Latvijas dzīvnieki 51
112
0
Laukirbe
Masa: 350-450 g
Garums: 30 cm
Dējumi gadā: 1
Olas dējumā: 10-20
Mazuļu attīstības veids: ligzdbēglis
Izplatība Latvijā: reti
Laukirbe ir putns ar samērā īsu asti. Spārnos ceļas ar pēkšņu, spurdzošu troksni. Apspalvijums uz muguras brūngans, kakls un krūtis zilganpelēkas, ar melniem raibumiņiem. Vaigi, ausu apvidu un rīkle rūsgansarkani, izņemot jaunos putnus, kuriem šī plankuma nav. Laukirbju ligzdas var atrast āboliņa laukos, sējumos, grāvmalēs pat dārzos pie kāda krūma. Tās veidotas no sausas zāles un spalvām. Perē tikai mātītes, bet tēviņi atrodas ligzdas tuvumā. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Laukirbes ir ligzdbēgļi, jau pirmajā dienā pēc izšķilšanās mazuļi spēj atstāt ligzdu, un 10 dienu vecumā tie jau mēģina lidot. Putni pārtiek no kukaiņiem, to kāpuriem, rudenī arī no graudiem un dažādu augu sēklām. Laukirbju skaits ir atkarīgs no dabas apstākļiem. Sniegotos, kad ir biezas salnas, daudzi putni iet bojā. Laukirbes iznīcina arī vistu vanagi un lapsas.
Dzērve
Masa: 4,5-7 kg
Garums: līdz 122 (tēviņi), līdz 113 (mātītes)
Dējumi gadā: 1
Olas dējumā: 1-2
Mazuļu attīstības veids: ligzdbēglis
Izplatība Latvijā: nelielā skaitā
Sauc arī pelēko dzērvi. Dzērve ir liels slaids, graciozs putns ar garām kājām, garu kaklu un knābi. Apspalvojums gaiši pelēks ar baltām joslām galvas sānos. Piere, rīkle, kakla priekšpuse un spārnu gali melni. Uz pakauša ir sarkans plankums. Aste īsa. Asti un spārnu galus klāj krāšņumspalvas. Kājas melnas. Balss ir spēcīga un griezīga. Dzērves ir gājputni, ziemu tās pavada Āfrikā, Nīlas augštecē, daļa putnu pārziemo Eiropas dienvidos. Latvijā ierodas marta beigās vai aprīlī. Tūlīt pēc atgriešanās sākas pārošanās rituāli. Tās ir savdabīgas dzērvju dejas, kurās vienlaikus piedalās daudzi putni, tikmēr citi stāv sardzē. Pēc tam dejotāji un sargi mainās. Dzērves veido noturīgus pārus. Ligzdu taisa abi putni. Ligzdas vietu atrod purvos uz nepieejamām, aizaugušām mazām saliņām vai ciņiem. To veido no dažādām zālēm, niedrēm, sūnām un lapām. Dzērves ir ligzdbēgļi. Jaunie putni izšķiļas diezgan nevarīgi, tomēr jau pēc diennakts paši dodas barības meklējumos. Lidot sāk apmēram 10 nedēļu vecumā. Dzērves pārtiek no augu lapiņām, ogām, labības graudiem, ēd arī kukaiņus, to kāpurus, tārpus. Ceļojumu uz dienvidiem tās sāk agri, jau augusta beigās, sarindojušās kāšos. Lidojošu dzērvju klaigas var sadzirdēt iztālēm. Dzērves ir vieni no uzmanīgākajiem putniem. Pārlidojuma laika barošanās un atpūtas vietā, tās izliek sargus, kuri ar kliedzieniem brīdina baru par draudošām briesmām. Dzērves ir aizsargājami putni.
Reklāma
Kuitala
Masa: 0,6-1 kg
Garums: 50-60
Dējumi gadā: 1
Olas dējumā: 4
Mazuļu attīstības veids: ligzdbēglis
Izplatība Latvijā: ligzdo reti, caurceļotāja
Putnam ir garas kājas, garš kakls un garš uz leju noliekts knābis. Galva un kakls ir rūsganpelēks, ar brūniem plankumiem. Mugura un spārni tumšāki. Knābis iesarkani pelēks, ar melnu glu. Matītes maz atšķiras no tēviņiem. Kuitalas ziemo Dienvideiropā vai Āfrikas ziemeļos. Atgriežas Latvijā aprīlī vai maija sākumā. Ligzdo purvos, mitrās pļavās un ezeru krastos. Putnu pāris turas kopā vairākus gadus. Kuitalas pārtiek no kukaiņiem, to kāpuriem, zirnekļiem, tārpiem, gliemjiem, mazām vardītēm un ķirzakām, ēd arī meža ogas. Kuitala ir iekļauta Latvijas īpaši aizsargājamos sugu sarakstā.
Dzeguze
Masa: 105-130 g
Garums: 32-34 cm
Olas gadā: 9-22
Mazuļu attīstības veids: ligzdgulis
Izplatība Latvijā: bieži visā teritorijā
Dzeguzi viegli pazīt pēc vanagam līdzīga lidojums garās astes un šaurajiem spārniem. Apspalvojums pelēks, vēderpuse ar viļņveidīgām svītrām. Dzeguze ir gājputns, ziemo Āfrikā, Latvijā ierodas maija sākumā. Tas arī sāk skanēt melodiskais sauciens ku-kū. Dzeguzes dzīvo skujkoku un lapkoku mežos, parkos. Raksturīgas dzeguzes iezīmes ir tā, ka dzeguze pati nevij ligzdu, bet olas pa vienai iedēj vai ar knābi ieceļ citu, parasti mazāku, putnu ligzdās. Dzeguze izdēj 9-22 olas. katra mātīte perēšanai parasti izmanto kādu vienu konkrētu putnu sugas, iespējams to, kuras pārstāvji viņu izaudzinājuši. Audžu cecāki aprūpē olu, līdz izšķiļas dzeguzēns. Tas no ligzdas izgrūž saimnieku olas un izšķīlušos putnēnus. Dzeguzes bieži izaug baltās cielavas, sarkanrīklītes, pelēkā mušķērāja un erickiņa ligzdās. Dzeguzes ir kukaiņēdāji, pārtiek no kukaiņiem, to kāpuriem, ēd arī stipri matainus kāpurus.
Ūpis
Masa: 1,5-2 (tēviņi), 2,3-3 (mātītes)
Garums: 65-70 cm
Dējumi gadā: 1
Olas dējumā: 2-4
Mazuļu attīstības veids: ligzdgulis
Izplatība Latvijā: reti
Ķermenis drukns, galva plata, ar priekšpusē tvu vienu otrai novietotām acīm. Uz galvas raksturīgi spalvu kušķīši, kas atgādina ausis. Apspalvojums brūni dzelteni raibs. Spalvu cekuli uz galvas gandrīz melni. Krūtis un vēders ir gaišāki par muguru. Mātītes ir gaišākas par tēviņiem. Ūpis ir nometnieks, arī ziemu pavada Latvijā. Apmetas sausos priežu vai jauktos mežos. Ligzdo marta beigās un aprīļa sākumā. Pāri turas kopā visu mūžu. Ligzdu iekārto zemē starp priežu un egļu saknēm, iedobumos pie stumbra vai vienkārši zem kādas kuplākas eglītes. Ūpji ir ligzdguļi, vecāki par mazuļiem gadā vismaz piecus mēnešus. Ūpji ir aktīvi naktī, bet dienā tie sastinguši sēž koka zarā tuvu pie stumbra. Ja tos iztraucē, ūpji ļoti klusi un nemanāmi aizlaižas. Ūpji redz arī dienā. Ūpji ir plēsīgi putni un pārtiek no dažādiem nelieliem dzīvniekiem. Tie var pat noķērt zaķi. Ūpis ir iekļauts Latvijas un Eiropas aizsargājamo sugu sarakstā.
Tev patiks šie raksti
