Sveiki Spocēni!
Laiks pienācis Latvijas pilis un muižas nu jau trešajai daļai + šis būs mans 50. raksts 
Ja nu gadījumā nēesat vēl paguvuši aplūkot 1. un 2. rakstu, tad spiežam zemāk norādītajās hipersaitēs 
http://www.spoki.lv/vesture/Latvijas-pilis-un-muizas-1dala/343456">Latvijas pilis un muižas 1.daļa (Aizputes Livonijas ordeņa pils)
http://www.spoki.lv/vesture/Latvijas-pilis-un-muizas-2dala/343712">Latvijas pilis un muižas 2.daļa (Vecauces muižas pils)
Tātad trešajā par Kokneses pili un cik vien šobrīd no pils palicis pāri, kā arī Kokneses muižas jauno pili un tai piederošām ēkām.
Pēc Indriķa hronikas ziņām, 13. gs. sākumā pilskalnā atradusies koka pils - Kokneses kņazistes centrs. Tās pēdējais valdnieks Vetseke, krustnešu apdraudēts, Koknesi pametis un 1208. gadā nodedzinājis.
Nākamajā gadā bīskaps Alberts šeit cēlis mūra pili. 1209. - 1701. gadā Koknese ir nozīmīgs nocietinājums ar pili, priekšpili un mūriem apbūvētu pilsētu. 13. - 17. gadsimtā Kokneses pilsēta bija tirdzniecības centrs. 1397. - 1562. gadā bija viena no Rīgas arhibīskapa rezidencēm.
Ziemeļu kara laikā to ieņēma sakšu karaspēks, kas, 1701. gadā atkāpdamies pili uzspridzināja. Pašreiz tās vietā ir parks ar viduslaiku akmens kapa pieminekļiem, drupas daļēji applūdušas.
Pilsmuižas kungu māja sagrauta Pirmā pasaules kara laikā, pārvaldnieka mājā 1885. - 1887. gadā dzīvoja rakstnieks Rūdolfs Blaumanis.
Kokneses pils teika:
Dzīvojis Kokneses pilī kāds muižnieks. Šim muižniekam bijusi viena meita, kura bijusi ļoti skaista. Ko viņa vēlējusies, to tēvs izpildījis. Tā kā meita bijusi skaista, tad, saprotams, precinieku jau neesot trūcis. Meita viņus visus palaidusi pa diegu, jo bījusi iemīlējusies kādā spēcīgā un jaunā tēva kalpā. Meita stāstījusi kalpam visu, lai tik kalps ejot prasīt tēvam par meitas ņemšanu par savu sievu, bet kalps vienmēr esot atcirtis, ka šim esot bail un tadēl negribot iet pie meitas tēva. Bet pēc tam meita esot sadusmojusies uz kalpu par to, ka viņš tik gļēvs un aizgājusi pati pie sava tēva pateikt to, ka viņa vēlas precēt kalpu. Bet pēc meitas paziņojuma tēvs ir bijis tik ļoti saniknots, ka spļāvis zili zaļu uguni. Tēvs saviem karavīriem licis kalpu iemest cietumā līdz viņš tur sapūs, bet meitu iebāzis pils tornī, lai neviens viņai netiek klāt. Tad tēvs izdomājis vēl vienu reizi viņiem pārprasīt vai viņi nedomā mainīt savas domas, bet abi ir ateikušies... Tēvs saniknots izvilka arā kalpu no cietuma un aizveda uz tuvējo zīles kalnu, kur atradies Rata grāvis, tad muižnieks licis kalpu uzsiet uz rata un palaist ratu lejā, lai kalpu saraustītu gabalos... Meita no torņa to visu redzot arī esot uztaisījusi pašnāvību, nolecot no torņa balkona.
Arī tagad vēl esot liecības par to, ka meita ir redzēta spokojamies ap pils teritoriju... It kā sēžot uz akmeņa un sūkājot matus, kad drošākie ejot viņai klāt, tad viņa izgaistot, vai bēg prom...
