Latvijas dzīvnieki 35
79
0
Staltbriedis
Masa: 200-350 kg (tēviņi), 95-150 kg (mātītes)
Garums: līdz 230 cm (tēviņi), 200 cm (mātītes)
Skausta garums: 120-145 cm
Metieni: 1 reizi divos gados
Mazuļi metienā: 1, reti - 2
Mūža ilgums: līdz 20 gadiem
Izplatība Latvijā: bieži, limitēti medījams
Lielākais briežu dzimtas pārstavis. Ragi žuburaini lokveidā vērsti uz augšu. Apmatojums sastāv no rupjiem, cietiem akotmatiem un mīkstas pavilnas. Tā krāsa vasarā rūsgana vai sarkanbrūna, bet ziemā pelēkbrūna. Staltbriežu mazuļi pirmajos dzīves mēnešos ir sarkanbrūni, ar gaišiem, dzeltenīgiem plankumiem. Mežu dzīvnieks, vasarā uzturas mitrākos, zālainākos mežos, ziemā - sausākos, kur aug kadiķi, virši, mellenāji, brūklenāji. Galvenā barība vasarā ir koku dzinumi, lapas, graudzāles, ziemā ēd lapoku un jauno egļu mizu, krūmu zrus, mellenājus, brūklenājus, arī kadiķu zarus un skujas. Barojas arī ar kultūraugiem - augļu kokiem, vasarājiem un citiem lauksaimniecības augiem. Bara dzīvnieks, lielākie bari izveidojas rudenī un ziemā. Pieturas pie savas izraudzītās teritorijas un to arī aizsargā. Galvenais dabiskais ienaidnieks ir vilks. Staltbriedis ir aktīvs visu gadu, diennaktī aktīvāks ir krēslā un naktī. Ziemā barojas un atpūšas pārmaiņus visu diennakti. Apkārtnē orientējas ar labi attīstītas ožas un dzirdes palīdzību. Labi peld. Pārošanās periods ir no septembra sākuma līdz oktobra sākumam. Spēcīgākie tēviņi piesaista vairākas mātītes un veido harēmus. Apmēram pēc 8 mēnešiem dzimst mazuļi. Māte tos baro ar peinu 5 mēnešus, bet kopā ar māti bērni dzīvo līdz 11 mēnešu vecumam. Jaunajiem staltbriežu tēviņiem pirmie vienžubura ragi izaug 12-14 mēnešu vecumā. Pieaugušajiem tēviņiem notiek ragu maiņa. Martā vai aprīlī, arī maijā, dzīvnieki nomest ragus un līdz jūlijas izaug jauni ragi.
Meža cūka
Masa: līdz 250 kg (tēviņiem), līdz 150 kg (mātītes)
Garums: 180-200 cm (tēviņiem), līdz 150 cm (mātītes)
Metieni gadā: 1
Mazuļi metienā: 5-6
Mūža ilgums: 10-12 gadi
Izplatība Latvijā: bieži, visā teritorijā, ierobežoti medījams dzīvnieks
Meža cūkas ķermenis ir masīvs un muskuļains. Galva liela un izstiepta uz priekšu. Purns garš, ar muskuļotu galu. To dzīvnieks izmanto zemes rakšanai. Rakšanai un kā cīņas ierocis noder arī spēcīgi attīstītie ilkņi. Ķermeņa matu sega reta un rupja, sastāv no sarveidīgiem akotmatiem. Ziemā zem akotmatiem veidojas bieza pavilna. Apmatojuma krāsa vairē nopelēcīgi brūnas līdz tumši brūnai, pat melnai. Mazuļi līdz 3 mēnešu vecumam ir svītraini - rūsganbrūni, ar gareniskām gaišām svītrām. Dzīvo jaukto koku mežos, kur pamežā ir jaunas eglītes. Izvēlas vietas, kas atrodas ūdenstilpju tuvumā. Dzīvo baros, tikai vecies tēviņi klīst pa vienam. Barā apvienojas vairākas ģimenes, parasti uz rudeni un ziemu. Baru vada mātīte, bet noslēdz kāds no tēviņiem. Orientējas ar ožas un dzirdes palīdzību, redze attīstīta vāji. Meža cūkas ir ļoti uzmanīgi dzīvnieki. Meža cūkas ir visēdāji. No augu valsts ēd augu saknes, sakneņus, sīpolus, ozolu zīles, no dzīvnieku valsts - kukaiņu kāpurus, sliekas, gliemjs, putnu olas, sīkus mugurkaulniekus. Dažreiz postu nodara arī lauksaimniecības sējumiem un stādījumiem - ēd pākšaugus, vasarāju graudus, kartupeļus. Pārojas novembrī, decembrī, viens tēviņš parasti pārojas ar vairākām mātītēm. Grūsnības periods ir apmēram 4 mēneši. Mazuļi visbiežāk dzimst aprīlī, maijā. Māte tos zīda apmēram 3 mēnešus, bet jau 2-3 nedēļas veci sivēni sāk iziet ārpus midzeņa un pāris mēnešu vecumā paši sāk rakt zemi un meklēt barību. Dabiskais ienaidnieks mežā ir vilks. Mazuļiem uzbrūk arī lapsas un lūši.
Reklāma
Pelēkais zaķis
Masa: 4-6,5 kg
Garums: 55-70 cm
Metieni gadā: 2-3
Mazuļi metienā: 2-9
Mūža ilgums: 7-8 gadi
Izplatība Latvijā: plaši visā teritorijā, medījams
Tas ir vidēji liels dzīvnieks ar garam ausīm un īsu, iegarenu asti. Kājas spēcīgas un ar garām pēdām, pakaļkājas garākas par priekškājām. Lecot zaķis tās izmet tālu priekšā priekškājām. Apmatojums mīksts, rūsganpelēks, ar brūnu, sīkplankumainu zīmējumu. Vēderpuse balta. Ziemā apmatojums ir garāks un gaišās. Pelēkais zaķis dzīvo diezgan klajās vietās, kur lauki mijas ar krūmājiem un nelieliem mežiem. Tas izvairās no lieliem skujkoku masīviem un plašiem purviem. Pelēkais zaķis ir tipisks augēdājs. Pārtiek no jauniem dzinumiem, kultūraugu sējumiem, ziemā no koku mizas un pumpuriem. Ziemā barības ieguvē grūtības sagādā dziļš sniegs un it īpaši sērsna. Apkārtnē orientējas ar dzirdes palīdzību, oža ir attīstīta vājāk, bet redze - slikta. Dzīvnieks var pamanīt tikai kustīgus objektus. Zaķi ir aktīvi visu gadu. Dienā bieži paslēpjas zem kāda krūma vai zāļu pudura un guļ, bet krēslā un naktī dodas barības meklējumos. Dabiskie ienaidnieki ir lapsas, lūši, klejojoši suņi un kaķi, mazāk nozīmīgi ir vilki un plēsīgie putni. Dzīvo pa vienam. Vairošanās periods ir no marta līdz septembrim, jo gadā ir 2 vai 3 metieni. Pāri nav stabili, izveidojies pāris turas kopā tikai īsu laiku. Grūsnības periods ir 40-50 dienas. Mazuļi piedzimst labi apmatoti, ar atvērtām acīm. Māte tos baro 15-20 dienas, jau otrajā dzīves nedēļā tie paši sāk ēst zālaugus un strauji aug.
Pelēkais ronis
Masa: 150-300 kg (tēviņi), 100-200 kg (mātītes)
Garums: līdz 2,5 m (tēviņi), līdz 2 (mātītes)
Metieni: 1
Mazuļi metienā: 1
Mūža ilgums: 25-35 gadi
Izplatība Latvijā: reti, aizsargājams
Pelēkais ronis ir lielākais no Baltijas jūrā sastopamajiem roņiem, viena no trim Latvijas piekrastes roņu sugām. Ķermenims ir plūdlīnijas forma, galvas seja daļa pagarināta, kājas pārveidojušās par pleznām Apmatojums rets, bez pavilnas. Tā krāsa mainīga - pārsvarā pelēka, ar tumšiem plankumiem. Pelēkais ronis dzīvo Baltijas jūrā un redzams salu apkārtnē. Tas zem ūdens spēj pavadīt pat līdz 15 minūtem. Roņi peldot airējas ar priekškājām, bet pakaļkājas izmantot par stūri. Vasarā roņus redz nelielos baros uzturamies uz sauszemes, ziemā - uz ledus. Aprīlī un maijā, kad roņi maina apmatojumu, tie pulcējas lielās kolonijās. Pārojas marta beigās vai aprīlī, ir tikai viena partnere. Pēc nepilna gada piedzimst mazulis. Tas ir labi attīstīts, segts ar biezu, dzeltenīgu apmatojumu, kas 1-2 nedēļu laikā nomainās. Māte mazuli zīda apmēram līdz mēneša vecumam. Pēc tam tas sāk baroties patstāvīgi. Roņi Latvijas piekrastē ir reti dzīvnieki, tie ir aizsargājamo sugu sarakstā.
Garausainais sikspārnis
Masa: 6-14 g
Garums: 4-5 cm
Metieni: 1
Mazuļi metienā: 1
Mūža ilgums: 12-13 gadi
Izplatība Latvijā: bieži, nelielā skaitā
Šo sikspārni sauc arī par brūno garausaini vai Eiropas garausaini. Tas ir viens no Latvijā biežāk sastopamajiem sikspārņiem, kas arī ziemu pavada Latvijā. Šo sikspārni var pazīt pēc garajām ausīm. Acis salidzinoši lielas spārni - īsi un plati. Lidojums kluss, mierīgs, tomēr veikls. Sikspārnis var plivināties arī uz vietas. Ķermeņa apatojums pelēkbrūns, ausis un lidplēves ir gaišākas. Tāpat kā citiem sikspārņiem, arī garausainajam sikspārnim ir labi attīstīta dzirde un tauste. Medījumu un šķēršļus sikspārnis pamana ar ultraskaņas palīdzību. Tas spēj uztvert un raidīt augstas frekvences skaņas, kas cilvēka ausij nav saklausāmas. Vasara dzīvo baznīcu un torņu bēniņos, ēku sienu spraugās, ziemo alās, pazemes ejās. Ir aktīvs tikai krēslā un tumsā. Pārtiek no kukaiņiem, to kāpuriem, zirnekļiem, ko nolasa no koku lapām. Galvenā barība ir naktstauriņi. Pārošnās periods ļoti garš, tas ilgst no rudens līdz pavasarim. Vienam sikspārnim ir vairākas pārošanās partneres. Pārošanās notiek ziemas mītnē. Parasti jūnijā mātītēm piedzimst pa vienam mazulim. Tie attīstās strauji. Pēc nedēļas atveras acis, pēc 10 dienām izveidojas pirmais apmatojums.
Tev patiks šie raksti
