!!!Lietas, kuras darām nepareizi170

Jau no bērna kājas mūs ieaudzina mazgāties vismaz reizi dienā un lietot milzīgu daudzumu ziepju, dušas gēla un citu putojošu līdzekļu. Mēs taču gribam tikt vaļā no baktērijām, kas rada nepatīkamu aromātu. Bet lieta tāda, ka mazgāšanās mūs neatbrīvo no baktērijām, tā vietā mēs tikai mainām to lokalizāciju – baktērijas, kas atrodas uz tava dušas gēla var nokļūt uz kājas, no kājas uz galvu utt. Baktērijas no cirkšņā rajona mierīgi var nokļūt tev uz rokām. Tas ir galvenais iemesls, kādēļ ķirurgi pirms operācijām neiet dušā, bet mazgā tikai rokas (turklāt ar īpašu tehniku). Pētījumi ir parādījuši, ka nav īpašas atšķirības baktēriju koloniju daudzumā uz cilvēka, kas mazgājas 2 reizes dienā, no cilvēka, kas mazgājas retāk. Tas tādēļ, ka dvielī, ar kuru tu noslaukies ir pietiekams daudzums baktēriju, kuras tu no jauna uznes uz ķermeņa. Ko darīt? Nemazgāties? Nē, nē...mazgājies gan, tikai lieto mazāku ziepju daudzumu un pēc mazgāšanās vislabāk ir vienkārši izžūt nevis noslaucīties dvielī, gan jau mājinieki sapratīs, kādēļ tu pliks un slapjš staigā pa istabu

Elpošana...žēl, bet mēs izniekojam lielāko daļu no mūsu plaušu spējām. Ievelc dziļi elpu...jā, tieši tagad ievelc. Ja tu esi kā lielākā daļa cilvēku, tad noteikti tagad sēdi ar piepaceltiem pleciem un uz priekšu izgrūztu krūšu kurvi, gluži kā balodis, kas aicina mātīti uz jestru padarīšanu. „Nu un kas?” tu teiksi, „Krūšu kurvī taču ir manas plaušas, loģiski, ka tas izgrūžu uz priekšu.” ...bet par elpošanu atbildīgākais muskulis ir tava diafragma, kas atrodas zem plaušām un pieskaras jau pie vēdera iekšējiem orgāniem. Lielākā daļa cilvēku elpo „caur krūtīm”, neiesaistot līdz galam tajā diafragmu. Pie tāda elpošanas veida gaiss un skābeklis nonāk tikai plaušu galotnēs un augšējos rajonos, taču visvairāk asinsvadu plaušās ir tās sānos un vidējā lejas daļā. Tas nozīmē, ka neizmantojam plaušu sniegto potenciālu pilnībā, kas savukārt noved pie – nepareiza skābekļa un ogļskābas gāzes balansa organismā, tas savukārt noved pie – galvassāpēm, noguruma, pārpūles, nemiera, plaukstu svīšanas, panikas lēkmēm un tā tālāk. „Bet kā tad man elpot?” tu jautāsi. Heh, pat zīdainis ir gudrāks, jo viņš zin, ka pareizi elpot nozīmē elpot „caur vēderu.” To var ar laiku iemācīties – elpojot uzpūt vēderu, atstājot krūšu kurvi gandrīz nekustīgu. Tas tev ļaus uzņemt vairāk skābekļa, kas nozīmē, ka smadzenes un muskuļi labāk strādās .

Kakāt iemācījāmies, elpot arī +/- tagad protam. Kas tālāk? Vai tu mēdz pamosties nakts vidū un vairāk neaizmigt? Tu tur guli un dažādas domas tev raisās pa galvu, bet tikai ne gulēšana. Ja tev tā gadās, tad tu neesi Forever Alone, jo kopā ar tevi ir vēl miljoniem cilvēku, kas no tā cieš. Iespējams tu izdomāsi doties pie ārsta, kurš tev uzstādīs diagnozi – miega traucējumi, un izrakstīs kārtējo miega zāļu devu. Bet...kas tad īsti notika? Doma par to, ka cilvēkam vajag vismaz astoņas stundas, lai izgulētos ir pavisam nesena. Pirms Tomass Edisons izgudroja spuldzīti, cilvēki mēdza piekopt segmentētu gulēšanas veidu – trīs līdz piecas stundas guļ, tad pāris stundas padarbojas un atkal paguļ. Mūsdienās, kad visapkārt ir mākslīgais apgaismojums un ierastais dienas režīms, šāds gulēšanas veids ir tik pat kā neiespējams, taču mūsu smadzenes vēl kavējas tajos pirmsspuldzīšu laikos. Kā tad tikt galā ar sevi, ja tu nakts vidū pamosties un nezini, ko darīt? Eksperti saka, ka tā vietā, lai brīnītos, kādēļ es nevaru aizmigt, vienkārši relaksējies un atslābinies.

Viss, man apnika rakstīt līdz nākamajam rakstam P.s. Manā profilā vēl 900 interesanti raksti, iegriezies kādreiz

Izdomāju, ka jāpiebeidz šis raksts līdz galam Varbūt kādreiz vēl papildināšu. Baudiet dzīvi un dariet lietas pareizi

Dzemdēt jaunu cilvēciņu pavisam noteikti ir grūtāk nekā elpot vai kakāt. Dzemdības ir tik dabisks process, ka šķiet – tur jau cilvēki nu gan māk izdarīt visu pareizi. Mūsdienās lielākā daļa sieviešu dzemdē slimnīcā, guļot uz muguras un novietojot kājas uz speciāliem paliktņiem, šādu pozu sauc par litotomisku pozu. Diezgan interesanta poza, kura dakterim ļauj viegli tikt klāt pie sievietes HŪHŪ un labi pārredzēt mazā nelieša nākšanu pasaulē. Patiesībā tā ir otra sliktākā dzemdību poza pasaulē (pirmajā vietā būtu, ja sievietes kājas kopā salīmētu ar izolācijas lentu un liktu dzemdēt). Un tie nav kaut kādu hipiju izdomājumi. Pasaules Veselības Organizācija litotomijas metodi uzskata par „stipri apgrūtinošu” un iesaka no tās atteikties. Tāda poza ir apgrūtinoša arī pašam zīdainim, kuram ceļā uz šo pasauli ir vēl jāpārvar gravitācijas spēki, kas to velk atpakaļ. A ko tad darīt? Bērniņa nākšanai pasaulē nevajadzētu īpaši atšķirties no tā taisīšanas. Pasaules Veselības Organizācija iesaka mātei dzemdību laikā kustēties un ieņemt ērtāko pozu atkarībā no viņas pašas sajūtām, jo viņa jau nu labāk zin, kā tur viss kustas. Turklāt, šādas pašas mātes kustības palīdz par 10% vairāk atvērties dzemdību ceļiem. Iedomājies, ka tev ir iesprūdusi galva – 10% brīvas vietas varētu daudz ko nozīmēt šādā situācijā.

Ilga sēdēšana palielina risku saslimt ar cukura diabētu, sirdskaitēm un pat vēzi, neatkarīgi no tā, cik daudz tu kusties un strādā brīvajā laikā. Ir pat pētījumi veikti, kas apstiprina to, ka ilgāk sēdošie cilvēki arī nomirst ātrāk. Un ne jau tādēļ, ka viņi vienkārši sēž, bet gan tādēļ, ka viņi sēž uz KRĒSLIEM. Krēslu ar taisnu atzveltni pazina jau senie ēģiptieši, ilgu laiku krēsli vispār bija aristokrātisko cilvēku ekskluzīva atpūtas iespēja. Līdz pat 19. gadsimtam vienkāršie cilvēki sēdēja uz beņķa, kuram nebija muguras, vai arī uz vienkārša spilvenveidīga priekšmeta. Kā jau tu noteikti pareizi uzminēji – sēdēšana uz mūsdienu krēsliem ir nepareiza. Lūk kas par vainu – kad tu stāvi vai sēdi uz neliela beņķīša, tavi vēdera muskuļi ir saspringti un palīdz mugurai turēt svaru. Savukārt, kad tu sēdi uz ierastā krēsla un atspiedies pret to ar muguru, tad vēdera muskuļi ir atslābinājušies un mugurai vienai jāuzņemas viss krūškurvja un galvas svars. Papildus spiedienu uzņem mugurkaula diski, kas var novest pie hroniskām muguras sāpēm – kaut kas tāds, kas piemeklē 80% cilvēku dažādos vecumos. Eksperti iesaka sēdēt uz krēsliem, kuriem nav muguras. Bet, ja nevēlies izskatīties pēc cilvēka, kurš nevar atļauties pat muguru atspiest, tad vari izmēģināt citu variantu. Zinātnieki pētīja slodzi uz mugurkaula diskiem atkarībā no trim sēdēšanas pozām – sēdēšana neatspiežoties, ierasta sēdēšana un sēdēšana 135 grādu leņķī, kad kājas novietotas uz grīdas. Tieši pēdējais variants rada vismazāko noslodzi uz diskiem. Šādā pozā sēdēja visi krutie cilvēki Romas Impērijas laikā (gan jau Jēzus arī). Tā kā izmēģini šādu pozu skolā vai birojā, ja kāds prasa, tad saki, ka mēģini izvairīties no iedziļināšanās hroniskās muguras sāpēs, un turpini sēdēt kā BOSS.

Nu gan, čau!