Masu slepkavība Novočerkasskā17

Pa to laiku pilsētā jau bija ievests Ziemeļkaukāza kara apgabala karaspēks, kopā pret 5000 streikojošajiem strādniekiem tika noliktas 5 (!) divīzijas.  Rūpnīcas tuvumā atradās ģenerāļa Šapošņikova komandētās karaspēka daļas. Šapošņikovs bija cilvēks ar sirdsapziņu, kas labi apzinājās iespējamās briesmas un pavēlēja munīciju nodot rotu komandieriem un bez viņa personiskas pavēles neizsniegt. Kad viņš ziņoja savam priekšniekam ģenerālim Plijevam,ka nespēj aizturēt demonstrantus, Plijevs pavēlēja laist darbā tankus. "Neredzu pretinieku, kuram uzbrukt ar tankiem"- atbildēja Šapošņikovs. Tā bija nedzēti drosmīga rīcība tiem laikiem- atteikšanās pildīt pavēli draudēja ar nāves sodu...bet, kā jau jaunajos laikos atzina drosmīgais ģenerālis, viņš lieliski apzinājies, ka to pildot, būtu gajuši bojā tūkstoši. Uz Plijeva pavēli šaut pa demonstrantiem pie partijas komitejas ēkas, kāds virsnieks, lai viņam nebūtu šī pavēle jānodod  saviem kareivjiem, reaģēja nošaujoties...Kareivji, kuri bija nostādīti partijas komitejas priekšā, šāva pāri cilvēku galvām- bet arī tam bija baisas sekas, jo viņi trapīja kokos, kuros bija sakāpuši bērni, no kuriem vairāki nokrita miruši un ievainoti. 

Tomēr cilveku nāvi neizdevās novērst- bija vēl trešais spēks- divi vīri ar rokas ložmetējiem uz partijas komitejas jumta un civilā ģērbusies cilvēki ar snaiperu šautenēm apkārtējās ēkās...Bojā gāja pēc oficiālās versijas 25 cilvēki, ievainoti tika 87. Bet...ir vēl aptuveni 200 cilvēku, kuri ir pazuduši bez vēsts. Un liecinieki,kuri ir redzējuši ne vienu vien mašīnu, kurās krāva iekšā mirušos.

Bojā gājušos cilvēkus aizveda un slepeni apglabāja nomaļās kapsētās. Tie, kas to darīja, parakstījās par netīrā valsts noslēpuma neizpaušanu. Oficiāli nav kritušo bērnu- kaut gan par to, ka ir viņus redzējis, rakstīja arī Krievijas politiķis ģenerālis Ļebeds, kurš bērnībā Novočerkasskā arī gandrīz pateicoties brīnumam, palicis dzīvs. Tā kā šie bērni pārsvarā bija tuvējā bāreņu nama audzēkņi,par viņu likteni neviens sevišķi neinteresējās..

Pēc traģiskajiem notikumiem veikalu plaukti bija pilni ar sen neredzētajiem pārtikas produktiem un arī dzīvokļu problēmas beidzot sāka risināt- bet par to tika samaksāta pārak dārga cena. bez kritušajiem vēl 7 cilveki tika notiesāti uz nāvi, vēl vairāk kā 100- arestēti.

Ir daudzi dīvaini momenti notikumu gaitā.

Tie, kuri izgajuši cauri gariem apcietinājuma gadiem, stāsta par fotogrāfiju grēdām uz izmeklētāju galdiem- visa notikumu gaita tika gandrīz nepārtraukti filmēta un fotografēta jau no nemieru pirmajām stundām, un visi,kuri bija notikuos izrādīja lielaku aktivitāti, tika nofotografēti un atpazīti. Izskatās,ka šiem notikumiem bija gatavojusies jau iepriekš. 

Par vairākām dīvainām lietām stāsta arī ģenerālis Šapošņikovs, kuram 1989. gadā, kad sākās pārmaiņas Krievijā, gan jau bija vairāk kā 80 gadu, bet kurš bija pie skaidra saprāta un neko nebija aizmirsis- un negribēja aizmirst. Šifrogramma no PSRS aizsardzības ministra Maļinovska,kura pavēlēja izsludināt kaujas trauksmi un sakopot karaspēku Novočerkasskas apkartnē, pienāca jau MAIJA BEIGĀS. Ieradies Novočerkasskā, ģenerālim Šapošņikovam bija personiski jāziņo par savu ierašanos PSRS Komunistu partijas centrālkomitejas pārstāvjiem,kuri jau tad atradās Novočerkasskā- kaut gan oficiāli it kā tur ieradās 2.jūnijā.

Vai nemieri Novočerkasskā bija rūpīgi plānota provokācija?

Notikumu dalībnieki atceras provokatorus, kuri paši uzvedās huliganiski, izkliedza  agresīvus saukļus un dauzīja veikalu skatlogus.Kādai sievietei, kuru vietējie neatpazina, izdevās izprovocēt uzbrukumu milicijai, kur it ka esot ieslodzīti arestetie stradnieki- un tadējādi izraisīt pirmās asinis Novočerkasskā. Strādniekiem izdevās viņus savaldīt, bet ir interesants jautajums- vai šie provokatīvie izlēcieni bija nejauši? 

Ir hipotēze, ka tāda provokācija varēja būt  ar mērķi gāzt Hruščovu- kurš godīgi centās pacelt Staļina sagrauto lauksaimniecību un paplašināt sējumu platības, gan ķērās pie vērienīgas dzīvokļu celtniecības programmas. Viņš arī sāka iepirkt labību ārzemēs, lai nodrošinātu PSRS iedzīvotajus ar maizi, pēc kuras stāveja garum garās rindās...Tiesa, tas prasīja līdzekļus, un bija arī nepieciešams beigt lauku saimniecību izputināšanu ar mākslīgi pazeminātajām  cenām, par kurām Staļinam jutās pateicīgi pilsētnieki..

Hruščova vājā vieta bija tā, ka viņš nezināja, cik maz ir uzlabojusies parasto cilvēku dzīve, un bija ļoti impulsīvs cilvēks, kurš dusmās spēj rīkoties agresīvi un nepārdomāti,  varēja paredzēt viņa reakciju uz nemieriem Novočerkasskā. 

Un  bija pārak daudzi, kuriem viņš nebija pa prātam.