Līķa lilija.
Daba nebeidz mūs pārsteigt ar savu daudzveidību. Augu pasaulē iespējams vērot augus, kas pielāgojušies neauglīgai augsnei, sausumam, aukstumam un citiem šķēršļiem, kas parastam augam traucētu attīstīties. Ir sastopami tādi augi, kas ēd žurkas, īpatnēja izskata sēnes un lapas, kas dejo. Sastopami ziedi, kas smaržo pēc pūstošas miesas. Šajā rakstā par puķi, ko mēdz saukt par līķa puķi vai līķa liliju ar negantu smaku.
Līķa puķe ir rets augs, kas sastopams Indonēzijā Sumatras tropiskajos mežos. Pirmoreiz to pamanīja šeit 1878. gadā. Tā ir vislielākā un vissmirdīgākā puķe pasaulē, kas pēc izskata atgādina pūstošu gaļu, bet pēc smakas zivju un sapuvušu olu smaku sajaukumu, kas pievilina kukaiņus - apputeksnētājus. Tās ir maitu mušas un vaboles.
Falliskās formas gigantiskajam ziedam ir milzīgs pumpurs, kas ož pēc trūdošas miesas. Šī puķe var izaugt garumā no 2 - 3,5 m, svars no 50 – 90 kilogramiem. Milzīgā puķe zied ārkārtīgi reti- reizi 3 - 8 gados. Līķa puķe zied 72 stundas.
Līķa liliju iespējams aplūkot arī Eiropas botāniskajos dārzos – Šveicē Bāzeles universitātes botāniskajā dārzā, Beļģu Nacionālajā botāniskajā dārzā Meizā. 2013.gadā Vašingtonas botāniskajā dārzā šī puķe uzziedēja pirmo reizi. 2003.gadā Bonas universitātē līķa puķes uzziedēšanu noskatījās 2000 cilvēku.
Neskatoties uz nepatīkamo smaku, līķa puķe piesaista tūkstošiem interesentus.
