Mēs visi jau zinām, ka mums nav tikai viena māte, bet ir arī otra, Latvija!
Tieši tādēļ es aicinu jūs visus, iepazīstat kā Latvija cīnījās par mūsu, tagadēju labklājību, lielākā vai mazākā mērā!
Tiec suminātā, Latvija!
Taču, piebildīšu, ka Latviju es uztveru kā slavenību!
No tiem laikiem saglabājušies vien atmiņu fragmenti, lietas, kas pārdzīvojušas savus īpašniekus un valsts, ko viņi toreiz izcīnīja. Kādi viņi bija - leģendām un teiksmām apvītie Brīvības kauju cīnītāji? Zini, nekā īpaša - tādi paši kā mēs, kā Tu, tikai liktenis viņiem lika samaksāt par mūsu brīvību ar savām asinīm. Notikumu gaitai vari sekot, lasot tā laika informatīvos ziņojumus par situāciju frontē.
Rītā:
Vakar pēc pusdienas tika ar kauju ieņemta Sloka. Saņemti gūstekņi un 2 ložmetēji. Uz dienvidiem no Babītes ezera mēs sasniedzām Kalnciemu un Klīves muižu. Uz Lielupes labā krasta bija tikai vācu laupītāju bandas, kuras plašā mērā nodarbojās ar laupīšanu. Kādās mājās mūsu kareivji pārsteiguši vāciešus pie laupīšanas un slepkavības. Bijis noslepkavots mājas saimnieks, un laupītāji pašlaik dalījuši mantu. Vairāki no laupītājiem nošauti. Pēc vietējo iedzīvotāju ziņām Jelgava tiekot evakuēta Šauļu virzienā. Kurzemē plašā mērā tiekot laupīts, slepkavots un dedzināts. Jaunjelgavas rajonā mūsu operācijas sekmīgi attīstās.
Vakarā:
Pie Kalnciema mēs šorīt ar kauju pārgājām uz Lielupes kreisā krasta un ieņēmām Lāču mājas. Pulksten 12 dienā mēs aizsniedzām Ērzeļu staciju un tā pārtraucām satiksmi starp Jelgavu un Tukumu. Jelgavas šosejas un Lieliecavas rajonā izlūku darbība. Mūsu karaspēks izsita vāciešus no Taurkalna stacijas un Taurkalna un Umpārtes muižām. Iegūts bagātīgs kara laupījums. Liepājas rajonā 14. novembrī plkst. 4 p. p. ienaidnieks atklāja stipru artilērijas uguni pār mūsu pozīcijām. Pulksten 5 vācieši sāka koncentrēties uz dienvidvakariem no Grobiņas šosejas un atklāja uz mums stipru flinšu un ložmetēju uguni. Ap pulksten 8 vakarā ienaidnieka izlūki parādījās pie Šķēdes tilta.
Izlūkiem sekoja 3 vācu ķēdes, bet ar mūsu flinšu un ložmetēju uguni ienaidnieka ķēdes tika noslaucītas, un viņas atplūda atpakaļ savos ierakumos. 15. novembrī plkst. 3 no rīta vācieši no jauna atklāja artilērijas un mīnmetēju uguni, apšaudīdami arī mūsu ierakumus ar smacējošām gāzēm, pēc kam ienaidnieks pārgāja visā frontē otru reizi uzbrukumā. Uzbrukums tika atsists, bet ienaidnieks, uzturēdams visu laiku stipru artilērijas un mīnmetēju uguni, pārgāja trešo reizi uzbrukumā un atspieda mūs dažās vietās atpakaļ. Plkst.10 mēs pārgājām straujā pretuzbrukumā un ar sīvām cīņām ieņēmām vienu vietu pēc otras. Pirmās tika ieņemtas pozīcijas pie Tosmares ezera, un ienaidnieks tika izsviests no pozīcijām pie Šķēdes tilta. Pulksten 1/2 11 pēc sīvas kaujas mēs ieņēmām ziemeļu fortu, kur iegūti 5 ložmetēji un saņemti 4 vācu virsnieki, starp kuriem viens bataljona komandieris un 25 zaldāti no Vācijas gvardijas rezerves divīzijas Z. pulka. Pulksten 1/2 1 visas mūsu pozīcijas bija atkal mūsu rokās. Ienaidnieks atstāja ļoti daudz kritušus un ievainotus. Kara laupījums, kā arī gūstekņu skaits nav noskaidrots. Visi saņemtie gūstekņi bija stipri piedzērušies. Lielu palīdzību pie visas dienas operācijas mums deva angļu flote ar savu labi mērķēto un stipro artilērijas uguni.
Taču tagad dažas bildes tā pat vien:
Meģinaju lasit 
, nesanak , tapec nesaprotu , Tu ņirgajies vai telo gudro
Minus !
