1900. Pabeigta Sv.Jāzepa katedrāles pārbūve tagadējā izskatā.
1902. Atklāj "Pilsētas peldu iestādi" (arhitekts P.M.Berči).
1905. No janvāra līdz oktobrim notiek Liepājas strādnieku streiki, demonstrācijas, mītiņi.
1906. Atklāta tiešā pasažieru kuģu satiksme ar Ameriku.
1907. Dibināts Liepājas latviešu dramatiskās biedrības teātris; atklāta Virsnieku saieta pils kara ostā.
1910. Jaunais tirgus no tagadējā Rožu laukuma tiek pārcelts uz pārbūvēto Pētera tirgus teritoriju.
1914. Iesvētīta Liepājas sieviešu ģimnāzijas ēka; pabeigta Liepājas vācu teātra ēkas celtniecība. 2.augustā ar vācu kreiseru apšaudi Liepāja tiek ierauta Pirmā pasaules kara notikumos.
1915. Liepāju okupē ķeizariskās Vācijas karaspēks. Pilsētai tiek atļauts kā parādzīmes izlaist savas naudas zīmes. Liepāju apmeklē Vilhelms II.
1918. Proklamēta Latvijas Republika. Novembrī tiek izveidota Liepājas Pagaidu saimnieciskā komisija, kas pārņem pilsētas valdi; sāk iznākt laikraksts "Kurzemes Vārds".
1919. No 6.janvāra līdz 27.jūnijam Liepājā uzturas Latvijas Pagaidu valdība. Liepājas pilsētas pašvaldības pirmās demokrātiskās vēlēšanas.
1920. Oktobrī Liepājā ierodas Rainis un Aspazija; atklāts Valsts Liepājas tehnikums; Liepāja kļūst par apriņķa administratīvo centru.
1922. J.Bokums atver harmoniju fabriku; dibināta Liepājas Tautas konservatorija; nodibināta Liepājas opera.
1924. Atver Pilsētas muzeju; Ziemeļu kapsētā atklāj pieminekli Latvijas brīvības cīņās kritušajiem varoņiem.
1925. Notiek plašas Liepājas 300 gadu jubilejas svinības.
1926. Atver Liepājas Mākslas amatniecības skolu.
1927. Darbību uzsāk Liepājas filharmonija.
1928. Kūrmājas dārzā atklāj pārbūvēto koncertestrādi, notiek I Lejaskurzemes dziesmu svētki; savu darbību uzsāk Latviešu vīru koru biedrības "Dziedonis" Liepājas koris.
1929. Nodod ekspluatācijai Liepājas — Glūdas dzelzceļu; iesvēta Centrālo kapsētu.
1931. Izveido brīvostu.
1932. Atklāj Liepājas — Alsungas dzelzceļu; atklāj jaunu maiņstrāvas elektrisko centrāli; atver Liepājas komercinstitūtu.
1933. Darbu uzsāk Liepājas Cukurfabrika.
1934. Iesvēta Jaunliepājas luterāņu baznīcu (arhitekts J.Strandmans, būve uzsākta 1914.gadā).
1935. Liepājas kara ostas darbnīcās izgatavo pirmo lidmašīnu; atklāj armijas ekonomiskā veikala jaunceltni; atklāj jauno Liepājas Latviešu biedrības namu.
1937. Uzsākta regulāra gaisa satiksme starp Liepāju un Rīgu; Liepājas krājkase un lombards pāriet jaunuzceltajā ēkā Baznīcas ielā 4/6.
1938. Pēc bijušās "Pēterpils viesnīcas" pārbūves atklāj jauno Pilsētas viesnīcu; iesvēta un atklāj 28.janvāra Draudzīgā aicinājuma pamatskolu (arhitekts K.Bikše).
1939. Notiek vācu tautības iedzīvotāju repatriācija caur Liepājas ostu. Liepājā ierodas pirmās padomju karaspēka daļas.
1940. Sākas pirmais padomju okupācijas gads. Notiek lielo rūpniecības uzņēmumu nacionalizācija.
1941. Turpinās saimnieciskās un sabiedriskās dzīves sovjetizācija. 14.—15.jūnijs: staļiniskās deportācijas. 23.—29. jūnijs: Otrā pasaules kara aizstāvēšanās cīņas Liepājā, pilsētu ieņem vācu karaspēks. 15.—17.decembris: Šķēdes kāpās tiek noslepkavota vairāk nekā puse no Liepājas ebrejiem.
1942. Liepājā uzsāk formēt brīvprātīgo bataljonu kārtības sargu dienestam, bataljons dodas uz Austrumu fronti.
1943. Notiek Kurzemes novada 5.dziesmu svētki.
1944. Iesvēta Krusta kapsētu; oktobrī — lieli padomju aviācijas uzlidojumi. Izveidojas t.s. Kurzemes katls. Līdz novembra beigām uz Vāciju izbrauc 128 tūkstoši vācu karavīru, 10 tūkstoši latviešu karavīru, 30 tūkstoši latviešu un 5 tūkstoši vācu civiliedzīvotāju.
1945. Beidzas Otrais pasaules karš. Vācu okupāciju nomaina padomju okupācija. Darbu atjauno rūpnīca "Sarkanais metalurgs" un vēl 11 pilsētas uzņēmumi. Atklāj Liepājas Pedagoģisko skolu.
1950. Darbu uzsāk augstākā mācību iestāde — Liepājas Skolotāju institūts. Tiek slēgta Liepājas opera. Uz iebraucēju rēķina strauji pieaug pilsētas iedzīvotāju skaits.
1951. Liepājas tirdzniecības osta tiek slēgta saimnieciskai darbībai. Turpmāk to izmanto PSRS militārajiem mērķiem.
1954. Liepājas zvejnieki sāk zvejot Atlantijā.
1956. Atjauno tirdzniecības ostu.
1962. Rūpnīcā "Sarkanais metalurgs" pabeidz jaunā martencena pamatu likšanu.
1964. Uzbūvē koncertestrādi "Pūt, vējiņi!"; ekspedīcijas zvejas flotes bāzes vietā izveido jaunu uzņēmumu — Okeāna zvejas flotes Liepājas bāzi.
1965. Sākas dienvidrietumu mikrorajona celtniecība.
1967. Sākas pilsētas gāzes vada būve; Liepājas tirdzniecības ostu pilnīgi atdod PSRS jūras kara flotei. Rudens vētra nodara lielus postījumus Liepājas parkam un jūrmalai.
1970. Rūpnīcā "Sarkanais metalurgs" darbu sāk jaunā velmētava "350/250".
1972. Tekstilgalantērijas kombinātā "Lauma" uzsāk darbu pirmās 105 lenšu aušanas stelles.
1974. Atvērts platformāta kinoteātris "Liepāja".
1975. Tiek atvērta jaunuzceltā Liepājas Metalurgu kultūras pils un sporta komplekss.
1977. Liepāja tiek apbalvota ar Oktobra revolūcijas ordeni.
1979. Sākas mācības jaunuzceltajā 7.vidusskolā.
1985. Uzsāk mikrorajona "Ezerkrasts 3" būvi.
1986. Atklāj jauno pilsētas Centrālo slimnīcu.
1987. Mācības sākas jaunuzceltajā 8.vidusskolā. Novembrī notiek pirmā lielā grupas "Helsinki 86" organizētā akcija pie Ziemeļu kapiem, tā pārvēršas demonstrācijā, kuru izklīdina.
1988. Notiek Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongress. Tajā piedalās 39 liepājnieki.
1989. Mācības sākas jaunajā 15.vidusskolas ēkā; nodibina Politiski represēto klubu.
1990. 16.februārī virs Liepājas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas tiek pacelts sarkanbaltsarkanais karogs.
1991. Atjaunota Liepājas tirdzniecības osta.
1997. Latvijas Republikas Saeima pieņem Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas likumu.