Latvijas bandas: 80'tie - Stacijnieki77

Stacijnieki, tas bija kas īpašs, tā bija kā ģimene, parasti šādās bandās bija daudz nepilngadīgu bērnu, daži pilngadīgi, kuri brīvajā laikā, pēc skolas, darba, visi savācās un veica zādzības, laupīšanas. Kapēc stacijnieki? Tapēc,ka viņi dzīvoja stacijas rajonā un tas bija viņu rajons. Stacijnieki bija Latvijas lielākajās pilsētās, kā piemēram, Liepājā, Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī.

Ja tu dzīvoji stacijas rajonā un tu nebiji šajā bandā, tad tu nebiji nekas, labi viņi pieņēma ka esi kaimiņš, taču tu nebiji tik drosmīgs un nepievienojies šajai bandai. Visbiežāk stacijnieki bija manāmi uz peroniem un autobusu pieturās, jo tur bija viņu vislielākais naudas žūksnis, jo kad cilvēki kāpa ārā no vilcieniem un autobusiem viņiem bija jārēķinās ar to, ka paliks bez naudas, jo pretī stāvēja viņi - stacijnieki. Ja tie naudu nedeva, tad nu sanāca sāpīgi.

Salīdzinoši ar tagadni Stacijnieki neiekasēja diži lielo naudu, nu tie bija varbūt 5-20 rubļi, tagad tā nauda ir niecīga, bet tad par to naudu varēja nopirkt daudz ko.

Reizēm stacijniekiem nācās saskrieties ar miliciju vai kādām citām bandām, nu tad gan bija karsti. Kautiņi, asinis, lauzti deguni, tas viss bija ikdiena, taču tagad tu neko tādu iedomāties nevarētu Latvijā. Tagad tu dzirdot pa kautiņu esi tik izbrīnīts.

Katrā Stacijas bandā bija, viens galvenais, kas lika padotajiem darīt noteiktas lietas. Kā varēja pievienoties šim baram? Pievienoties varēja šādi - tev bija vienam pašam jāaiziet uz peronu vai autobusa pieturu, jāpiedraud kādam lai atdod naudu un tas jādara tik ilgi, līdz kamēr kāds to naudu atdod, tad bija pieņemts Stacijniekos.

Šīs bandas izzuda apmēram 90'to gadu sākumā, jo šie mazie puikas izauga un vairāk nebija pēcteču, iespējams ja nekas tāds nebūtu noticis, tad vēljoprojām tagad tu redzētu Stacijas rajonus šādus bariņus.