Lielajā Barjerrifā ir krāsaina un daudzveidīga ekosistēma, un tā ir viena no populārākajām tūristu apskates vietām Austrālijā. Ik gadu to apmeklē ap divi miljonu tūristu.
Lielais Barjerrifs3
Dabas bagātība
Sarežģītās un krāsainās zemūdens struktūras var apbrīnot gan no gaisa, gan zem ūdens. Rifs kā balta līnija zilajā okeānā pie Austrālijas Z-R krasta ir redzams arī no kosmosa. Tomēr šo unikālo veidojumu vislabāk ir aplūkot tuvumā : tas ļauj nirējiem apbrīnot 400 koraļļu, 1500 zivju un vairāk nekā 4000 molusku sugas, kā arī 500 dažādas aļģes. Rifā patstāvīgi uzturas arī sešas jūras bruņurupuču sugas, bet regulāri Lielā Barjerrifa viesi ir 30 vaļu, delfīnu un cūkdelfīnu sugas. Un tas viss – tikai rokas spiediena attālumā! Sarežģīta rifa sistēma, ko veido jūras organismi, gar Austrālijas krastu stiepjas 2000 km garumā.
Rifa struktūra
Lielais Barjerrifs ir rifu labirints, ko veido vairāk nekā 2900 atsevišķi rifi, kuru izmēri ir no 0,01km 2 līdz 100 km 2. Tajā ir bārkstveida, barjerveida, platformas un lentveida rifi. Tie atšķiras, atkarībā no atrašanās vietas. Ziemeļu daļā ir vislielākā dzīvības formu daudzveidība un tur atrodas lentveida rifi. Centrālajā daļā, kas novietojusies vistālāk no sauszemes, ir vairākas koraļļu salas. Sauszemei tuvāk esošajā Dienvidu daļā visvairāk ir platformas veida rifi, kas pamazām pazūd temperatūras pazemināšanās dēļ – tas traucē koraļļiem.
Dzīve rifā
Lielo Barjerrifu dēvē par vislielāko dzīvo organismu uz planētas, kurā daudzas sugas dzīvo simbiozē. Rifā ir ne tikai koraļļi, kas veido rifa struktūru, tur dzīvo arī 1500 zivju sugu, kā arī ļoti daudz vēžveidīgo un posmkāju. Tā ir arī vairošanās vieta vairākām bruņurupuču sugām un kuprvaļiem, kuri šurp ierodas no Antarktikas. Smilšainās pludmales un koraļļu rifi, kas paceļas virs ūdens, veido lieliskus apstākļus vairāk nekā 215 putnu sugām un raženai augu valstij. Ne velti cilvēki Lielo Barjerrifu dēvē par „Zilo sapni”.
Atklājums
Pirmajiem Eiropas kuģotājiem rifs bija bīstamas lamatas, labirints, kurā apmaldījās un nogrima daudzi kuģi. Pirmais kuģis ,kurš tika izpostīts rifā, bija Džeimsa Kuka vadītais „Endeavour” 1770. gadā. Komandas prasme un zināšanas par okeāna plūdmaiņām palīdzēja atbrīvot kuģi, bet bojājumi, kas bija radušies, lika ekspedīcijai vairākas nedēļas pavadīt pie Austrālijas krastiem. Tikai pēc pirmās koraļļu rifa iezīmēšanas kartē 19. gadsimta sākumā kuģošanas risks samazinājās. Tomēr, arī tad, izmantojot karti, daudzi kuģi rifā gāja bojā un nedaudz vairāk kā 30 vraku vēl arvien ir apskatāmi jūras dibenā. Taču šī vieta no negadījumiem nav paglābta arī mūsdienās. Nesen uz sēkļa bija uzskrējis Ķīnas kravas kuģis.
Cilvēku darbības ietekme
Lielais Barjerrifs ir aizsargājama teritorija, tomēr dažviet ir atļauts veikt dažāda veida darbību, piemēram – nodarboties ar tūrismu, veikt pārvadājumus, iegūt derīgos izrakteņus, nodarboties ar pētniecību , kā arī rūpniecisko zveju un vēl arī makšķerēšanu.