Atkal tāds Latvisks un nedaudz patriotisks esmu klāt ar nākamo rakstu. Šoreiz pastāstīšu par Latvijas nacionālajiem dabas simboliem.....
Latvijas dabas simboli 2013.4
36
0
Gada dzīvnieks — purva bruņurupucis. Dzīvo Eiropas centrālos un dienvidu reģionus, Ziemeļameriku un Āzijas rietumus. Purva bruņurupuči dzīvo mitrājos, to mūža garums parasti ir no 40 līdz 60 gadiem, retos gadījumos tas var pārsniegt 100 gadus. Vēsturiski purva bruņurupuči bija arī mājdzīvnieki, tomēr mūsdienās to turēšana mājas apstākļos ir nelikumīga. Purva bruņurupucis ir iekļauts Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā. Tātad ja kādreiz atrodam, tad nenesam tos uz māju, bet ziņojam biologiem, lai tie varētu veikt pētijumus.(rets dzivnieks)
Gada putns — kākaulis. Latvijā kākaulis lielā skaitā gan caurceļo, gan ziemo jūrā. Ja jūra nav aizsalusi, Latvijas teritoriālajos ūdeņos uzturas ap 7% visas Baltijas jūras ziemotāju. Atsevišķus īpatņus ziemā var novērot piejūras ezeros vai Daugavā. Arī vasaras mēnešos atsevišķi īpatņi regulāri sastopami jūras piekrastē vai iekšzemes ūdenstilpnēs.
Reklāma
Gada kukainis — raibspārnu smiltājsisenis. Tā ir aizsargājama, sausās un smilšainās vietās sastopama kukaiņu suga. Par gada simbolu raibspārnu smiltājsisenis ir izvēlēts, lai pievērstu plašākas sabiedrības uzmanību dabas daudzveidībai šobrīd aizvien vairāk sarūkošajās pelēkajās kāpās un sausajās pļavās. Turklāt šī ir piemērota kukaiņu suga, lai popularizētu dabas vērošanas iespējas un parādītu, ka ikviens ar saviem novērojumiem var sniegt būtisku ieguldījumu Latvijas dabas vērtību izzināšanā.
Gada augs — stāvā vilkakūla. Stāvā vilkakūla ir Latvijā samērā bieži sastopama, tomēr necilā izskata dēļ nav izpelnījusies lielu ievērību un reti kurš to pazīst. Vilkakūla nav aizsargājama suga un nav ietverta Latvijas Sarkanajā grāmatā. Stāvā vilkakūla ir neliels (10-30 cm) daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs, kas veido blīvu ceru. Ne velti sugai dots tik zīmīgs nosaukums - no cera atiet daudzi tievi, pastīvi stiebri un sarveidīgas, raupjas lapas, kas atgādina vilka kažoka asos akotmatus.
Gada gliemis — dižā bezzobe. Vislielākā saldūdens gliemene Latvijā, kura var sasniegt 17 cm garumu. Apdzīvo stāvošus, dūņainus ūdeņus, galvenokārt ezerus un dīķus. Raksturīga salīdzinoši plāna čaula, kas var būt blāvi zaļā vai brūnā krāsā. Barojas ar sīkiem ūdens organismiem un dendrīta daļiņām, ko atfiltrē no mantijas dobumā ieplūstošā ūdens.
Reklāma
Gada ģeoloģiskais objekts — Stiglavas atsegumi. Stiglavas atsegumi (Stiglavas grava) ir ģeoloģiskais dabas piemineklis - īpaši aizsargājama dabas teritorija, kas izveidota, lai saglabātu augšdevona Ogres svītas smilšakmeņu atsegumus. Tā atrodas Viļakas novada Šķilbēnu pagastā, Stiglavas upītes krastos. Stiglava ietek Rikas upītē, kas ir Veļikajas baseina ūdenstece. Stiglavas upītes ieleja ir izvietojusies ledus laikmetā ledus kušanas ūdeņu izveidotā senlejā - vietā, kur kušanas ūdeņi ir iegrauzušies nelielā ledāja malas veidojumā - morēnas valnī. Ledāja nogulumi ir novērojami Stiglavas upītes krastos virs devona smilšakmeņiem. Pēc ledus laikmeta Stiglavas upīte turpināja iegraušanos kvartāra nogulumos un devona smilšakmeņos, veidojot krasta atsegumus un atsedzot lielos akmeņus, tostarp Stiglavas dižakmeni, kas savu izmēru dēļ arī ir valsts nozīmes dabas piemineklis.
Gada bezmugurkaulnieks — matonis. Viņu ķermenis ir cilindrisks (matveidīgs), ļoti tievs un garumā 30-40 cm, bet var sasniegt pat 2 metrus. Tēviņiem ķermenis ir nedaudz īsāks, kā mātītēm, bet aizmugurējais gals saliekts vai savīts spirālē.
Tev patiks šie raksti
