Lielais Sprādziens2
1. Sākotnēji viss milzīgais Visums bija saspiests ugunīgā lodē- mazāka par atomu karstāka par jebkuru zvaigzni. Šī lode izpletās ar ātrumu, kas daudzkārt pārsniedza gaismas ātrumu, sekundes daļā uzpūšoties līdz galaktikas lielumam.
2.Visumam izplešoties, tas atdzisa un nelielas enerģijas un vielas daļiņas, kuras katra bija mazākas par atomu, veidoja biezu, zupai līdzīgu masu.
3. Apmēram pēc 3 minūtēm gravitācijas spēks sāka savilkt daļiņas vienkopus. Atomiem savienojoties, radās gāzes - ūdeņradis un hēlijs, bet biezā ''zupa'' kūva caurspīdīgāka un ''šķidrāka''. Trešās minūtes beigās bija izveidojusies visa tā viela, kura eksistē mūsdienās.
4. Laikam ejot, jaunais Visums turpināja izplesties, bet no gāzēm veidojās mākoņi. Pēc apmēram milijards gadiem no gāzu mākoņiem sāka veidoties zvaigznes un galaktikas.
Sākumā Visums bija ļoti karsta lode, mazāka par atomu. Tā strauji izpletās līdz futbolbumbas lielumam un atdzisa līdz 10 milijardiem milijardu Celsija grādu.
Vēl pirms niecīgas sekundes daļas milzīga superspēka iedarbībā jaunais Visums palielinājās tūkstoš milijardu milijardu milijardu reižu. Šo posmu dažkārt dēvē par '' uzpūšanos''.
Pēc izplešanās Visumā radās enerģija un viela, bet pirmatnējais suprspēks sadalījās citos spēkos - elektromagnētiskajā un gravitācijas spēkā.
Visumā sākumstadijā eksistēja nevis atomi, bet gan mikroskopiskas daļiņas - kvarki,kuru blīvums bija 10,60 reizes lielāks nekā ūdens blīvums
Visuma sākumstadijā bija arī antiviela- vielas pretstats. Antivielai un vielai savienojoties, tās iznīcināja viena otru. Viela bija niecīgā pārsvarā, tādēļ Visums kļuva gandrīz pilnīgi tukšs.
Pēc 3 minūtēm kvarki sāka saplūst, veidojot vieglākos atomus - ūdeņraža atomus.Savienojoties ūdeņraž atomiem radās hēlija atomi.
Pēc milijons gadiem gāzes sāka savilkties grīstēs un starp tām izveidojās tukšums.
pēc 300 milijoniem gadu, gāzu grīstēm saplūstot, izveidojās mākoņi, kuri pēc tam savilkās kopā un sablīvējās, veidojot zvaigznes un galaktikas.
Par Lielo Sprādzienu joprojām liecina no visa apkārtējā kosmosa nākošais reliktstarojums mikroviļņu diapzonā.
Visumam nav ne vidus, ne malu jo saskaņā ar Einšteina relativitātes teoriju gravitācija izliec laikatelpu tā, ka tā veido nepārtrauktu loku.
Tālākās zināmās galaktikas atrodas 13 milijardu gaismas gadu attālumā.
Visums izplešas, tādēļ galaktikas attālinās cita no citas. Neviens nezina, vai tas turpināsies mūžīgi. Ja izplešanās process apstāsies, Visums sāks sarauties un galaktikas satuvināties. Tad pēc zināma laika Visums var beigt pastāvēt un norisināsies Lielā Sprādziena pretstats - Lielā Saraušanās. Pēc tās var notikt cits Lielais Sprādziens un atkal rasties jauns Visums.