Senie Grieķi vajadzību pēc miega piedēvēja dieva Hipnosa darbībai. Hipnoss ir Tumsas un Nakts bērns, Nāves mazais brālis, kā arī likteņa dievību Moiru un atriebības dievietes Nemeses brālis. Hipnosa vara ir tik liela, ka viņam pakļāvās arī dievi, t.i., arī dievi gulēja.
Trešo daļu mūža mēs pavadām miegā, stāvoklī, kas ir izšķirošs fiziskās, garīgās un emocionālās labsajūtas nodrošināšanā. Izjaucot miega ritmu, indivīdu dzīves funkcijas tiek traucētas. Miegs ir tikpat būtisks veselības saglabāšanā kā gaiss, ēdiens un ūdens.
Ja guļam labi, uzmostamies moži un gatavi jaunai darba dienai. Ja miegs nav pilnvērtīgs, cieš visi dzīves aspekti. Mūsdienās apmēram puse Zemes iedzīvotāju riskē saskarties ar kāda veida miega problēmām. Ir vairāk kā 90 slimību, kuras var izsaukt miega traucējumus un nopietnas fiziskas un psiholoģiskas sekas. Zinātnieki ir pierādījuši, ka kvalitatīvs un pietiekami ilgs miegs nodrošina labu veselību un ilgu mūžu.
Guļot uzkrājas rezerves un smadzenes turpina apstrādāt un sakārtot dienas laikā apgūto un piedzīvoto. Dzīves sākumā mēs guļam daudz, kļūstot vecākiem, vajadzība gulēt samazinās; kad jau ir sasniegts pieauguša cilvēka statuss, šis process turpinās, taču lēnāk. Vajadzība pēc miega nav atkarīga tikai no vecuma; mums nepieciešamo miega ilgumu nosaka individuālas atšķirības. Daži guļ mazāk par 6,5 stundām naktī, savukārt citi nav īsti pamodušies, pirms pavadījuši miegā 9 līdz 10 stundas. Pastāv uzskats, ka visveselīgākais miegs ir pāris stundu pirms pusnakts. Zinātniska pamatojuma tam nav, taču pētījumi liecina, ka sportisti gūst labākus rezultātus, iedami gulēt pirms divpadsmitiem naktī.
Cilvēki guļ guļus stāvoklī ar aizvērtām acīm, bet daži zīdītāji guļ ar atvērtām acīm (liellopi), daži dzīvnieki - stāvus (zirgi, ziloņi), bet citi - aizāķējušies ar kājām, ar galvu uz leju (daži papagaiļi, sikspārņi).
Katru nakti mēs piedzīvojam vairākas gulēšanas fāzes, kas rada svarīgas izmaiņas smadzeņu procesos, muskuļu darbībā, acu kustībās, ķermeņa temperatūrā, sirdspukstos, hormonu aktivitātē. Pirmo fāzi iezīmē miegainība, un, lai gan tā ir viena no gulēšanas stadijām, to var uzskatīt kā pārejas posmu, kurā mēs daļēji esam nomodā un vāji uztveram apkārt notiekošo.
Otro fāzi raksturo viegls miegs. Šis posms ilgst 10 – 20 minūtes un iezīmē īstā miega sākumu, tajā mēs pavadām 50% no gulēšanas laika naktī.
Trešajā fāzē iestājas dziļš miegs, kas sākas 20 -30 minūtes pēc brīža, kad tikko aizvērtas acis.
Ceturtā fāze ir dziļākā miega fāze. Dziļais miegs ir svarīgs, lai nākamajā dienā cilvēks justos izgulējies, šajā posmā cilvēku ir visgrūtāk pamodināt.
Piektā fāze 30 – 40 minūtes pēc dziļā miega atkal piedzīvojam trešo un otro fāzi, bieži apmēram 90 – 110 minūtes pēc aizmigšanas. Sākoties otrajai fāzei, mēs nokļūstam tā sauktajā REM ( ātra acu kustība) miegā, kas tiek uzskatīts par piekto gulēšanas fāzi. Šajā fāzē mēs parasti redzam pirmo sapnīti, kas ir vienu līdz desmit minūtes ilgs. REM miega laikā tiek bloķēti nervu signāli, muskuļi ir pilnībā atslābināti, un mēs nekustamies. Vienā trešdaļā nakts miega dominē trešā un ceturtā miega fāze, kas tiek uzskatītas par atjaunojošo gulēšanas posmu, ik pēc 90 – 100 minūtēm sākas cikls, kurā piedzīvojam otro, trešo un ceturto fāzi.
Cilvēks naktī gulēšanas pozu maina vidēji 60–80 reižu. Visu nakti guļot vienā stāvoklī, tiktu saspiesta āda, muskuļaudi un nervi. Nakts laikā miegā cilvēks zaudē apmēram 400–500 gramus svara, tāpēc miega terapiju, mākslīgi izraisot miegu, dažkārt izmanto aptaukošanās ārstēšanā.
Kas notiek, ka guļ pārāk maz?
Miegu mēs uztveram kā pašu par sevi saprotamu, ja tas nāk bez piepūles. Ir cilvēki, kurus nomoka bezmiegs, viņiem miegs vairāk nozīmē nevis atpūtu un labsajūtu, bet gan bailes.
Katram cilvēkam un dzīvai būtnei nepieciešamais miega daudzums ir ģenētiski noteikts. Piemēram, žirafes guļ tikai divas stundas, bet sikspārņi — 20 stundas. Cilvēkam miegam nepieciešamas vidēji astoņas stundas. Nepieciešamo miega daudzumu nosaka dienas un darba režīms, emocionālais un veselības stāvoklis. Miegam nepieciešamais laiks mainās atkarībā no gadalaika — rudenī un ziemā gaisa temperatūras maiņa rada organismam paaugstinātu stresu, tāpēc jāguļ vairāk. Svarīgs ne tikai miega ilgums, bet galvenais — kvalitāte. To ietekmē aizvadītās dienas notikumi, veselības stāvoklis un miega higiēnas ievērošana.
Par miega traucējumiem liecina grūtības aizmigt, pamošanās naktī vai arī agri no rīta un nespēja pēc tam aizmigt, kā arī tas, ka miegs nesniedz atspirdzinājumu. Ja nedēļas laikā miega pietrūcis, to var kompensēt brīvdienās, taču ilgākā laikā iekrātu miega deficītu vairs nav iespējams atgūt.
Ilgstošs bezmiegs pasliktina redzi, dzirdi, ožu, ārējo izskatu, mazina ādas jutību, samazina organisma spēju pārstrādāt glikozi. Ilgstoši miega traucējumi draud ar palielinātu risku saslimt ar sirds un asinsvadu, psihiskām un elpošanas sistēmas slimībām, kā arī atmiņas pasliktināšanos. Ne velti viduslaikos bija spīdzināšanas metode — sodāmajam neļāva gulēt, līdz viņam radās psihiski traucējumi, kas beidzās ar nāvi. Visbiežāk miegu traucē nepareizs dzīvesveids, paaugstināts stress, emocionāli satricinājumi, vides maiņa, fiziska vai garīga pārpūle.
Ja cilvēks pārāk maz guļ, tas sajūt nogurumu dienas laikā, rodas aukstuma sajūta, pavājinās imunitāte, enerģija, aktivitāte, koncentrēšanās, rodas problēmas ar atmiņu, garastāvokļa maiņas, pat depresija, kā arī rodas bailes.
Vai kāda no šīm pazīmēm gadījumā nenomāc arī Tevi? Ja tā, tad varbūt ir vērts padomāt par miedziņu!!!
