Šajā rakstā pastāstīšu nedaudz par Latvijas nacionālās šķirnes- Latvijas dzinējsuņa vēsturi, kā arī varēsiet aplūkot dažas to fotogrāgijas. Lai labi lasās! 
Latvijas dzinējsuns (1. daļa)3
41
0
Latvijas nacionālās medību suņu šķirnes tapšanas vēsture ir visai sena un ļoti interesanta. Pirmās konkrētās ziņas par ciltsdarbu ar šķirnes medību suņiem Latvijā parādās jau 17.gs. Kurzemes hercogistē hercoga Jēkaba Ketlera valdīšanas (1642-1682) laikā. Tolaik muižnieki medībās izmantoja dažādu šķirņu vai bezšķirņu suņus, taču hercogs Jēkabs, būdams godkārīgs un progresīvs, izveidoja pats savu suņu šķirni, kuru nodēvēja par Kurzemes dzinējsuni. Tas, kā tika izveidota Kurzemes dzinējsuņu šķirne, diemžēl dokumentāli nav pierādāms, taču kinologi uzskata, ka ciltsdarbā par pamatu izmantots Lucernas dzinējsuns, kurš krustots ar angļu dzinējsuņiem, pievienojot arī Sv. Hūberta dzinējsuņa asinis.
Līdz pat Pirmajam pasaules karam Kurzemes dzinējsuns bija izplatītākais un populārākais dzinējsuns Latvijā. Diemžēl kara gados nekāds selekcijas darbs netika veikts, tāpēc šķirne spontāni sakrustojās ar citām šķirnēm vai sētas suņiem. Daudzi Kurzemes dzinēji kara laikā ar bēgļiem nokļuva Vidzemē, taču tie jau bija eksterjeram neatbilstoši eksemplāri, jo suņi jau pa ceļam bija paspējuši sagrēkot... Vidzemē tolaik ļoti populāri bija augstie takši (Dachs bracke) jeb kvekšķi (kā viņus sauca vidzemnieki), tāpēc mednieki viņus bieži krustoja ar bijušajiem Kurzemes dzinējiem.
Reklāma
1928. gadā Meža departaments aizliedza medīt ar suņiem, kuru skausta augstums pārsniedz 52 cm, jo pēc | pasaules kara medību fauna bija praktiski iznīcināta un, lai netrenkātu stirnas, liela auguma suņi medībās tika aizliegti.Tātad šis aizliegums attiecas arī uz Kurzemes dzinēju, kura skausta augstums pēc kinologu aplēsēm, bija apmēram 54-58 cm (Kurzemes dzinēji bija augumā lielāki nekā tagadējie Latvijas dzinējsuņi) Tādejādi Kurzemes dzinējsuņi faktiski izzuda. Robu šķirnes selekcijā iecirta arī || pasaules kara sākums...
Pēc kara-1947. gadā- nelielai aktīvistu grupai dzimst ideja atjaunot Kurzemes dzinējsuni. Pa visu Latviju tika savākti apmēram četrdesmit vienveidīga tipa suņi, kas līdzinājās tā laika Kurzemes dzinējam, un Babītē pie Babītes ezera izveidota audzētava, kurā, veicot rūpīgu atlasi un selekciju, izdodas izveidot šķirnes kodolu ar vienādu eksterjeru. 1969. gadā, kad bija radīta jau vesela grupa vienveidīgu suņu, Latvijas kinologi veda tos demonstrēt uz Vissavienības šķirnes medību suņu izstādi Maskavā. Pēc gada šie suņi tika vesti jau uz PSRS Kinoloģiskās padomes komisiju, lai apstiprinātu standartu. Standartā bija rakstīts- restaurētais Kurzemes dzinējsuns (kurļandskaja goņčaja). Taču no komisijas viens ordeņots vecis pielēca kājās un sarkanu ģīmi iebļāvās: "Što eta za kurļdanskaja?" Izrādās, viņš Kurzemes katlā bija tā kārtīgi dabūjis pa mizu. Lai nebūtu nekādu konfliktu, tika atrasts kompromiss, šķirni nosaucot- Latvijas dzinējsuns. Standarts tika apstiprināts 1971. gadā.
Paldies par uzmanību! Nākamajā daļā (pēdējā) pastāstīšu par Latvijas dzinējsuņa eksterjeru, šķirnes plusiem un mīnusiem.
Tev patiks šie raksti
