Ledus cilvēka lāsts52

Nākamais bija Kurts Frics, pavadonis kalnos, kurš pavadīja Hennu Ledus cilvēka meklēšanas ekspedīcijā. Frics gāja bojā lavīnā. Kā trešais mira cilvēks, kurš filmēja Oetzi izcelšanu no viņa kapavietas un turpmākās operācijas nu jau zinātniskajā laboratorijā. Šis vīrietis mira no smadzeņu audzēja.

Turpmāk šis saraksts un nāves gadījumi uzņem nedaudz šausmīgākus apgriezienus. Helmuts Simons, kurš kopā ar savu sievu arī nejauši uzgāja Ledus cilvēka atdusas vietu, 2004. gadā pazuda bez vēsts. Pēc 8 dienām viņu atrada mirušu. Visas pazīmes liecināja, ka viņš bija nokritis no 100 metrus augstas klints netālu no Oetzi atdusas vietas. Savukārt, Dīteram Varnekem, kurš bija Simona meklēšanas komandas vadītājs, stundu pēc Simona bērēm apstājās sirds.

Sestais upuris Konrāds Spindlers mira no izkliedētās sklerozes radītajiem veselības traucējumiem. Tas notika pus gadu pēc tam, kad viņš teica sekojošus vārdus:”Man liekas, ka stāsts par Ledus cilvēka lāstu ir pilnīgas muļķības. Tā ir tikai mediju uzpūsta pīlīte. Drīz jūs vēl uzrakstīsiet, ka es būšu nākamais upuris”.

Septītais un pēdējais (pagaidām) upuris mira 2005. gadā. Tas bija Toms Lojs, pētnieks, kurš atklāja cilvēka asinis uz Oetzi drēbēm un ieročiem. Viņš mira no iedzimtas asins slimības. Šī nāve šķistu pilnīgi normāla un nesaistīta ar Oetzi atrašanu, ja vien Loja slimība nesaasinātos tieši 1992. gadā, kad Ledus cilvēks tika atrasts. Pierādījumi rāda, ka arī pats Oetzi ir miris vardarbīgā nāvē. Viņš tika nogalināts ar bultas šāvienu galvā. Viņš bija tālaika slepkavas upuris, kura mirstīgās atliekas tika atstātas kalnos, kur turmākos vairāk kā 5000 gadus bija viņa kapavieta. Jebkurā gadījumā, ja lāsti patiešām pastāv, tad šis gadījums ir viens no tā pierādījumiem.