Karosta kā patstāvīga pilsētvide radās XIX gadsimta beigās un XX gadsimta sākumā.
Liepāja, kas tajā laikā atradās varenās Krievijas Impērijas sastāvā, jau bija pazīstama ar savu neaizsalstošo tirdzniecības ostu. Likumsakarīgi, ka šis fakts, kā arī robežas tuvums bija noteicošais, izvēloties vietu Krievijas Impērijas Baltijas Jūras kara flotes atbalsta bāzei.
1890. gadā uz ziemeļiem no Liepājas pilsētas sākās apjomīga cietokšņa un kara pilsētiņas celtniecība. Oficiālo pavēli par celtniecības darbu uzsākšanu deva Krievijas cars Aleksandrs III. Viņa dēls, cars Nikolajs II, deva rīkojumu jauno kara bāzi nosaukt par godu tēva piemiņai par “Imperatora Aleksandra III ostu”. Tikai Latvijas valsts neatkarības laikā šo vietu sāka dēvēt par Kara ostu.
Aleksandra III osta bija pilnīgi autonoma apdzīvota vieta ar savu infrastruktūru, elektrisko spēkstaciju un ūdensapgādi, baznīcu un skolām. Bija pat sava pasta nodaļa, kura tā arī saucās “Port Imperatora Aleksandra III”. Pastkartes nosūtīšana no turienes uz Liepāju maksāja nevis kā pasta sūtījums pilsētas robežās - 1 kapeiku, bet gan kā starppilsētu – veselas trīs kapeikas.
Vislielākais kuriozs visā Karostas vēsturē ir fakts, ka tās nocietinājumi un forti nekad nav kalpojuši nolūkam, kādēļ tie būvēti – kā aizsardzības būves kara gadījumā.
Karostas platība ir 19 kvadrātkilomeri un tā paredzēta ap 20 000 iedzīvotājiem un militārpersonām. Tikai 1994. gadā, reizē ar Padomju armijas militārpersonu aiziešanu no Liepājas, Karosta pirmo reizi savas pastāvēšanas laikā pārtapa par civilu teritoriju, par pilsētu, kas pieejama ikvienam.
Šodien Karostā ir ~ 7.500 iedzīvotāji.
CIETOKSNIS
Ar cietokšņa un Karostas kanāla izbūvi iesākās visa grandiozā Karostas militārā kompleksa celtniecība.
Cietokšņus un krasta artilērijas nocietinājumus 19. gadsimta beigās cēla arī citās vietās - Sveaborgas salu cietoksni, fortus Somu jūras līča piekrastē un cietoksni Kronštatē, Osovecas cietoksni tagadējās Polijas teritorijā, Bukovinas un Besarābijas nocietinājumu rindu pie Austroungārijas robežām. Tajā pašā laikā modernizēja Peremišļu un Bajazetu Turcijas pierobežā. Liepājas cietoksnis pēc savas struktūras līdzinājās Port – Arturas cietoksnim Krievijas Tālajos austrumos.
Karostas cietoksnis būvēts no 1893. līdz 1906. gadam, un tā galvenais projekta autors ir inženieris ģenerālmajors Ivans Mak-Donalds.
Atsevišķas nocietinājuma daļas savienoja kanālu sistēma un šaursliežu dzelzceļš. Liepājas jūras kara bāzei bija paredzēti 140 karakuģi un 30 zemūdenes.
Karostas kanāls bija viena no pirmajām būvēm visā Karostas kompleksā. Tā rakšanas darbos izmantoja peldošos zemessmēlējus. Jau 1901. gadā tas bija pabeigts un uzņēma pirmos kuģus.
Kanāla atzars veidots kā kuģu un zemūdeņu baseins, tur atrodas kuģu remontu rūpnīca (tagadējā “Tosmare”) ar vienu peldošo un diviem sausajiem dokiem, kas ir vieni no lielākajiem Baltijā.Karostas kanālā padomju laikā bāzējās zemūdenes. Šodien diemžēl tās vairs nav saglabājušās. Kanāla galā pie kuģu remontrūpnīcas var apskatīt vienīgi zemūdeņu angāru.
TILTS
Karostas jeb Kalpaka tilts pāri kanālam ir inženiertehnikas piemineklis – vienīgais Latvijā saglabājies izgriežamais tilts. Tas atklāts 1906. gadā un kopš tā laika darbojas nevainojami. Tilts sastāv no divām atsevišķām daļām, kuru katru iespējams pagriezt paralēli krastam apmēram 5 minūšu laikā.
Aptuveni mēnesi pirms tilta simtgades notika avārija - tilta ziemeïu laidumu sadragāja liels kuģis, kā rezultātā skaistais, vēsturiskais tilts, kuru vēl nesen diendienā izgrieza kuģu ielaišanai Karostas kanālā vai izlaišanai no tā, un pa kura apakšējo arku reiz izlidojis slavenais lidotājs Herberts Cukurs.
Tilts jau ir atjaunots un darbojas kopš 2009. gada 28. augusta!
MOLS
Ziemeïu mols ir gandrīz divus kilometrus garš, un tā celtniecībai bija nepieciešami vairāk kā divi gadi.
No Ziemeļu mola paveras aizraujošs skats uz Liepājas ostu. Šodien Ziemeļu mols ir iecienīta liepājnieku pastaigu vieta.
KATEDRāLE
Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras Katedrāle ir viens no Karostas simboliem. Karostas katedrāles projekta autori ir Pēterburgas arhitekti Sergejs Geļenzovskis un Vasīlijs Kosjakovs. Ēka no jebkura skatu punkta pārsteidz ar savu monumentalitāti, krieviskumu un pārsātinātību fasāžu un apjomu risinājumos. Tās konstrukcija ir unikāla – tai nav kolonnu. Visu milzīgo piecu kupolu masu tur četras krustojošās arku velves.
Dievnams iesvētīts par godu jūrnieku aizstāvim svētajam brīnumdarim Nikolajam 1903. gadā. Svinīgajā ceremonijā piedalījās Krievijas imperators, viņa ģimenes locekļi un izcili valstsvīri. Karostas katedrāle ir viens no lielākajiem pareizticīgo Dievnamiem visā Latvijā.
Padomju gados katedrāle tika smagi izpostīta – tajā ierīkoja gan sporta zāli, gan kinoteātri, līdz ar to izjaucot visu skaisto dievnama interjeru. Tikai 1994. gadā to atdeva ticīgajiem, un tagad tas piedzīvo savu augšāmcelšanos.
K@2
Divu admirāļu māja. Skaistā, bagātīgi dekorētā māja pārsteidz ar savu formu skaidrību un vienkāršību. Šis nams saglabājies kā izcils Karostas pilsētbūvniecības piemineklis. Nams sākotnēji ieplānots kā apmešanās vieta Krievijas caram un viņa ģimenei. Cars šeit viesojās 1901. gadā un 1903. gadā kopā ar savu galmu un ģimeni. “Divu admirāļu” vārdu nams ieguvis tādēļ, ka nams bija divu admirāļu - cietokšņa komandanta un kara ostas komandiera mītne. Latvijas neatkarības laikā šeit atradās Kurzemes divīzijas un Liepājas garnizona štābs.
Šodien “Divu admirāļu mājā” atrodas Karostas Kultūras un informācijas centrs K@2. Tas ap sevi pulcē radošus cilvēkus, ar kuriem kopā realizē dažādus vietēja mēroga un starptautiskus mākslas projektus.
ŪDENSTORNIS
Ūdenstornis uzbūvēts 1905. gadā. Tas apgādāja ar ūdeni visu Karostas teritoriju. Ūdeni ieguva no speciāliem dziļurbumiem un ar sūkņiem uzpumpēja torņa rezervuārā. Tālāk tas ar pašteci aizplūda uz dzīvojamiem namiem. Vēl līdz šodienai saglabājušies vecie sūkņi no torņa būvēšanas laikiem
