Mūžīgā kustība- laiks. Gads seko gadam, gadu simti nomaina cits citu. Katrs notikums nes sev līdzi ko jaunu un neparastu, izvirza savas prasības, nosakot likumus un arī tikumus.
Mūžīgā kustība- laiks. Gads seko gadam, gadu simti nomaina cits citu. Katrs notikums nes sev līdzi ko jaunu un neparastu, izvirza savas prasības, nosakot likumus un arī tikumus.
Gustavs Zemgals karaļa tronī.
Gustavs Zemgals- Latvijas otrais prezidents bija pirmais Latvijas valsts vadītājs, kurš devās oficiālā vizītē pie monarha- Zviedrijas karaļa Gustava V. Tas notiek1929.gada 28.maijā. Kā jau pieņemts šādās smalkās aprindās šeit jāievēro dažādi rituāli, bet tajos laikos vēl neeksistēja etiķetes konsultanti. Un gadījās misēklis; ieradies karaļa pilī Stokholmā, prezidents gaidot uz pieņemšanu, apsēdās kādā krēslā. Par lielu pārsteigumu sev viņš pēkšņi nokļūst sanākušo fotogrāfu uzmanības centrā. Tie bildē uz nebēdu. Vēlāk noskaidrojās, ka satraukumā Zemgala kungs apsēdies krēslā, kuru karalis parasti izmanto kā mazo troni. Lai arī mazais, bet tomēr tronis. Karaļa tronī vairāk nevienam Latvijas valsts vadītājam nav izdevies padēdēt.
Daugavas ‘’Titāniks’’.
Tā tika nosaukta Latvijas kuģniecības vēsturē lielākā katastrofa. 1950.gada 13.augusta (!!!) pusdienlaikā, pašā Rīgas centrā- Daugavmalas piestātnē, netālu no tagadējā Akmens tilta, nogrimst izpriecu kuģītis ‘’Majakovskij’’ aiznesot vismaz 147 cilvēku dzīvības. Traģēdija notika tikai tāpēc, ka braukt gribētāji, nesagaidot iepriekšējā reisa pasažieru nokāpšanu, sakāpa uz kuģīša un tādējādi radīja pārslodzi. Un kad motorlaivas izraisītais vilnis kuģīti sašūpo, tas sasveras un vairs nespēj atsvērties atpakaļ. Un sāka grimt. Tie, kuri atradās uz klājiem iekrita vai paši lēca ūdenī, bet tiem, kuri atradās kajītēs izkļūšana bija sarežģītāka. Daudzi šīs traģēdijas aculiecinieki metušies ūdenī, lai palīdzētu. Traģiski tas beidzies kādam krievu matrozim, kurš izglābis piecus, bet cenšoties glābt sesto, noslīcis pats. Četrus Upju kuģniecības pārvaldes vadošos darbiniekus, kuģa kapteini, kurš traģiskajā dienā pat nebija uz kuģīša, bet gan baudīja sev pienākušos brīvdienu, un kapteiņa palīgu LPSR Augstākā tiesa notiesāja uz 5-20 gadiem cietumā. Bet sagadījās tā, ka nevienam nenācās atsēdēt piespriestos gadus- pēc Staļina nāves viņi tika amnestēti.
Pļaviņu HES- ‘’kinodīva’’.
Šobrīd Pļaviņu HES ir Baltijas lielākā un otra lielākā Eiropas hidroelektrostacija. Tā tika uzcelta rekordīsā laikā- piecos gados. 1965.gadā, kad celtniecība ritēja pilnā sparā, būvlaukums kļuva par ‘’galvenās lomas izpildītāju’’ kinostudijas ‘’Mosfiļm’’ filmā ‘’Rītdienas ielā’’ (‘’ На завтрашней улице’’ rež Fjodors Fiļipovs). Filmas darbība notiek kādā no Sibīrijas HES-iem, kur partorgs cīnās par strādnieku darba apstākļu uzlabošanu. Riktīga padomju propogandas filma. Tiem, kuriem nav svešs Vladimira Visocka vārds būs interesanti uzzināt, ka šī ir viena no pirmajām aktiera filmām un tajā izskan arī viņa dziesma ‘’Нам говорят без всякой лести…’’.
Pirmais Latvijas ģerbonis.
Šobrīd zināmā LR ģerboņa autors ir grafiķis Rihards Zariņš un tas tika apstiprināts Satversmes sapulcē 1921.gada 16.jūlijā (atjaunots 1993.g). Bet pirmais, neoficiālais ģerbonis radās jau mēnesi pēc LR proklamēšanas. Tā autors bija tēlnieks Bukards Dzenis. Pēc viņa meta tiek kaltas latviešu karaspēka vienību cepuru kokardes- saulītes. Arī pēc oficiālā ģerboņa apstiprināšanas šīs kokardes paliek kā Latvijas armijas piederības zīme. Pēc Brīvības cīņām saulīte kļūst smailāka un no tās tiek izņemts burts ‘’L’’. Atjaunojoties Latvijas valstiskumam tiek atjaunota arī Latvijas armijas simbolika, tajā skaitā arī kokardes- saulītes. Arī Aizsardzības ministrijas logotipa pamatā ir tieši šis ģerbonis.
Latviešu gambīts.
Tie, kuri kaut nedaudz spēlē šahu zina kas ir šaha atklātne. Tā ir spēles sākuma shēma, līdz 15-20 gājieniem, kad tiek mobilizēti spēlētāju spēki. Pasaulē pazīstamās šaha atklātnes ir apkopotas britu šaha enciklopēdijā „The Oxford Companion to Chess”. Pavisam ir reģistrētas 1327 atklātnes, to vidū ir arī ‘’Latviešu gambīts’’. Šādu spēles sākumu 17.gs izmantoja izcilais itāļu šahists Džoakino Greko. 20.gs sākumā Latvijas šahisti rūpīgi analizējuši šo atklātni un 1937.gadā Starptautiskā šaha federācija (FIDE) šai atklātnei oficiāli piešķir ‘’Latviešu gambīta’’ nosaukumu. Jāsaka gan, ka šo atklātni pārāk bieži nepielieto, jo tā tiek uzskatīta par ļoti agresīvu un vienlaikus riskantu atklātni.
Apskaties arī iepriekšējo daļu
Latvijas tagadējo ģerboni radīja 2 cilvēki - Rihards Zariņš un Vilis Krūmiņš, bet tas tā... lai tauta zinātu savus varoņus. Protams, ka par rakstu +
Latviešu, gambīts ir izplatīts, ja profesionāļi spēlē pret amatieriem, tā irkombinācija kā parādīt savu pārākumu