local-stats-pixel

Lietuvas latvieši (4)7

 307  0

Iepriekšējās daļas var izlasīt
Lietuvas latvieši
http://spoki.tvnet.lv/vesture/Lietuvas-latviesi-1/690782">Lietuvas latvieši (1)
http://spoki.tvnet.lv/vesture/Lietuvas-latviesi-2/691399">Lietuvas latvieši (2)
http://spoki.tvnet.lv/vesture/Lietuvas-latviesi-3/691613

Liels skaits iedzīvotāju, tai skaitā latvieši, no Lietuvas 19.gs beigās aizceļoja uz ASV, galvenokārt uz Čikāgu. jau 1900.g. Čikāgā jau bijis 14 000, bet 1924.g.- 80 000 ieceļotāju no Lietuvas. Kurš gan nav dzirdējis par baigajām Čikāgas lopkautuvēm, kur galvenokārt strādāja iebraucēji no Polijas un Lietuvas un no cūkas neizmanto vienīgi kviecienu.. Daļa atgriezās, bet lielākā daļa palika uz dzīvi tur. Mana tēva māsa un brālis arī aizbrauca un palika uz dzīvi tur. Nesen vēl lasīju, ka toreiz braukuši bez vīzām, vajadzīga bijusi tikai kuģa karte. Mans radinieks, kuru jau esmu pieminējusi sakarā ar svarīgu notikumu ierakstīšanu Bībelē, raksta:
1913.g norakstīju uz Ameriku Vaišvilam, lūdzu, lai atsūta Šipkarti (kuģa karti), jo gribēju braukt uz Ameriku. Šipkarte pārnāca no Amerikas un saņēmu 11. martā 1913. gadā. Mūsu mīļotā mammiņa mira 29. novembrī 1912. gadā. Glabāja 2. decembrī Alkišķu kapos. Un 1913. gada 13. martā izbraucu uz Ameriku. Un pārbraucu atpakaļ no Amerikas 22. oktober 1932. pie savas famīlijas.
Jau 19.g s. vidū Ņujorkas ostā sāka ierasties latviešu būvētie buru kuģi zem Krievijas impērijas karoga. Šajā laikā tika nodibinātas senākās ASV latviešu draudzes un biedrības Bostonā un Filadelfijā. 20. gadsimta sākumā. Liepājas ostai no 1906. līdz 1924. gadam bija regulāra pasažieru kuģu satiksme ar Ņujorku ASV un Halifaksu Kanādā.
Nesen izlasīju šādu tekstu Saeimas stenogrammā: 20.gadsimta sākumā Čikāgā uzcēla milzīgas lopkautuves, un tajās radās problēma - negribēja tās gotiņas iet bez piespiešanas uz kaušanu. Un tika atrasts risinājums. Tas bija milzīgs bullis, kura vadībā gotiņas itin mierīgi gāja zem naža! Tā arī šodien... Ir sajūta, ka kāda cilvēku grupa, dažādu motīvu vadīta, ved Latvijas sabiedrību pretī iznīcībai. Bet parādās cilvēki, kas sāk pretoties un uzdot jautājumus: uz kurieni tagad mēs ejam?
Liels iedzīvotāju aizplūdums no Latvijas bija Pirmā pasaules kara laikā. Daudzus ar varu piespieda doties bēgļu gaitās. Krievijas cars izdeva pavēli atstāt dzimtās mājas visiem 18 - 45 gadus veciem vīriešiem. Avīzēs tika publicēta pretvācu propaganda. Ar to tika panākts, ka Kurzemi un Zemgali atstāj gandrīz pus miljons bēgļu, Lietuvu ap 300.000
Rīgas evakuācija sākās 1915.g. jūlijā. Iedzīvotāju skaits Rīgā samazinājās par 50%. Evakuēja ne tikai strādniekus un rūpnīcas iekārtas, bet arī pieminekļus.
Pēc miera līguma ar Padomju Krieviju izdevās atgūt tikai daļu iekārtu.
Lielākā daļa bēgļu atstāja dzimteni bez iztikas līdzekļiem. Mantu un lopus daudzi zaudēja ceļā. Krievijas teritorijā bēgļi mitinājās stacijās vai klajos laukos pat ziemā. Netika organizēta palīdzība, jo Krievijas varas iestādes nebija gatavojušās šādai situācijai. Trūkumā un epidēmijās mira cilvēki, īpaši bērni un veci cilvēki.
Sākumā latvieši bija pie baltajiem, vēlāk pie sarkanajiem - centās saglābt brūkošo impēriju, gan cīnījās par revolūcijas uzvaru.
Arī mans tēvs sabija armijā 7 gadus, sākumā Deņikina armijā, pēc tās sakaušanas vēl sarkanajā. Žēl, ka viņa stāstus neviens nepierakstīja. Zinu, ka viņam bija ļoti skaists rokraksts. Šī iemesla dēļ viņš cara armijā visu laiku kalpoja kā štāba rakstvedis (pisarj). Viņam bijis savs zirga pajūgs, kurā visus štāba dokumentus pārvadāt.
Līdzīgs liktenis vīra tēvam, kas 1914. g. no Kurzemes devās bēgļu gaitās ar savu vecāku ģimeni no Tukuma. Bijuši Harkovas apgabalā, pārcietuši gan badu gan slimības, atgriezušies Rīgā 1921. g. Viens brālis Harkovā ar tīfu miris.
Man ir divas biezas klades ar manas vīramātes pierakstiem . Viņa vēl sirmā vecumā pierakstīja sava vīra stāstīto, ko esmu dzirdējusi arī es no pirmavota. Viens apraksts ir par kādu greznu Ukrainas muižu , kas piederējusi kādam cara radiniekam. Uzreiz iedomājos to vakar, noskatoties bildes par tagadējās Ukrainas ģenerālprokurora greznībām. Iespējams, ka tur ir vēl kāda relikvija no tiem laikiem. Bagātība ar varu visos laikos draudzējas.
Cik latviešu bijis Lietuvā pēc neatkarības iegūšanas precīzus datus neatradu. Vēl notika starp Lietuvu un Latviju vairāki robežu strīdi kā rezultātā mazliet izmainījās latviešu skaits Lietuvā. Uz Alkišķu draudzi daļēji attiecas fakts, ka 1921.g. daļa Ukru( tagad Auces novads) apkaimes(Sniķere) ,kas guberņu laikā bija Lietuvas teritorijā, pievienoja Latvijai. Tur no visiem iedzīvotājiem gandrīz 80% bijuši latvieši.

http://spoki.tvnet.lv/vesture/Lietuvas-latviesi-5/691898

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 7

0/2000

šiki autiņi !

 6  0 atbildēt

laižam, Rasik, pie radiem uz štatiem :)

 6  0 atbildēt

Interesants stāsts.  Eh, Rasik paķēri aiz vājās vietas emotion   Uzreiz atcerējos Remarka  " Trīs Draugi "  , tur gan darbība risinājās šai pus okeāna :) 

 6  0 atbildēt

Vot tanī laika autiņiem bija ĻITAKI, izskatās ka zem 23 colam neatradīsi !!! emotion   un pie dirsas visas bedres !!

 5  0 atbildēt

 emotion 

 3  0 atbildēt

 emotion 

 2  0 atbildēt

 emotion 

 2  0 atbildēt