Sacelšanās pret stabilu principu
Vienu no drosmīgākajām alternatīvajām kosmoloģijas teorijām, kurā nav tumšās enerģijas, piedāvā vairāki astronomi, tostarp Džordžs Eliss, Čārlzs Helabijs un Nazīms Mustafa no Keiptaunas un universitātes Dienvidāfrikā. Viņu idejas vēlāk ir atbalstījuši vairāki citi astronomi. Lai iztiktu bez tumšās enerģijas, ir vajadzējis atteikties no kāda ļoti svarīga astronomijas pamatprincipa, proti, domas ka Visumā mums nav ierādīta kāda īpaši priviliģēta vieta. To mēdz dēvēt par Kopernika principu, un tas nosaukts par godu poļu astronomam, kurš 1543. gadā apgāza tobrīd seno grieķu priekštatu, ka Zeme atrodas izplatījuma centrā. Koperniks centrā nolika Sauli un padarīja Zemi par vienu no vairākām planētām. Nepilnos 500 gados, kas pagājuši kopš tā laika, astronomijā vienmēr ticis ievērots Kopernika ieviestais princips, ka mūsu novietojums Visumā nav saistīts ne ar kādu izņēmumu.
Jaunā teorija izvirza pieņēmumu, ka arvien ātrāku Visuma izplešanos mēs novērojam nevis tumšās enerģijas dēļ, bet gan tāpēc, ka atrodamies īpašā Visuma vietā, proti, milzīgā lokālā tukšumā, kur galaktiku izvietojuma blīvums ir neparasti zems. Tas piešķir mums sava veida izņēmuma stāvokli, kas ir pretrunā ar Kopernika principu.
Teorijai par labu runā tas, ka mums jau tagad ir zināms - visumā tiešām pastāv tukšumi ar samērā nedaudzām galaktikām un galaktiku kopām. Toties jaunajai teorijai par sliktu runā fakts, ka tad mums vajadzētu būt ļoti privileģētā situācijā. mums ne vien būtu jāatrodas milzīgajā tukšumā, bet arī pavisam tuvu tā centram. Šis skaidrojums sasaucas ar to, kādā veidā 1998. gadā zinātnieki atklāja, ka Visums izplešas arvien straujāk, tas notika, vērojot noteikta tipa pārnovas, kurām vienmēr ir viena un tā pati absolūtā gaismas intensitāte.
saskaņā ar pētnieku rīcībā esošajām zināšanām visas pārnovas eksplodējot spīd vienādi, tāpat kā visas 100 vatu spuldzītes var izstaro vienlīdz daudz gaismas. Tas nozīmē, ka attālumam līdz kādai pārnovai var noskaidrot, izmērot, cik intensīvi tā spīd, tāpat kā attālumu līdz 100 vatu spuldzītei var aprēķināt, izmērot, cik daudz gaismas no tās saņemam. Bet iespējams veikt vēl kādu mērījumu - novērot pārnovas izstarotās gaismas sarkano nobīdi. Šī sarkanā nobīde atspoguļo, cik lielā mērā ir pieaudzis Visums, kopš notikusi eksplozija. Ja izmēra, piemēram, ka visi pārnovas izstarotās gaismas viļņu garumi ceļā pie mums ir pieckārt palielinājušies, tas nozīmē, ka pārnova eksplodējusi, kad Visums lielums atbilda vienai piektdaļai no sava tagadējā izmēra.
