, kur apkārt nebija tik daudz skaudīgu kaimiņu acu.
Latviešu avīze- rekordiste.
1822.gada 5.janvārī Mītavā (tagadējā Jelgava) iznāk ‘’Latviešu avīzes’’ pirmais numurs. Tas gan nav pirmais laikraksts, kas iznāk latviešu valodā. Jau 1768.gadā Peltsamā, kas tolaik ietilpa Vidzemes guberņā, iespieda pirmo medicīnas žurnālu latviešu valodā ‘’Latviešu ārste’’, bet tā izdošanas laiks nebija ilgs, tikai līdz 1769.gadam.
Kā katrs sākums arī avīzes pirmsākums bija grūts. Sākumā tiek drukāti tikai 200 avīzes eksemplāri reizi nedēļā. 1901.gadā avīze iznāk jau divas reizes nedēļā, pēc desmit gadiem- trīs reizes nedēļā, bet ar 1913.gadu avīze iznāk jau katru dienu. Šeit atrodama ziņas par notikumiem Krievijā un citviet pasaulē, tirgus ziņas, sludinājumi un padomi lauksaimniekiem. Gandrīz visi ‘’Latviešu avīzes’’ redaktori, pavisam tie laiku gaitā bija 13, bija mācītāji, tāpēc laikraksts bija ar reliģisku pieskaņu. Šeit tiek dota iespēja publicēties pirmajiem latviešu tautības autoriem- Neredzīgajam Indriķim, Ansim Līventālam, Ansim Leitānam, Jēkabam Janševskim. Laikraksta iznākšanu pārtrauca I Pasaules karš 1915.gadā. 93 gadus šī avīze bija informējusi un izklaidējusi visus lasītgribētājus un neviena cita avīze šo ilgpastāvēšanas rekordu nav pārspējusi.
Neesi slinks un apskaties arī iepriekšējo daļu ŠEIT
