Zinu, nosaukums sauss un bez intrigas, bet varbūt tomēr paskatīsies un uzzināsi ko jaunu . No šādiem vēstures krikumiņem ir veidojusies Latvijas vēsture.
Mazāk zināmi fakti II25
1044
1
Dziesmu svētki Maskavā.
Esot tālu no Dzimtenes, dziesmas ir tās, kas veido neredzamu saikni ar savu tēvzemi. Un latvju bāleliņi- strēlnieki bija lustīgi zēni un arī lieli dziedāji. Latvijā jau bija notikuši pirmie Dziesmu svētki un streļķi nolēma sarīkot savus. 1918.gada 2.jūnijā Krievijas galvaspilsētas parkā sapulcējas strēlnieki un tiek dziedātas viņu iemīļotās dziesmas. Parka apmeklētājiem par pārsteigumu, viņiem svešā valodā. Jāteic, ka arī Jāņi tika svinēti ar vērienu.
Par ātro kredītu- cietumsods.
Ātrie kredīti mūsdienās ir kļuvusi ierasta lieta. Arī pirmās brīvvalsts laikā šis bizness bija izplatīts. Un arī ienesīgs. Tolaik gan to sauca par augļošanu un varasiestādes to uzskatīja par nevēlamu biznesu, galvenokārt jau augsto procentu dēļ. 1927.gadā stājas spēkā likums, kas nosaka augstāko gada procentu likmi- 12%. Vēlāk procentu likme tika pakāpeniski samazināta. 1939.gadā tā ir vairs tikai 7%. Par maksimālās likmes pārsniegšanu draudēja bargas sankcijas, līdz pat cietumsodam. Bet bizness plauka. Aizdevēji guva labu peļņu, bet daudzus kredīta ņēmējus noveda līdz izmisumam. Ne velti saka- aizņemies atbildīgi, izvērtējot savas iespējas kredītu atmaksāt.
Ulmaņa misēklis.
Pirmajos Latvijas valsts pastāvēšanas gados galvenā un gandrīz vienīgā eksportprece bija lini. Pagaidu valdība ar vairākām Anglijas bankām noslēdza savu pirmo tirdzniecības līgumu, ka visu 1919.gada linu ražu piegādās Lielbritānijai. To arī piegādāja-24 vagonus. Taču tieši tajā gadā, nelaimīgas sagadīšanās vai arī kādu citu iemeslu dēļ, linu cenas Anglijā strauji pazeminājās un jaunā valdība nesaņēma cerētos ienākumus. Patiesībā šis līgums nesa pamatīgus zaudējumus, kas sasniedza vairākus miljonus Latvijas rubļu. Vēl ilgi Kārļa Ulmaņa politiskie pretinieki to viņam pārmeta un pie katras izdevības atgādināja, cik neizdevīgu līgumu viņš bija noslēdzis, jo nebija visu sīki un smalki uz priekšu paredzējis.
Kara pieteikums Vācijai.
Vai zināt, ka Latvija 1919.gada 26.novembrī pirmo un vienīgo reizi savā pastāvēšanas laikā piesaka karu citai valstij-Vācijai. Un tas notiek tieši gadu pēc tam, kad Vācija kā pirmais un tobrīd vienīgais spēks Kārļa Ulmaņa pagaidu valdību ir oficiāli atzinusi kā jaunās Latvijas valsts valdību. Notu par kara pieteikšanu paraksta ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meirovics. Tajā ir uzskaitīti deviņi punkti, kāpēc Latvija šādi rīkojas. Šis dokuments tiek nosūtīts Vācijas ārlietu ministram Milleram. Kāpēc tas tiek darīts? Vēsturnieki to skaidro kā mēģinājumu pretendēt uz daļu no Vācijas maksājumiem par karā nodarītajiem zaudējumiem. Vācija, protams, šo kara pieteikumu neuztvēra nopietni. Vēlāk šis nepārdomātais solis rada tikai sarežģījumus. Latvijas diplomātiem pamatīgi jānopūlas, lai normalizētu attiecības ar Vāciju. Tas izdodas tikai 1920.gada 15.jūlijā, noslēdzot pagaidu līgumu par diplomātisko attiecību atjaunošanu starp abām valstīm.
Prostitūtu protests.
1925.gadā Liepājas slimnīcā notika interesants starpgadījums. Dažas iereibuša prostitūtas (prostitūcija tajos gados bija pilnīgi legāla nodarbošanās) , kuras ārstējās no veneriskajām slimībām, uzsāka pamatīgu demolēšanu. Kad viņu savaldīšanai tika izsaukti kārtībnieki un tie ieradās slimnīcā, tie palika ar vaļējām mutēm. Prostitūtas izģērbās pilnīgi plikas un dejoja čarlstonu. Sanāca pretošanās ar stilu. Kārtībnieki tā sakautrējās (tolaik kailums vēl nebija ierasta lieta) un atsacījās dumpinieces arestēt. Viņas arestēja tikai tad, kad sanitāriem izdevās dejotājas ievilināt vannas istabā un kā nebūt plikumus piesegt.
http://spoki.tvnet.lv/vesture/Mazak-zinami-fakti/623246">PIRMĀ DAĻA
ja ir interese :)
