Iepriekšējas daļas:
Latvijas un pasaules personības
Latvijas un pasaules personības 2
Latvijas un pasaules personības 3
Iepriekšējas daļas:
Latvijas un pasaules personības
Latvijas un pasaules personības 2
Latvijas un pasaules personības 3
Konstantīns Čakste (1901-1945)
Jurists. Latvijas Centrālās padomes priekšsēdētājs (1943-1944). Latvijas Valsts pirmā prezidenta J. Čakstes dēls. Dzimis Bulduros. Beidzis Rīgas 2. vidusskolu (1920), Latvijas Universitātes Tautasaimniecības un tiesību zinātņu fakultāti (1925), papildinājis znāšanas Parīze. Strādājis par mācību spēku Latvijas Universitātē. Vācu okupācijas laikā (1941-1945) iesaistījās nacionālās pretošanās kustībā. 1943. g. augustā viņu ievēlēja par LCP vadītāju. 1944. g. aprīlī gestapovieši viņu apcietināja. Ieslodzīts Salaspils nometnē, vēlāk pārsutīts uz Štuthp;fas nmetnes uz Lauenburgas nometni. Apbedīts Gdaņskā, masu kapā.
Čingishans (Temudžins) (1167-1227)
Mongoļu valdnieks. 1206. g. mongoļi viņu izraudzīja par savu valdnieku - hani. Viņš pieņēma Čingishana vārdu kas nozīme "visuvaldītājs". Viņš apņēmās iekarot visu pasauli. 1211. g. mongoļu karaspēks iegāja Ķīnā, tad pakļāva Vidusāziju, Afganistānu, Persiju. Čingishana kara taktika bija izlūkošana, negaidīts uzbrukums, cenšanās sašķelt pretinieka spēkus, manevrēšana ar lielām jātnieku vienībām. Nežēlīgs pret iekarotajām tautām.
Vinstons Čērčils (1874-1965)
Lielbritānijas premjerministrs (1940-1945 un 1951-1955). Otrā pasaules kara laikā noraidīja visus vāciešu piedāvājumus par sadarbību. Iesaistījās antihitleriskās koalīcijas veidošanā, piedalījās vairākās starptautiskās konferencēs kara laikā. 1945. g. viņš nosūtīja ASV prezidentam Trumenam telegrammu, norādot, ka padomju okupētās zemes no citām šķir "dzelzs priekškars", azi kura veidojas policejiskas valdības. Izvirzīja ideju par vienotu Eiropu. Kaut arī Londona neatzina Baltijas inkorporāciju PSRS sastāvā, tomēr Jaltas konferencē (1945) piekrita, ka Baltija paliek PSRS sastāvā.
Jānis Daliņš (1904-1978)
Pirmais sportists, kas izcīnīja Latvijai olimpisko medaļu. Dzimis Valmierā. Ieguva sudraba medaļu 50 km soļojumā X Olimpiskajās spēlēs (1932). Eiropas čempions 50 km soļošanā (1934). Septiņkārtējs pasaules rekordists soļošanā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1932) un Tēvzemes balvu (1940). Ļoti cienīts tautā. Otrā pasaules kara beigās emigrēja uz Vāciju. 1949. g. izbrauca uz Austrāliju. 1991. gadā Valmieras stadions nosaukts Daliņa vārdā. 1992. gadā atklāts O. Breģa veidots piemineklis soļotājam. 1997. g. Daliņš pārbedīts Valmiera kapos.
Dārijs I (6.-5. gs. p. m. ē.)
Persijas valdnieks (521-486 p. m. ē.). Viens no izcilākajiem Kīra pēctečiem. Paplašināja valsts teritoriju līdz Ziemeļindijai austrumos un Turcijai rietumos. 499. g. p. m. ē. Mazāzijas grieķu kolonijās sākās sacelšanās, kuru atbalstīja Grieķija spilsētas, arī Atēnas. Sākās grieķu - persiešu kari. Kaut arī persiešiem bija lielāks karaspēks, viņi cieta sakāvi Maratonas kaujā (490 g. p. m. ē). (Te cēlies pazīstamais sprtistu "maratona skrējiens". Pēc uzvaras Maratonas kaujā kāds atēnietis skrējis uz 42 km attālajām Atēnām pavēstīt par uzvaru. Aizskrējis, paspējis iesaukties "Mēs uzvarējām" un nokritis zemē bez dzīvības.
Bartlomeu Diašs (ap 1450-1500)
Portugāļu jūrasbraucējs. Vadīja ekspedīciju jūrasceļa meklēšanai uz Indiju (1487-1488) un izpētīja Āfrikas dienvidrietumu piekrasti apmēram 2000 km garumā. Pirmais no eiropiešiem apbrauca Āfrikas dienvidu daļu. Arceļā atklāja Labās Cerības ragu (1488). 1500. g. piedalījās vēl vienā eskpedīcijā un vētras laikā gāja bojā netālu no Labās Cerības raga.
Denī Didro (1713-1784)
Franču filozofs, rakstnieks, mākslas teorētiķis, apgaismotājs. Parīzē ieguva mākslas maģistra grādu. Noraidija uzskatus par valsts varas dievišķo raksturu. Aizstāvēja apgaismības idejas mākslā. Uzskatīja, ka pasauli radījis Dievs, bet tālāk tā ir attīstijusies pēc dabas likumiem, un cilvēks to var izzināt.
Ernests Dinsbergs (1816-1902)
Latviešu rakstnieks, tulkotājs, jaunlatviešu priekšgājējs. Dzimis Kurzemē, Dundagas pagastā. Strādājis par skolotāju Dundagā. Kopā ar progresīvajiem vācbaltiešiem propagandēja apgaismibas idejs, vērsās pret vācu konservatīvajām aprindām. Publicējis daudz rakstu (Pēterburgas Avīzēs) un "Mājas Viesī". 19. gs. 1. pusē mēģināja runāt savu nācijas vārdā, uzsākot protestus pret latviešu beztiesību. Miris Rīgā, apbedīts Dundagā. Kubeles skolā iekārtots Dinsberga memoriālais muzejs.
Diokletiāns (245-ap 313)
Romas imperators 284. g. pasludināja sevi par imperatrou. 286. g. izveidoja tetrrhiju - četru imperatoru varu, jo uzskatīja, ka valsts ir pārāk liela, lai to varētu pārvaldīt viens. Īstenja militāras un tiesu reformas. 305. g. pats atteicās no troņa un devās uz dzimto vietu Horvātijā.
Aleksandrs Dubčeks (1921-1992)
Slovāku reformators un humānists, "Prāgas pavasara" iedvesmotājs. 1968. g. sākumā kļuva par komunistiskās partijas pirmo sekretāru PSRS kontrolētajā Čehoslovākijā. Uzsāka pakāpeniskas pārvaldes reformas, veicot adminstratīvus pārkārtojumus, attīstot neatkarīgu ārpolitiku un sekmējot intelekruālās dzīves uzplaukumu. Kaut gan Dubčekss apgalvoja Maskavai, ka Čehoslovākija negrasās pamest Varšavas paktu, 1968. g. augustā Varšavas pakta valstu karaspēka vienības apspieda pilsoņu demonstrācijas. Dubčeku arestēja, aizveda uz Maskavu un atstādināja no amata. "Prāgas pavasaris" bija beidzies. Poltikā Dubčeks atgriezās 1989. gadā.