›

Mazāk zināmi fakti XVIII 20

1078 2

Ir teiciens, ka cilvēka dzīvē nav mazsvarīgu notikumu. Katrs no tiem mūs padara gudrākus un stiprākus. Tāpat ir arī ar tiem notikumiem, kas risinājušies daudzus gadus atpakaļ.

Apbalvojumus ne tikai pasniedz, bet arī atņem.

Katru gadu tiek pasniegti valsts apbalvojumi par dažādiem nopelniem sabiedrības labā. Bet kopš 2004.gada pastāv arī likuma normas par atteikšanos no apbalvojumiem un to atņemšanu. Šajā laikā apbalvojumi atņemti četriem cilvēkiem-divi atteikušies no apbalvojuma jau pirms tā pasniegšanas, viens- Tālis Sala, protestējot pret pastāvošo sistēmu, pēc apbalvojuma saņemšanas to atdeva atpakaļ, bet Odesas Goda konsulei apbalvojums tika atņemts, jo atklājās ‘’šmuces’’ viņas darbībā.

Divi Jāņi- latviešu stiprinieki.

Divi draugi, Jānis Krauze un Jānis Polis pagājušā gadsimta sākumā bija izcilākie latviešu atlēti.

Jānis Krauze (1894-1919) svarcelšanas sacensībās sāka piedalīties 1911.gadā un jau nākošajā gadā kļuva par Rīgas un Baltijas čempionu. Krauze bija pirmais latviešu sportists, kurš uzstādīja pasaules rekordu smagajā svarā- grūšanā 102,4kg. Karjeras laikā viņš piecas reizes labojis pasaules rekordu. Tā laika jaunieši iedvesmojās no sportista sasniegumiem un labprāt iesaistījās atlētu klubos. Par godu izcilajam atlētam 1921.gadā dibinātā sporta biedrība ieguva nosaukumu ‘’Krauze’’.

Jānis Polis (1891-1953) bija grieķu- romiešu cīņu cīkstonis. Bijis vairākkārtējs Latvijas čempions smagajā svarā un 1913.gadā kļuva arī par Krievijas čempionu. Piedalījies arī divās Olimpiskajās spēlēs- 1912.gadā Stokholmā vēl pārstāvēja Krievijas impērijas komandu, bet Parīzē 1924.gadā startēja Latvijas komandas sastāvā un tika līdz ceturtajai kārtai. Pēc Olimpiskajām spēlēm Polis 1926.gadā pārgāja pie profesionāļiem un izcīnīja Eiropas čempiona titulu. Pēc aktīvā sporta pamešanas viņš trenēja jaunos sportistus un 1936.gada olimpiādē Berlīnē piedalījās kā cīkstoņu galvenais treneris.

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Laikraksts -LR vienaudzis.

Liepājas pilsētas laikraksts ir tikai deviņas dienas jaunāks par Latvijas valsti. 1918.gada 27.novembrī pie pilsētniekiem nonāk pirmais ‘’Kurzemes vārds’’ numurs. Liepājā pazīstamais ārsts un sabiedriskais darbinieks Ernests Ekšteins ar domubiedriem īsteno savu ieceri par avīzi. Gadu laikā bijuši arī nelieli laikraksta izdošanas pārtraukumi, galvenokārt finansiālu grūtību dēļ, bet avīze vienmēr ‘’kā fēnikss atkal cēlās no pelniem’’. Padomju gados pat vajadzēja mainīt nosaukumu uz ‘’Komunists’’. Vecais nosaukums tika atgūts 1990.gada 13.aprīlī un tas vēl joprojām stāsta par notikumiem ne tikai pilsētā, bet arī par tuvāko novadu aktualitātēm.

Pirmais latviešu ‘’Playboy’’.

1924.gada rudenī avīžu kioskos parādās ‘’Senzacija’’ (tā tolaik rakstījās ’’sensācija’’)- ilustrēts žurnāls visām un visiem. Tā izdevējs bija Helmārs Rudzītis un viņš savu ideju raksturo šādi- "Mūsu žurnālam bija jābūt kaut kam neparastākam, brīvākam, nu, teiksim, tādam "pleibojiņam" bērna autiņos, pret kuru pat niknākie morālisti un cenzūra nevarētu pacelt savu draudētāju pirkstu". Galvenais uzsvars bija uz pikantiem romāniem un zīmējumiem. Īpašu panākumu šādai presei gan nav. Latviešu publika nav īpaši atsaucīga pret jauninājumiem, tomēr metiens pakāpeniski lēnītēm pieaug. Žurnāla mūžs nebija garš, jo atradās vareni vīri, kuriem šādas vaļības likās nepieņemamas un žurnāls tika slēgts. Tomēr Rudzītis tik viegli nepadevās. Ieguvis jauna žurnāla izdošanas atļauju, pēc nedēļas sāka izdot ‘’Sensācijas’’ dvīni ‘’Elegance’’. Rodas arī konkurenti- tādi kā ‘’Vecpuisis’’, ‘’Eross’’ un ‘’Mīla un flirts’’.

Skautisms atnāk no austrumiem.

Skautu un gaidu kustība radās Anglijā, bet Latvijā skautisma idejas atnāk no Krievijas, kad no bēgļu gaitām latviešu jaunieši atgriežas mājās. Krievijā jau darbojās skautu pulciņi. Pirmie skautu pulciņi savu darbību sāk 1917.gadā Rīgā, Cēsīs un Alūksnē, drīz pēc tam arī Jelgavā un Talsos. Jau 1920.gadā Latvijas vārds ir atrodams pasaules skautu organizāciju sarakstā un 1921.gada 6.aprīlī tika oficiāli reģistrēta Latvijas Skautu centrālā organizācija. Pirmās gaidas Latvijā parādās 1921.gadā.

Apskaties arī iepriekšējo daļu.