Vidēji liels putns ar spēcīgu knābi. Apspalvojums melns, uz galvas virsas sarkans. Dzīvo skujkoku un jauktajos mežos. Nometnieks, ziemo arī bargās ziemās. Pārtiek no kukaiņiem, to kāpuriem un kūniņām, ko atrod koksnē un aiz koka mizas. Ligzdo aprīļa beigās, maija sākumā. Dobumu kaļ augstu kokā, bieži slaidā priedē. Pārošanās laikā raksturīga bungošana ar knābi pa sausu zaru. Jaunos putnēnus aprūpē abi vecāki, vairāk tēvs, kurš pie tiem arī nakšņo. Baro no guzas ar skudru kūniņām un dažādu kukaiņu kāpuriem. Mazuļi ligzdā pavada gandrīz mēnesi. Kad putnēni paaugas, to bieži var manīt, lūkojamies pa dobuma caurumu.

Baltā cielava

Masa: 17-26 g

Garums: 18 cm

Dējumi gadā: 2

Olas dējumā: 5-7

Mazuļu attīstības veids: ligzdgulis

Izplatība Latvijā: bieži visā teritorijā

Neliels putns ar slaidu ķermeni, nosmailinātiem spārniem un garu asti. Pa zemi pārvietojas, veikli tekalējot un šūpojot asti augšup lejup. Ķermeņa mugurējā daļa ir pelēka, galvas virspuse un pakausis melns, arī rīkle un kakla priekšpuse melna, bet galvas sāni balti. Mātītes nedaudz mazākas par tēviņiem. Baltā cielava ir gājputns, Latvijā ierodas aprīļa sākumā un labprāt apmetas ūdens tuvumā, kā arī cilvēku mītņu tuvumā. Ligzdas veido malkas grēdās, ēku paspārnēs, zem tiltiem. Ligzda ir liela un lēzna, tā ir pavirši izveidota no zariņiem, sūnām un sausām lapām. Pāris turas kopā vienu sezonu. Perē tikai mātītes. Ir ligzdguļi. Cielavas pārtiek no kukaiņiem, to kāpuriem, tārpiem, gliemežiem. Barību meklē, skraidelēdamas gar ūdeņiem, pa tīrumiem, arumiem aiz arkla.

Cielava ir Latvijas nacionālais putns.

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Odze

Garums: 40-75 cm

Sastopamība: bieži

Vairošanās: oldzīvdzemdētāja, 8-12 mazuļi

Ziemošana: vairākas kopā, dziļās alās, bedrēs, zem koku saknēm

Barība: peļveidīgie grauzēji, vardes, putnu mazuļi, ķirzaka

Bīstamība: indīga

Galva trīsstūrveidīga, saplacināta, labi norobežota no kakla, purns strups. Uz muguras tumšs zigzagveida zīmējums, kam abās pusēs parasti ir virkne tumšu plankumu. Ir arī pilnīgi melnas odzes, kurām raksturīgais zīmējums uz muguras nav manāms. Dzīvo izcirtumos, purvos, mežmalās, meža stigās. Aktīva dienā. Upuri vispirms nogalina, tad apēd.

Gludenā čūska

Garums: 50-65 cm

Sastopamība: ļoti reti

Vairošanās: oldzīvdzemdētāja, 2-15 mazuļi

Ziemošana: dziļās alās, zem koku saknēm vai ēku pamatiem

Barība: sīkas ķirzakas, odžu mazuļi

Bīstamība: nav indīga

Galva īsa, vāji norobežota no kakla, purns apaļš. Mugura pelēka vai brūna, gar muguru 2 vai 4 rindas tumšu plankumu. Uz kakla 2 tumšas svītras vai plankumi. Vēderpuse gaišāka - iesarkana, brūngana, pelēka vai oranža. Dzīvo skrajos priežu mežos, krūmainos uzkalniņos, pļavās. Aktīva dienā. Medījumu čūska vispirms nožņaudz, aptinoties tam vairākas reizes apkārt, tad to palaiž vaļā un norij veselu.

Parastais zalktis

Garums: līdz 150 cm

Sastopamība: bieži

Vairošanās: jūlijā izdēj 6-30 olas ar mīkstu čaulu

Ziemošanas: dziļās alās, zem koku saknēm vai ēku pamatiem

Barība: vardes, zivis, sīki zīdītāji, putni

Bīstamība: nav indīgs

Galva ovāla. Mugura pelēka vai zilgani melna. Vēderpuse un rīkle balta, plankumaina. Galvas abās pusēs pie pakauša dzeltenigi oranžs, retāk balts, plankums. Dzīvo pie ūdeņiem, labi peld. Aktīvs dienā. Barību aprij dzīvu. Ja upuris liels, rīšanas process var ilgt vairākas stundas.

124 0 3 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0