Iepriekšējās daļas var izlasīt
Lietuvas latvieši
http://spoki.tvnet.lv/vesture/Lietuvas-latviesi-1/690782">Lietuvas latvieši (1)
http://spoki.tvnet.lv/vesture/Lietuvas-latviesi-2/691399">Lietuvas latvieši (2)
http://spoki.tvnet.lv/vesture/Lietuvas-latviesi-3/691613">Lietuvas latvieši (3)
Lietuvas latvieši (4)
http://spoki.tvnet.lv/vesture/Lietuvas-latviesi-5/691898
Tā parcilājot faktus par tautu vēsturi,
Vairs nezinu ko nosaukt par īstu latvieti -
Vai to, kas vācu jūgā ir plecus locījis,
Vai to kas svešā zemē jau sievu apņēmis.
Varbūt vēl meklēt leišos un citās zemēs ar,
Varbūt, ka vēl Tobago to šodien sastapt var.
Kāds teiks, ka Amerikā to šodien gana daudz
Un visās Valstīs Eiropā tie daudziem prātus jauc.
Nu visā plašā pasaulē dzimst tādu bērnu daudz -
Kas nezin latvju valodu, par latviešiem tos sauc.
Ja valoda ir svarīga, par latvieti lai sauc,
Še, latvju zemē Latvijā to palicis nav daudz.
1939.–1940. g. Latviju atstāja aptuveni 47 000 baltvāciešu. Par Lietuvas baltvāciešiem 1940.g. ziņojumā Berlīnei teikts, ka Lietuvā esot 40 tūkstoši, bet izceļoja 50 tūkstoši. Lietuvieši izsaka domu, ka 10 tūkstoši faktiski nebija baltvācieši, bet gan drīzāk baltvāciešos ieprecējušies citi vietējie iedzīvotāji un to ģimenes. Nav ziņu cik no tiem bijuši latvieši.
Piemērs no mana tēva radiem. Jau iepriekšējos rakstos minētajam manam krusttēvam sieva bija vāciete, viņi paši nekur nerepatriējās, bet viņu divas meitas gan, jo vienai vīrs bija vācietis, bet otrai viens no vīra vecākiem vācietis.
Vēl gribu pieminēt no Alkišķu puses Jāzepu un Pauli Urdzes, ko visi uzskatījām par īstiem latviešiem, arī repatriējās, jo viņu māte bijusi no vāciešiem. Abi brāļi Urdzes bija mācītāji, pazīstami pasaulē ar labdarības pasākumiem. Paulis pamatskolas laikā dzīvoja mūsu mājās, lai būtu tuvāk skolai. Šķiet, ka Jāzeps Urdze uzskatāms par patieso Lietuvas latviešu pretalkohola biedrības dibinātāju, ko mans tēvs vadīja vēlāk.
Padomju laikos Jāzeps Urdze vairākkārt atbrauca no Vācijas uz Latviju, lai tiktos ar savējiem, bet toreizējais režīms bija tāds, ka tālāk par Rīgu ārzemniekiem nebija atļauts braukt. Mans brālis veda tēvu uz satikšanos uz restorānu Rīga, kur pie galda viesu vidū bija arī čekas aģents.
Jāzeps Urdze apbalvots arī ar Triju zvaigžņu ordeni. Sk. iepriekšējā rakstā apbalvoto sarakstā. Par Jāzepu Urdzi var izlasīt http://www.kurzemes-vards.lv/lv/laikraksts/numuri/2003/01/21/?p=5
Tur izlasīsi arī interesantas lietas par Latvijas otrās atmodas un Tautas frontes laiku.
Baltijas repatrianti sākotnēji tika uzņemti Vācijas austrumu reģionos, kas pēc Versaļas līguma bija pievienoti Polijai.
Dažas humora rindiņas no maniem radurakstiem:
tēvs - Augusts, māte - Auguste,
tēva tēvs - Edvards, mātes tēvs arī Edvards,
tēvam brālis Jānis un māsa Anna, mātei arī brālis Jānis un māsa Anna
un vēl maniem vecākiem bijām 3 bērni - es un divi par mani vecāki brāļi.
Par šo vārdu sakritību padomju laikos, kad visur un vienmēr bija jāraksta klāt tēva vārdi, sanāca vienmēr pārpratumi. Ja iepriekš biju jau pateikusi, ka tēvs ir Augusts Edvarda dēls, par māti vienmēr pārjautāja otreiz, jo domāja, ka atkārtoti saku tēva vādu.
