Lieldienas4

Uz krustcelēm, kur laumas dzīvojot, tiek nesti mājās, pirms Saules saslaucītie gruži, lai kukaiņus no mājām padzītu. Tātad — ziedojums krustceļu gariem, vai Māras tumšajam aspektam (kuru grieķi dēvēja par Hekati, bet indieši par Kali.)

Lieldienās vajag daudz šūpoties- tad visu gadu nenāks miegs!

Ar darvu uz kūts durvīm velk zīmes pret laumām. — Kādas zīmes vilktas? — Lietuvēna krusts- gan ar 5, gan ar 8 stariem, 3 krupīši, kurus uzskata par pārticības zīmi. Vilkti arī uguns krusti — pret ļauniem gariem un vēl dažas zīmes.

Spriežot pēc tā ka tiek vilktas jaunas aizsardzības zīmes, ir zināmi aizliegumi — piemēram drēbes uz nakti neatstāt ārā un nedot svešiem pienu, lai nenobur lopus. No rīta, pirms Saules lēkta ar izkapti pār plecu 3 reizes iet ap māju — ļaunos garus dzenājot.

Lai govis nebizotu Lieldienu rītā bez Saules uz slotas 3 reizes savas robežas jāapjāj. Ja Lieldienu naktī ar pīlādža rungu ap māju ap māju apskrien — to māju noburt nevar.

 Puisim, kurš vēlas, lai visām jaunavām patiktu, lieldienas rītā priekš saules lēkšanas jānoķer varde un tā dzīva jāiemet skudru pūznī. Pēc deviņām dienām tas atradīs tur mazu āķīti ar pātadziņu. Ar šo āķīti var tad visas meitas pievilkt pēc sirds patikšanas, un ja kāda vairs nepatīk, vajaga drusku uzsist ar mazo pātadziņu un tā tūdaļ aizbēgs. /T. Dzintarkalns, Talsi./

Lieldienas rītā meitai jāuzklāj skaisti sava gulta; kurā tad pirmais tur iesēdīsies, tam meita būs jāņem par sievu. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

Cilvēkam, kas svētdienā dzimis, jāiet Lieldienas rītu uz kādu augstu kalnu. Tur viņš redzēs, kā saules stari dejo, un būs laimīgs visu mūžu. /J. Cinovskis, Snēpele./