Atkal pieci nelieli Latvijas vēstures krikumiņi. Vēsture un arī šodiena sastāv no daudziem maziem mirkļiem, kuri nekad vairs neatkārtosies. Mirklis ko izdzīvojam šodien, pēc brīža jau ir vēsture.
Mazāk zināmi fakti V16
Liepājā drukāja pirmo LR naudu.
Jaundibinātā Latvijas valsts mantojumā saņēma īstu naudas haosu: cara rubļi, Domes nauda, kerenkas, ostrubļi, ostmarkas, pilsētu parādzīmes un vēl un vēl, tās visas figurēja kā maksāšanas līdzekļi. Tāpēc LR Pagaidu valdība 1919.gada 22.martā izdod rīkojumu par Latvijas brīvvalsts nacionālās valūtas izveidi. To nosauc par Latvijas rubli un no 1920.gada 18.marta līdz 1925.gadam tas ir vienīgais maksāšanas līdzeklis, kad to nomaina lats. Tiek noteikts arī tā kurss: 1 Latvija rublis= 1 ostrublis= 2 vācu markas= 1.5 cara rubļi. Pirmie Latvijas rubļi (no 1919.gada aprīļa līdz oktobrim) tiek iespiesti G.Meijera litogrāfiskajā spiestuvē Liepājā. No vasaras vidus to paralēli dara arī A.Groseta spiestuve Rīgā, bet pēc oktobra naudas drukāšanu tā pārņem pilnībā. Interesanti, ka teksts uz visām kases zīmēm bija trīs valodās: priekšpusē latviešu valodā, bet mugurpusē pa kreisi- vācu un pa labi- krievu valodā.
Šartras labirints Krimuldā.
13.gs izveidotais vienceļa Šartras katedrāles labirints daudzviet tika atdarināts. Tāds ir arī Latvijā. Krimuldas baznīcas draudze, ar Latvijas Zaļā punkta kluba finansiālu atbalstu, pie baznīcas izveidoja Lilijas labirintu. To atklāja 2002.gadā un tas veltīts Turaidas valdniekam Kaupo, kurš 1203.gadā veica svētceļojumu uz Romu pie pāvesta Innocenta III. No šī ceļojuma viņš atgriezās ar pāvesta dāvāto Bībeli un 100 zelta monētām, kas izlietojamas kristīgās baznīcas celšanai. Labirintu par Lilijas labirintu sauc tāpēc, ka tā centrā ir lilijas zieds, jo saglabājies nostāsts par valdnieka sapni, kurā lilijas zieds pasargā baznīcu no visām nelaimēm.
Sadursmes uzņemšanas laukumā.
1939.gadā kinorežisors Vilis Lapenieks no Sabiedrisko lietu ministrijas saņem pasūtījumu, uzņemt pirmo latviešu pilnmetrāžas skaņu filmu. Par pamatu tiek ņemts Viļa Lāča romāns ‘’Zvejnieka dēls’’. Kā jau noprotat, filmēšana notiek jūras krastā. Arī Buļļuciemā, kur ar atpūtniecēm izcēlies negants cīniņš. Tās demonstratīvi atteikušās peldēties mazliet tālāk no filmēšanas laukuma. Bet tolaik peldēties ‘’Ievas kostīmā” nebija aizliegts. Sadursmes aizgāja pat tik tālu, ka bija jāiejaucas policistiem un jāaizstāv filmētājus. Bet galu galā filma tiek pabeigta un 1940.gadā ‘’Splendid Palace’’ filma piedzīvo savu pirmizrādi un neredzētu skatītāju interesi.
Ar naktskreklu uz balli.
Par laiku, kad Latvijā ieradās pirmie Padomju armijas pārstāvji, ir daudz jautru stāstiņu. Pārsteigti par desu un gaļas blāķiem veikalos daudzi tos uzskatīja par butaforijām. Bet vislielāko izbrīnu izraisīja tādi apģērba gabali kā kombinē un naktskrekls. Virsnieku sievām mežģīnotās mantas tik ļoti iepatikās, ka tie tika pirkti un vilkti mugurā kā kleitas, nenojaušot, ka patiesībā tie ir visai intīmi apģērba gabali. Šāda pucēšanās turpinājās labu laiku un tautā sāka paklīst anekdotes….
Stāv Lāčplēsis uz kraujas malas un domīgi skatās tālumā. Pienāk pie viņa krievu virsnieka sieva špicainā rozā kombinē.
Sieviete:- Lačpļesi, a kur tu skaties?
Lāčplēsis:- Skatos tālumā, kur ir labāk…
Sieviete:- Nu, Lačpļesi, vai tad tu nezini, ka labak ir tur, kur mūsu nav…
Lāčplēsis:- Es jau arī skatos, kur jūsu nav!
Šādi jociņi gan varēja beigties ļoti bēdīgi.
Pirmā karoga stāsts.
Pirmais zināmais autentiskais latviešu nacionālais karogs glabājas Cēsu vēstures un mākslas muzejā. To 1916.gadā pašuvusi Valmieras Bērnu patversmes skolotāja Marianna Strautmane. Tika sašūti pavisam trīs šādi karogi un tie tika darināti par prieku mīļotajam līgavainim- Valmieras tirdzniecības skolas un Sieviešu ģimnāzijas skolotājam, pēc tam Ulmaņlaikā pazīstamam publicistam Jānim Lapiņam. Sarkanā krāsa vēl bija gaišā tonī, un uz karoga augšmalas kāta pusē bija dzeltena saulīte. Tas, bez šaubām, izskatījās ļoti efektīvi. Arī baltā svītra bija šaurāka. Šo karogu 1917.gada martā pacēla virs Valmieras Latviešu biedrības ēkas.
Apskaties arī IV daļu