Un atkal pieci nelieli stāstiņi par un ap Latviju. Patriotisms jau sen vairs nav modē, bet nekad nav jākaunas, ka Tavā pasē ir ierakstīta tautība- Latvietis. Arī savas valsts vēstures izzināšana ir sava veida patriotisms.
Mazāk zināmi fakti IX16
610
1
Krāsaini ūdenskritumi.
Ventas rumba- platākais ūdenskritums Eiropā. To zina visi. Bet Latvijā ir vēl arī citi, ne mazāk skaisti ūdenskritumi. Par diviem tādiem man gribas pastāstīt. Ar ko tie atšķiras no pārējiem? Ar krāsu.
Dāvida dzirnavu ūdenskritumi.
Cēsu rajonā Vaives upes krastā pie Dāvida dzirnavām izplūst daudz avotu, kuri satur dzelzs sāļus un tie nogulsnējas gultnē. Tāpēc vietās, kur pa stāvajām nogāzēm strautiņi krīt pār laukakmeņiem, izveidojušies koši oranži ūdenskritumi. Atstatus ir arī vairākpakāpju vertikāls ūdenskritums, arī tikpat koši iekrāsots.
Zārtapu ūdenskritums.
Slīteres nacionālā parka rezervātā atrodams vēl viens skaists un krāsains ūdenskritums. Strautiņš izskalojis un atsedz sarkanbrūnu un pelēkzilu dolomītmerģeli. Un skats ir lielisks!
Barons- ne tikai ‘’dainu tēvs’’.
‘’Dainu tēvs’’- šis apzīmējums ir pirmais, kas nāk prātā, kad izdzirdam Krišjāņa Barona vārdu. Bet tas nav vienīgais viņa veikums. Viņš sarakstījis vairāk kā 150 populārzinātnisko rakstu. Bet šoreiz par ko citu. Barons izstrādāja pirmo Baltijas ģeogrāfijas grāmatu- „Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi īsumā saņemti : grāmatiņa priekš skolām un mājām”. Grāmata tika izdota 1859.gadā Jelgavā un tajā aprakstīti autora novērojumi toreizējās Baltijas guberņām- Kurzemi, Vidzemi un Igauniju. Tā bija pirmā latviešu autora ģeogrāfijas mācību grāmata. Tai pievienota bija arī karte latviešu valodā, kas bija pirmais latviešu autora veikums kartogrāfijā. Kartē diezgan precīzi bija uzrādītas administratīvās robežas, lielākās apdzīvotās vietas, galvenie ceļi, bākas, upes un ezeri un daudzi vietvārdi bija latviskoti atbilstoši mūsdienu latviešu valodai.
Reklāma
Visgarākās ēka Latvijā.
Polijā 19.gs uzcēla Modlinas cietoksni un tajā atrodama Eiropas garākā ēka- kazarmas, kas stiepjas 2 250m garumā. Bet kas ir garākā ēka pie mums? Interesanti ir tas, ka divas pašas garākās ēkas atrodamas Liepājā un garuma starpība ir tikai 10m. ‘’Liepājas metalurga’’ ražošanas ēka ir 520m gara, bet a/s ‘’Lauma’’ ražošanas ēkas garums ir 510m.
Apkārt pasaulei.
Apceļot pasauli- tas ir vilinājums, kam padevušies daudzi dēkaiņi. Arī latvieši. 1999.gada oktobrī katamarāns ‘’Kaupo’’ devās pasaules apceļošanā. Ceļojums ilga līdz 2003.gada martam. Pēc pamatīga remonta - 2008.gadā ‘’Kaupo’’ dodas savā otrajā braucienā apkārt zemeslodei. Šoreiz maršrutam tek izvēlēts pretējs virziens iepriekšējam- no rietumiem uz austrumiem. Šādi braucieni vienmēr ir riskanti un tas šoreiz arī pierādās; 2009.gada nogalē pilnībā pārtrūkst sakaru ar pasaules apceļotājiem un katamarāns kopā ar komandu pazūd bez vēsts.
Bet burātāji nav vienīgie pasaules apceļotāji no Latvijas. Ekspedīcijas ‘’apPasaule 2007’’ ietvaros to 180 dienās paveica arī divi avantūristi, labā nozīmē,- Mārtiņš Sils un Kaspars Bīlāns uz motocikliem. Pa ceļiem un neceļiem tika pieveikti 48 735km. Par visiem piedzīvojumiem ceļojuma laikā tika izveidota filma, ko demonstrēja LTV.
Himna tika cenzēta.
Dziesmu ‘’Dievs, svētī Latviju!’’ Baumaņu Kārlis uzraksta speciāli pirmajiem Dziesmu svētkiem. Tāpat kā ‘’Tēvijas dziesmu’’ un ‘’Daugavas zvejnieka dziesmu’’. Ja abas pēdējās izskan no Dziesmu svētku estrādes, tad ‘’Dievs, svētī Latviju!’’ tika aizliegta. Bet tā tomēr tiek izdziedāta 1873.gada 26.jūnijā Rīgas Latviešu biedrības zālē, kur notiek svētku atklāšana. Tikai IV Dziesmu svētkos 1895.gadā Jelgavā šai tautas lūgšanai tiek dota publiskas atskaņošanas atļauja, ar piebildi, ka vārdu ‘’Latvija’’ aizstāj ar vārdu ‘’Baltija’’. Bet tikai tekstā, dziesmas nosaukums paliek iepriekšējais. Diezgan dīvains lēmums, vai ne? Dziesmas vārdi sākotnējā variantā tiek izlaboti tikai pēc 1905.gada un tā kļūst par neoficiālo himnu. Bet 1920.gadā to apstiprina arī oficiāli. Padomijas gados himna, protams, bija cita, bet kopš 1991.gada 15.februāra tā atkal ir LR oficiālā himna.
Apskaties arī VIII DAĻU
Tev patiks šie raksti
interesanti, daudzi fakti, ko parasti nepiemin! 
