Mācību grāmatas mums apgalvo, ka Ameriku atklāja Kristofors Kolumbs, taču tās kļūdās!
Šajā un nākamajā rakstā (http://spoki.tvnet.lv/vesture/Macibu-gramatas-mums-melo-2-dala/678613) uzzini, kas apciemoja Ameriku vēl pirms Kolumba.
Mācību grāmatas mums melo!67
1224
5
Jā, Kolumbs bija tas, kurš 1492. gadā iesāka neapturamo eiropiešu ekspansiju Amerikā, tas, kurš parādīja pārējiem ceļu uz jaunajām zemēm, jaunām iespējām. Taču viņš ne tuvu nebija pirmais eiropietis Amerikā, kur nu vēl pirmais cilvēks. Tāpēc apgalvot, ka viņš atklāja Ameriku ir tikpat muļķigi, kā ieiet picērijā un pēc tam bļaut, ka atklāji picu.
Nedrīkst aizmirst, ka pirmie šī kontinenta atklājēji bija indiāņu priekšteči, kuri ieradās Amerikā pirms aptuveni 18000 gadiem. Bet nu ok, par viņiem šoreiz nerunāsim. Pastāstīšu par tiem, kas ieradās tur vēlāk, un satika tur pirmiedzīvotājus.
Ir diezgan ticama un pierādīta versija, ka jau 1418. gadā ķīnieši ir veikuši šādu lūk ekskursiju līdz Amerikai un atpakaļ (domājams). Par to liecina Amerikā, pie Bimini salas atrastas piestātnes atliekas, kuras ir būvētas ķīniešu kuģu vajadzībām, un pēc viņu piestātnes paraugiem. Un vēl visādi sīkumi, kurus līdz turienei varēja aizvazāt tikai ķīnieši. Un es šeit nerunāju par lētajiem rokas pulksteņiem vai viltus aipadiem.
Galvenais pierādījums, kas apliecina šo hipotēzi, ir seni manuskripti, kuros viss ir aprakstīts samērā ticami, kā arī fiziskie pierādījumi un sena karte. Iespējams, ka karte ir viltota. Ķīnieši.
Reklāma
Bet nu padomā tik - tas ķīnietis, kas pamanījās aizpeldēt līdz Amerikai 1418. gadā, arī nebija pirmais ķīnietis tur!
Kāds budistu mūks, vārdā Hun Šen sarīkoja šādu lūk ekskursiju līdz zemei, kuru viņš nezkāpēc nosauca par "Fu sang", jau senajā 455. gadā. Tas bija vēl laikā, kad Eiropā krita Romas impērija un notika visādas citādas barbariskas lietas.
Šī budistu mūka ekskursijas apraksti skaidri stāsta par Vidusamerikas dabu un iedzīvotājiem. Tāpat arī ķīniešu enkuri, atrasti Amerikas piekrastē (vispār jau pēc enkuriem nemaz neizskatījās - akmens bumbuļi ar caurumu vidū. Taču savu funkciju pildīja), liecina par to, ka šis ceļojums nebija vienīgais.
Labi, tad nu pietiks par ķīniešiem, tagad nedaudz par velsiešiem.
Kāda sena velsiešu leģenda stāsta, ka 1150. gadā kāds velsiešu princis Madoks veicis neticamu ceļojumu pāri Atlantijas okeānam. Atpakaļ viņš tā arī neatbrauca, taču ir pierādījumi, ka Amerikā tiešām ir pastāvējusi sena Eiropiešu apmetne, vietā, kur nebija pabijuši vikingi.
Pēc nostāstiem spriežot, velsieši asimilējās ar vietējo indiāņu cilti mandaniem. Kad ziemeļamerikas apgūšanas laikā eiropieši ieradās mandanu cilts teritorijā, tie bija pārsteigti, sastopot daudzus indiāņus ar zilām vai zaļām acīm un eiropeiskiem sejas vaibstiem. Tāpat arī mandanu laivas, ar kurām tie peldēja pa upēm, bija gatavotas pēc velsiešu laivu parauga. Tāpat stāsta, ka mandani runājuši valodā, kurā daudzi vārdi atgādināja velsiešu vārdus. Un ne jau kāds klaidonis par šo visu stāstīja, bet gan ASV prezidents Tomass Džefersons un respektabls mākslinieks Džordžs Keplings, kurš kādu laiku dzīvoja starp mandaniem.
Diemžēl nav iespējams veikt kādu DNS analīzi, lai noteiktu mandanu radniecību ar velsiešiem, jo mūsdienās tīrasiņu mandanu vairs nav palicis.
Ap 1000. gadu vikingu vadonis Leifs Eriksons ieradās Amerikā, Ņūfaundlendā. Par to liecina gan senās vikingu sāgas, gan arī apmetnes atliekas. Apciemojums gan bija īss, iespējams tikai uz gadu, lai pārziemotu. Pēc tam vikingi, nezināmu iemeslu dēļ pameta auglīgās zemes. Visticamākā versija ir nesaskaņas ar vietējiem iedzīvotājiem, kuri acīmredzot nebija pārāk apmierināti, ka viens otrs rudbārdis atļāvās nosist dažus vietējos. Jā, arī par to stāsta sāga.
Reklāma
