Klāt jau trešā daļa rakstu sērijai, kurā atskatīsimies uz dažām 20. gadsimtā notikušajām katastrofām, kas mūsdienās vairs nav tik labi zināmas.
Mazāk zināmas 20. gadsimta katastrofas (3)5
273
0
Aberfanas katastrofa
Aberfana ir mazs ciems Velsas dienvidos - apmēram 5 kilometrus uz dienvidiem no Mērtertidvilas pie Kārdifas ceļa. 1966.gada 21.oktobrī šeit notika prātam neaptverama traģēdija, kurā bija vainojama gan daba, gan cilvēki. Netālu esošo raktuvju akmens šķembu nogruvums apraka ciema skolu. Ja katastrofa būtu notikusi dažas minūtes ātrāk, bērni nebūtu atradušies savās klasestelpās, un ja tā būtu notikusi dažas stundas vēlāk, bērni jau būtu skolu pametuši un devušies brīvdienās. Skola tika aprakta zem 14 metrus biezas gružu un dubļu kārtas. Glābšanas darbos tika mobilizēti vairāk kā 2000 policistu, ugunsdzēsēju un glābšanas dienesta darbinieku, kuri strādāja visu diennakti, lai no gruvešiem izvilktu dzīvi palikušos. Pirmajā stundā tika izvilkti vairāki izdzīvojuši bērni, tomēr nākamajās stundās izdzīvojušie vairs netika atrasti. Bojāgājušo skaits bija 144, starp tiem 5 skolotājas un 116 bērni. Pirmajā bēru dienā piedalījās 27.oktobrī piedalījās vairāk kā 2000 cilvēku. Vairums upuru tika apbedīti kopējā kapā. Lielbritānijas Nacionālās ogļrūpniecības vadītājs apgalvoja, ka nogruvumu izraisījis pirms traģēdijas sācies stiprais lietus, lai gan izmeklēšanas komisija vēlāk noskaidroja, ka zem izstrādāto raktuvju akmens šķembu slāņa sācis plūst strauts un škembu glabātavas izveidē tikušas pieļautas rupjas kļūdas. Vēlāk, iedzīvotāji panāca to, ka glabātavas tika pārceltas uz citu vietu, un Aberfanas iedzīvotājiem vairs nevajadzēja uztraukties par līdzīgas traģēdijas atkārtošanos.
Ciklons "Bhola"
Ciklons "Bhola" bija postošs tropiskais ciklons, kas 1970.gada 12.novembrī skāra Austrumpakistānu (mūsdienās Bangladešu) un Indijas Rietumbengāliju. Līdz pat šai dienai tas ir visu laiku nāvējošākais tropiskais ciklons un viena no nāvējošākajām dabas katastrofām. Līdz pat 500 tūkstošiem cilvēku gāja bojā šajā briesmīgajā vētrā, galvenokārt dēļ plūdiem, kas apludināja lielu daļu Gangas Deltas. Ciklons izveidojās Bengālijas līcī 8.novembrī un virzījās uz ziemeļiem, tajā pašā laikā pieņemoties spēkā. 12.novembrī tas sasniedza Bangladešu ar 50 metriem sekundē spēcīgiem vējiem. Vējš un plūdi no zemes virsas noslaucīja ciemus un visā reģionā iznīcināja kultūraugus. Pakistānas valdība saņēma starptautisku kritiku par lēnajiem palīdzības sniegšanas pasākumiem. Vēlāk, valdība atzina savas kļūdas un apgalvoja, ka sākumā nav aptvēruši katastrofas apmērus.
Reklāma
Biharas vilciena katastrofa
1981.gada 6.jūnijā, vilciens ar aptuveni 1000 pasažieriem sabāztiem deviņos vagonos, brauca cauri Indijas Biharas štatam. Tā bija musonu sezona Indijā, kas nozīmēja, ka spēcīgās lietusgāzes padarīja sliedes slidīgas, un zem tām plūstošās upes pārplūdušas. Tiek uzskatīts, ka katastrofu izraisīja vilciena vadītājs, kurš pie sliedēm pamanīja govi un strauji bremzēja. Govis, hinduisma reliģijā ir svētie dzīvnieki, un vadītājs bija dievbijīgs sekotājs. Dēļ lietus, sliedes bija pārāk slidīgas, un riteņi zaudēja saķeri ar tām, kā rezultātā visi vilciena vagoni iekrita pārplūdušajā Bagmati upē un nogrima. Glābšanas vienības bija stundu attālumā, un kad tās ieradās, gandrīz 600 cilvēki bija gājuši bojā, un 300 pazuduši bez vēsts. Šī ir viena no nāvējošākajām dzelzceļa katastrofām vēsturē.
PS General Slocum katastrofa
PS General Slocum bija 1891.gadā Bruklinā, Ņujorkā, būvēts pasažieru tvaikonis. Sava servisa vēstures laikā, šis kuģis nokļuva vairākos negadījumos, to skaitā uzskriešanas uz sēkļiem un sadursmes ar citiem kuģiem. 1904.gada 15.jūnijā, General Slocum uzņēma Svētā Marka Evaņģēliski luteriskās baznīcas biedrus, kuri bija iecerējuši doties ekskursijā pa Īstriveru. Sajūsma un patīkams satraukums piepildīja gaisu - priekš pasažieriem, šī būtu bijusi prieka pilna diena ārpus pilsētas, kuģim pametot Ņujorkas piestātni, būtu vajadzējis pavērties skaistam skatam uz krasta līniju. Vairums pasažieru bija sievietes un bērni. Kad kuģis sāka savu ceļu pa Īstriveras augšteci, prieks pārvērtās murgā ļoti ātri. Vienā no kuģa kajītēm izcēlās ugunsgrēks, iespējams, dēļ nomesta izsmēķa vai sērkociņa. Uguns, pusstundas laikā izplatījās pa visu kuģi un 1300 uz klāja esošie pasažieri krita panikā. Daudzi ielēca ūdenī, bet neprata peldēt, citi sadega dzīvi. Nākamajās dienās, krastā tika izskalotas simtiem upuru mirstīgās atliekas. Katastrofā bojā gāja 1021 cilvēks. General Slocum katastrofa bija Ņujorkas lielākā katastrofa upuru skaita ziņā līdz pat 11.septembra teroraktiem. Tā ir lielākā jūras katastrofa pilsētas vēsturē un otra lielākā jūras katastrofa Savienoto Valstu ūdeņos. Kuģa kapteinis saņēma 10 gadu cietumsodu par kriminālu nolaidību.
Vezuva izvirdums 1906.gadā
1906.gada aprīlī, notika negants Vezuva vulkāna izvirdums, kas gaisā izsvieda tonnām pelnu. Uz Neapoles vien nokrita 315 tūkstoši tonnas. 11.aprīļa rītā, pelnu uzkrāšanas rezultātā iebruka 600 kvadrātpēdu lielais Monte Oliveto tirgus laukuma jumts, gruvešos iesprostojot 200 cilvēkus. Monte Oliveto šajā pilsētā bija ārkārtīgi populārs un noslogots tirgus laukums, vienmēr pilns ar tirgoņiem un klientiem, kuri pirka puķes, augļus un dārzeņus. Tirgošanās īpaši aktīva bija no rītiem. Ar dzelzs jumta stiprinājumiem un koka jumtu rotātā ēka tika izstrādāta, lai izturētu jebkādus laikapstākļus, bet ne tonnām smagos pelnus, ko izmeta Vezuvs. Glābšanas darbi sākās nekavējoties, tomēr cerības zuda, kad tika izvikti pirmie līķi. Notikuma vietā izveidojās milzīgs pūlis ar upuru draugiem, radiniekiem vai vienkāršiem garāmgājējiem, kuri skaitīja lūgšanas un raudāja. Glābēji strādāja kailām rokām, lai aizvāktu gruvešus. Upuru skaits bija augsts: vismaz 178 ievainotie un 14 bojāgājušie. Šie nebija pēdējie Vezuva izvirduma upuri, vēlāk turpat Neapolē smago pelnu dēļ iebruka San Džuzepes baznīcas jumts, nogalinot 105 apmeklētājus.
Tev patiks šie raksti
