Latvijas dzīvnieki 22
103
1
Bebrs
Masa: 16-30 kg
Garums: 70-100 cm (bez astes)
Metieni gadā: 1
Mazuļi metienā: 2-5
Mūža ilgums: 15-20 gadi
Izplatība Latvijā: bieži, visā teritorijā
Lielākais grauzēju kārtas pārstāvis Eiropā un vienīgie bebru dzimtas pārstāvis Latvijā. Bebra organisms pielāgots dzīvei ūdenī. Ķermenis masīvs - īss un drukns. Arī kakls īss. Galva neliela purns strups ar platām nāsīm. Ausis nelielas, acis mazas. Kājas īsas, spēcīgas. Priekškājas pielāgotas priekšmetu satveršanai, bet pakaļkājas - peldēšanai. Pakaļkāju pirksti saistīti ar peldplēvēm. Aste plakana, lāpstveidīga, segta ar lielām ragvielas zvīņām. Ūdenī tā pilda stūres funkciju. Ķermeņa āda klāta ar biezu, blīvu pavilnu, ko cieši nosedz rupji, gari akotmati. Pavilna sargā dzīvnieku no atdzišanas. Akotmati ūdenī samirkst, bet pasargā no mitruma pavilna. Kažoka krāsa no gaiši brūnas līdz tumši brūnai un pat melnai. Priekšzobi spēcīgi, lieli, kaltveidīgi. Tie aug visu mūžu, tāpēc bebriem regulāri jāgrauž un jādeldē zobi. Bebri dzīvo upju, strautu, grāvju, krastmalās, ezeros, dīķos, kuru krastos aug koki, krūmi un lakstaugi. Aktīvi krēslā un naktī. Svarīgākā un labāk attīstītā maņa ir oža. Labi attīstīta arī dzirde un tauste. Redze slikta. Bebrs ļoti labi peld, nirst un zem ūdens spēj pavadīt 15-20 minūtes. Vasarā pārtiek no dažādiem lakstaugiem. Rudenī, ziemā un pavasarī bebrs barībai izmanto dažādu ūdensaugu saknes, koku un krūmu smalkos zariņus, koku mizu. Lai pie šīs barības tiktu, nograuž krūmus un kokus, kas aug ūdenstilpju krastos un to tuvumā. Ziemā barībā izmanto arī iepriekš sagatavotus krājumus. Bebri veido stabilus pārus. Dzīvo ģimenēs. Ģimenes rok alas ūdenstilpju krastos, ieeja mājoklī atrodas zem ūdens. Bebri ar kokiem, dubļiem un dūņām aizdambē ūdensteces un veido bebru dīķu. Pārojas janvārī, februārī. Aprīlī, maijā nāk pasaulē labi attīstīti mazuļi. Kopā ar vecākiem tie dzīvos divus gadus. Dabisko ienaidnieku bebriem nav daudz - vilki un klaiņojoši suņi. Apdraudējuma brīžos bebrs vienmēr steigšus glābjas ūdenī, bet ja neizdodas, aizsargājas. laižōt darbā priekšzobus.
Vilks
Masa: 30-60 kg (tēviņi), 26-52 kg (mātītes)
Garums: 110-180 cm
Skausta garums: apmēram 100 cm
Metieni gadā: 1
Mazuļi metienā: 4-6
Mūža ilgums: 10-15 gadi
Izplatība Latvijā: visā teritorijā, limitēti medījams
Vilks ir dzimtas lielākais pārstāvis. Tas ir plēsējs ar spēcīgu, skausta augstu ķermeni un spēcīgām, salīdzinoši garām kājām. Augums un masa tēviņiem ir lielāks nekā mātītēm. Galva vilkam ir liela, ar stāvām ausīm un strupu purnu. Ķemeņa apmatojums ir garš un rupjš. Tā krāsa pelēka ar rūsganu un melnu piejaukumu, mugura ir tumšāka, pavēdere gaišāka, arī kājas ir gaišākas. Vilki labi piemērojas dažādiem dzīves apstākļiem uz sauszemes, biežāk sastopami mežos un augstajos purvos. Midzeni parasti ierīko mežu attālākos nostūros, purvu malās, dažkārt ari apdzīvotu vietu tuvumā. Barībai izmanto gandrīz vienīgi gaļu. Vilki medī alņus, staltbriežus, stirnas arī mežacūkas, lapsas zaķus un citus dzīvnieks. Barības meklējumos var veikt 20-40 km lielu attālumu. Barību iegūst un apkārtnē orientējas, izmantojot labi attīstītu ožu un dzirdi. Pavasarī un vasarā, kad jālaiž pasaulē un jāaprūpē mazuļi, vilki ir nometnieki, rudenī un ziemā tie klejo lielus attālumus. Vilks dzīvo tikai ar vienu vilceni un veido ģimeni, kas sastāv no vecākiem un divās sezonās dzimušiem bērniem. Partneri vilki maina tikai tad, ja viens no vilkiem ir gājis bojā. Pārošanās periods ir no janvāra beigām līdz marta sākumam. Apmēram pēc 62 dienām piedzimst mazuļi, tie ir akli un vārgi. Tos aprūpe māte, bet tēvs gādā barību. Pusotras nedēļas vecumā tiem atveras acis, trešajā nedēļā parādās zobi, un triju nedēļu vecumā vilcēni sāk iziet no midzeņa. Kad mazuļi ir paaugušies, medībās dodas abi vecāki.
Lūsis
Masa: 10-16 kg
Garums: 80-105 cm
Metieni gadā: 1
Mazuļi metienā: 2-4
Mūža ilgums: 15-20 gadi
Izplatība Latvijā: visā teritorijā, limitēti medījams
To sauc arī par Eirāzijas lūsi. Lūsis ir vienīgā kaķu dzimtas suga, kas Latvija sastopama savvaļā. Lūsim ķermenis ir samērā īss, bet kājas garas un masīvas. Galva apaļa, ar kuplāku apmatojumu uz vaigiem, ausis spicas, to galos pat līdz 5 cm gari matu pušķi. Kažoka krāsa nespodri pelēka vai sarkanīgi pelēka, ar tumšiem plankumiem, vēderpuse gaišāka, vienkrāsaina. Astes gals melns. Lūsis ir meža dzīvnieks. Biežāk mīt nekoptos, aizaugušos mežos ar biezu pamežu, kur viegli atrast slēptuvi. Lūsis stingri ievēro medību apgabalu un apsargā to. Lūsis aktīvi darbojas cauru gadu. Apkārtnē orientējas ar labās redzes un dzirdes palīdzību. Medībās dodas, kad satumst, vai naktī. Tas klusi pielavās medījumam un uzbrūk pat ar 6 m garu lēcienu. Lūsis veikli rāpjos kokus un ar garajām kājām viegli pārvietojas pa dziļu sniegu. Medī galvenokārt zaķus, stirnas, putnus, arī lapsas un meža cūku sivēnus, kā arī sīkākus dzīvniekus - peles, vāveres. Vairošanas midzeni lūši ierīko grūti pieejamās vietās - alās, dobumos. Pārošanās notiek no janvāra beigām līdz marta sākumam. Savu partneri lūsis nemaina. Nedaudz vairāk nekā 2 mēnešus pēc pārošanas piedzimst mazuļi. Māte tos zīda līdz 5 mēnešu vecumam, bet jau 2 līdz 3 mēnešus veci lūšu mazuļi seko mātei medībās. Ģimene dzīvo kopā ar bērniem līdz nākamajam metienam.
Brūnais lācis
Masa: 135-205 kg (tēviņi), 30-60 kg (mātītes)
Garums: 170-280 cm
Metieni: 1 reizi divos gados
Mazuļi metienā: 2-3
Mūža ilgums: 20-30 gadi
Izplatība Latvijā: reti, īpaši aizsargājams
Brūnais lācis ir lielākais plēsēju kārtas pārstāvis Latvijas faunā. Tas ir dzīvnieks ar lielu, masīvu ķermeni, īsu, resnu kaklu, platu galvu, īsu purnu un masīvām kājām. Apmatojums ir garš un biezs, brūngani dzeltens, tumši brūns vai gandrīz melns. Dzīvo lielos aizaugušos skujkoku vai jauktajos mežos. Izvēlas apmesties ūdenstilpju tuvumā. Brūnais lācis ir visēdājs un reti uzbrūk lielajiem dzīvniekiem. Medī sīkos garuzējus, izrakņā skudru pūžņus, ēd kukaiņu kāpurus, medu un augu barību. Diezgan stingri ievēro savu teritoriju. Ir aktīvs galvenokārt veģetācijas periodā. Tuvojoties ziemai, uzkrāj taukus, kas tiek izmantoti ziemas guļas laikā. Ziemas guļa tramīga, pamodies lācis dodas barības meklējumos. Lācis orientējas un meklē barību ar dzirdes un ožas palīdzību, redze ir vāji attīstīta. Lāči pārojas ik pēc diviem gadiem vasarā. Ir tikai viena partnere. Grūsnība ilgst 7 mēnešus. Mazuļi dzimst nevarīgi. Acis atveras pēc mēneša. Māte tos zīda 5 mēnešus, bet kopā ar bērniem dzīvo 2 gadus. Midzeni, kurā dzemdē bērnus, ierīko sausā, labi apslēptā vietā - kādā dabiskā iedobē netālu no ūdenstilpes. Pieaugušie tēviņi parasti ziemo atsevišķi no ģimenes. Latvijā brūno lāču skaits ir neliels. Tie bija gandrīz iznīcināti, populācija sāka atjaunoties 20. gs. septiņdesmitajos gados, kad no ziemeļiem ieklejoja atsevišķi eksemplāri. Šobrīd brūnaic lācis ir iekļauts Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Meža cauna
Masa: 1,2-2,4 kg (tēviņiem), 0,8-1,5 kg (mātītes)
Garums: 40-58 cm (tēviņiem, bez astes), 40-50 (mātītes, bez astes)
Metieni gadā: 1
Mazuļi metienā: 2-4
Mūža ilgums: 15 gadi
Izplatība Latvijā: samērā bieži, visā teritorijā
Dzīvnieks ar slaidu un lunkanu ķermeni, smailu purnu, kuplu asti un samērā īsām kājām. Kājām labi attīstīti nagi, kas piemēroti kāpelēšanai pa kokiem. Apmatojums garš, beizs un mīksts. Ziemā tas ir rūsganbrūns vai kastaņbrūns. Mugura, aste un kājas ir tumšākas nekā galva un sāni. Zem kakla ir gaišs, dzeltens līdz oranžs plankums. Diezgan raksturīgi, ka tas uz krūtīm ķīļveidā iestiepjas starp priekškājām. Vasarā apmatojums ir plānāks un bālāks. Meža cauna ir tipisks meža dzīvnieks, kas sastopams jaukto koku un lapu koku mežos, kur atrodami koki ar dobumiem. Midzeni iekārto tikai mazuļu audzēšanas laikā. Tam izmanto koku dobumus Cauna ir aktīva visu gadu. Medī krēslā un tumsā. Uzbrūk peļveidīgajiem grauzējiem, vāverēm, zaķiem, putniem. Neskatoties uz savu plēsonīgo dabu, ēd arī augu barību. Savu medību teritoriju iezīmē un aizsargā. Pieaugušie īpatņidzīvo pa vienam, pāri veidojas pavasarī. Pārī partneri nemainās. Mātītes un tēviņa medību apgabali atrodas blakus. Mazuļi dzimst aprīlī vai maijā, tie ir nevarīgi. Acis atveras apmēram pēc mēneša. Par mazuļiem rūpējas tikai māte. Apmēram 45 dienas tā bērnus zīda ar pienu. Patstāvīgi baroties tie sāk 5 mēnešu vecumā.
Tev patiks šie raksti
