1804. gadā pabeigta pilsētas vācu teātra ēkas būve Malkas un Kungu ielas stūrī. Nojaukta 1923.gadā. 1808. gadā Liepāju apmeklē Krievijas cars Aleksandrs I. Zivju ielā 7 atvērta pilsētas meiteņu skola. 1809. gadā ledus iešanas laikā tiek sagrauts vecais tilts pār ostu. 1810. gadā Liepāju apmeklēja Zviedrijas karalis Gustavs IV Ādolfs. 1812. gadā jūlijā Liepājā ienāk Napoleona karaspēka Makdonalda franču — prūšu korpusa daļas. Tās okupē Kurzemi līdz decembrim. Pāri ostas kanālam ierīkots peldošais koka tilts. 1817. gadā Kurzemes guberņā atcela dzimtbūšanu. 1821. gadā uzbūvēts Liepājas ostas mūra loču tornis. 1823. gadā D.F.Zagers nodibina Liepājā pirmo grāmatu spiestuvi. 1824. gadā iznāk Liepājas pirmais laikraksts "Libausches Wochenblatt". 1825. gadā Liepājā nodibina krājkasi — pirmo šāda veida kredītiestādi Krievijas impērijā. 1830. gadā pabeigta jaunā koka tilta būve pār Liepājas ostas kanālu; izstrādāts projekts par dzelzceļa izbūvi no Liepājas caur Rucavu, Darbēniem un Kretingu uz Jurbarku. To dzīvē neīsteno. 1833. gadā dibināta Sērensena eļļas spiestuve. 1834. gadā Liepājā, atgriežoties no Berlīnes, ierodas Krievijas cars Nikolajs I. Pilsētas ielās parādās gāzes laternas, kurās izmanto no akmeņoglēm iegūto gāzi. 1841. gadā atklāj Liepājas — Grobiņas šoseju. 1843. gadā Alkšņu birzī (tag.Raiņa parks) sāk pilsētas jeb Aleksandra parka izveidi. 1846. gadā nodibināta Liepājas augstākā meiteņu skola. 1847. gadā liepājnieks Hermanis veic Sv.Trīsvienības baznīcas ērģeļu paplašināšanu līdz 77 reģistriem. 1855. gadā Krimas kara laikā Liepājas ostā ienāk vairāki angļu karakuģi un aizved no neaizsargātās ostas Liepājas tirgotājiem piederošus 8 kuģus; pilsētā liels sīknaudas trūkums. Lai to novērstu, Liepājas krājkase izlaiž papīra maiņas zīmes 50, 75 kap. un 1 rbļ. vērtībā. Papīra sīknaudas izdošana turpinās līdz 1863. gadam. 1860. gadā pēc Lielās ģildes eltermaņa K.G.S.Ūliha ieteiktā projekta Liepājas jūrmalā atklāj "kungu un dāmu peldiestādi". Liepājā ierodas Krievijas troņmantnieks un citi ķeizariskās ģimenes locekļi un apgūst jaunatklātās peldvietas jaukumus. 1861. gadā sākas Liepājas ostas padziļināšana. 1862. gadā miesnieku cunfte uz Jaunā tirgus (tag.Rožu laukums) uzbūvē gaļas skārni. 1865. gadā Liepājas proģimnāzija pārveidota par sešu klašu pilna kursa ģimnāziju ar jūrniecības klasi. 1868. gadā sāk darboties Liepājas lielā bāka; Pētera ielā 11 uzbūvēta sinagoga. 1870. gadā sāk veidot Liepājas jūrmalas parka apstādījumus; atklāj siltā jūras ūdens vannu iestādi — Nikolaja peldiestādi. 1871. gadā atklāta dzelzceļa līnija Liepāja — Viļņa. 1873. gadā dzelzceļš caur Mažeiķiemun Jelgavu savieno Liepāju ar Rīgu un Daugavpili. 1875. gadā uzbūvēta Kūrmāja (arhitekts P.M.Berči) ar viesnīcu, restorānu, teātra izrāžu un koncertu zāli. 1876. gadā atklāta dzelzceļa līnija uz Romniem Poltavas guberņā; Kūrmājas prospektā 3 atvērta Liepājas jūrskola. 1877. gadā iznāk pirmais laikraksts latviešu valodā "Liepājas Pastenieks"; uzbūvē "Ramzay & Co" alus darītavu; vācu teātra telpās notiek pirmās izrādes latviešu valodā. 1878. gadā notiek pirmās Pilsētas domes vēlēšanas. 1879. gadā pabeigta dzelzceļa tilta būve pāri ostas kanālam. 1880. gadā nodibina Liepājas Latviešu labdarības biedrību; Dānijas pavalstnieks A.Kīlers nodibina eļļas spiestuvi. 1881. gadā uzbūvēts izgriežamais dzelzs tilts pāri ostas kanālam; nodibināta Liepājas biržas sabiedrība. 1882. gadā sāk iznākt K.Ukstiņa rediģētais sabiedriski politiskais nedēļas laikraksts "Latvietis"; nodibināta drāšu un naglu rūpnīca "Bekers un komp."; darbu uzsāk Liepājas gāzes fabrika. 1884. gadā uzcelta Liepājas Nikolaja ģimnāzijas ēka Vilhelmīnes ielā 4 (arhitekts P.M.Berči). 1885. gadā uzsāk darbu inženiera K.Štrupa mašīnbūves fabrika un čugunlietuve. 1886. gadā uzsāk darbu zviedru firmas korķu fabrika "Vikanders un Larsons", Liepājas pilsētas slimnīca pārceļas uz jaunuzcelto ēku Dārtas ielā (arhitekts P.M.Berči). 1887. gadā Zāģeru laukumā uzcelta Liepājas biržas ēka (arhitekts P.M.Berči). 1889. gadā iesvētīta Bārenbuša (Līvas) kapsēta; pabeigta apgabaltiesas ēkas celtniecība Rožu ielā 6. 1890. gadā uzsākts jauns posms Liepājas ostas tehniskajā modernizācijā un akvatorija padziļināšanā, kas ilga līdz 1904.gadam; uzsākta Liepājas kara ostas cietokšņa būve. 1893. gadā pabeigta Sv.Annas baznīcas ceturtā pārbūve, dievnams iegūst pašreizējo izskatu. 1894. gadā uzsākta Sv.Jāzepa katoļu baznīcas pārbūve. 1897. gadā visā Latvijā notiek plaši jaunstrāvnieku aresti, Liepājas cietumā ieslodzījumā no 27.jūnija līdz 14.augustam atrodas advokāts J.Pliekšāns (Rainis). 1899. gadā Liepājā atklāj līdzstrāvas elektrostaciju; pilsēta pirmā Baltijā iegūst elektrisko tramvaju. Atklāj Liepājas — Aizputes dzelzceļu. Atver sieviešu ģimnāziju (līdz tam — augstākā meiteņu skola).