Lieldienu sala, kas ir pazīstama ar tās noslēpumainajām statujām un ko iezemieši sauc par Pasaules nabu – Rapa Nui, ir viena no savrupākajām, tūristu iecienītākajām, vietām pasaulē.
Lieldienu sala – akmens tēlu noslēpums4
147
0
Dabas apstākļi
Lieldienu sala atrodas Klusajā okeānā, aptuveni 3600 km uz austrumiem no Dienvidamerikas krasta un vairāk nekā 2000 km tālu no tuvākās apdzīvotās zemes – Pitkērna salām. Sala izveidojusies vulkāna darbības rezultātā. Abi salas zināmākie vulkāni – Ranoraku un augstākais – Terevaka (507 m), nedarbojas jau teju 13 gadsimtus. Salas Rapanui nacionālais parks ir UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, un viens no tā uzdevumiem ir aizsargāt moai un vietējo ekosistēmu. Agrāk salā zaļoja palmu birzis, bet 17. gadsimta vidū vietējie iedzīvotāji tās izcirta. Mežu izciršana izraisīja krasu augsnes auglīgumu samazināšanos. Koki, kas salā aug patlaban, ir aptuveni 50 gadu veci un tie ievesti no Čīles.
Lielais noslēpums
Joprojām nav zināms ,kas un kāpēc izkalis akmenī moai, kā arī no kurienes tur ir ienākuši pirmie ieceļotāji. Daži pētnieki apgalvo, ka tie ieradās no D- Amerikas, citi norāda uz Polinēzijas salām. Tomēr pēc pēdējās versijas ieceļotājiem vajadzētu pārvarēt simtiem kilometru garas okeāna straumes. Tāpat nav skaidrs, kā tūkstošiem tonnu smagās moai tikušas pārvietotas līdz pat 10 km attālumā. Iespējams, tās ripināja pa ieeļļotiem palmu stumbriem, kam būtu nepieciešams ap 70 cilvēku grupu, kas strādātu līdz pat piecu dienu garumā. Pēc citas teorijas statuju pamats nav gan plakans, bet cilindrisks, kas pieļauj tēlu vilkšanu stāvus. Tas izskaidrotu joprojām dzīvo leģendu par statujām, kas ceļo. Taču nav palikuši ne tie, kas sākotnēji dzīvoja uz salas, ne ieceļotāji, kuri tajā ieradās 400. gadā.
Reklāma
Atklāšana
Rapanui atklāja holandiešu jūrnieks Jākobs Roggevēns, kurš salu sasniedza 1722. gada Lieldienu svētdienā, no tā arī cēlies eiropiskais salas nosaukums. Arī D- Amerikas valstīm bija pietiekami liela interese par salu. 19. gadsimta beigās tika uzsākta piespiedu salas iedzīvotāju pārvešana uz Peru un Čīli, kur tos nodarbināja kā vergus. Aptuveni 12 gadu laikā salas iedzīvotāju skaits saruka no 4000 uz 110. Turklāt misionāri no Peru izpostīja visus vietējos kulta objektus.
Iemītnieki
Salas iedzimtie runā rapanui valodā – tā ir Polinēzijas valoda, ko lieto apmēram 5000 cilvēku, no kuriem puse dzīvo salā, un otra puse- galvenokārt D- Amerikā. Kopš sala ir Čīles teritorija, tās oficiālā valoda ir spāņu. Valdošā reliģija ir katolicisms, bet joprojām dzīvas ir vietējās paražas un mitoloģijas. Salas iedzimto ir līdz pat 60% iedzīvotāja skaita, bet 39 % cēlušies no Eiropas un Čīles. Pēdējo gadu laikā eiropiešu skaits salā ir palielinājies, un Čīles valdība cenšas ierobežot imigrāciju, lai nosargātu Rapanui identitāti.
Savulaik salas valdnieks bija tas, kurš uzvarēja gadskārtējās sacensībās, pretendentiem bija jāuzskrien līdz piekrastei, jāuzkāpj kalnā, un no fregaputna ligzdas jānosog ola.
Tev patiks šie raksti
