Latvija pēc otrā pasaules kara [3]3

Emigrācijas cēloņi un sekas

Latviešu tauta ir piedzīvojusi laikus, kad ievērojama tautas daļa bijusi spiesta pārcelties uz dzīvi citās pasaules valstīs. Vislielākais latviešu emigrācijas vilnis bija 1944. un 1945. gadā, kad dzimteni atstāja daudzi Latvijas iedzīvotāji. Viens no galvenajiem izbraukšanas cēloņiem bija 1940. un 1941. gada notikumi Latvijā, kad nelikumīgā izsūtīšana, aresti un nošaušana sagrāca cilvēku ticību nākotnei. Lai izvairītos no 1940. un 1941. gada upuru likteņiem, daudzi latvieši devās svešumā. Arī nacistiskās Vācijas politika Latvijā okupācijas laikā - iesaukšana vācu armijā, izsūtīšana uz darba nometnēm Vācijā, daudzu latviešu iesaistīšana kalpībā vācu varai - aizrāva svešatnē daudz cilvēku.

Latviešu emigranti un viņu bērni mūsdienās dzīvo daudzās pasaules valstīs, galvenkoārt ASV, Kanādā, Austrālijā, Vācijā,, Zviedrijā, Brazīlijā un Venecuēlā Viņi kļuvuši par šo valstu pilsoņiem.

1944. gadā atviešu tauta zaudēja lielu savas inteliģences daļu, jo padomju varas iestādes sevišķi nežēlīgi vērsās pret izglītotiem cilvēkiem. Tādēļ bija spiesti emigrēt daudzi zinātnieki, ārsti, mākslinieki, mūziķi, inženieri un citi speciālisti. Dzīvojot emigrācijā, viņi bija radījuši ievērojamas latviešu kultūras vērtības. Līdz neatkarības atjaunošanai tās nebija pilnībā pieejamas, jo visu laiku tika ierobežoti sakari ar ārzemēs dzīvojošiem latviešiem. Tagad sakariem ar svešatnes tautiešiem vairs nav šķēršļu. Viņi piedalās Latvijas valsts atjaunošanas darbā.

Latviešu kultūra svešatnē

Mūsu tautieši svešatnē daudz darījuši, lai saglabātu savas kultūras tradīcijas un valodu. Latviešu valodu viņiem iespējams lietot tikai ģimenē, tādēļ īpaši grūti to apgūt ir tur dzimušajiem bērniem. Viņu vecāki pamatoti rūpējas, lai bērni labi apgūtu pirmām kārtām mītnes zemes valodu, citādi viņi nespētu iekļauties svešajā sabiedrībā. Taču lielākā daļā ārzemēs dzīvojošo latviešu jauniešu prot arī savu dzimto valodu. Vairumā ģimeņu to bērniem iemāca vecāki. Bez tam ASV darbojas latviešu vasras nometnes, kurās jaunieši papildinas savas latviešu valodas zināšanas.. Dažādās valstīs ir arī latviešu organizētas skolas. Vienīgā vidusskola ārzēmes, kur visus priekšmetus māca latviešu valodā, bija Minsteres ģimnāzijas Vācijā. ASV organizētas sestdienas skolas - tās apmeklē latviešu bērni, kuri mācās amerikāņu skolas. Sestdienas skolās viņi apgūst latviešu valodu un Latvijas vēsturi. ASV darbojas arī viena latviešu vasaras vidusskola - Garezera skola, kurā bērni mācās latviešu valodu, literatūru un vēsturi savā vasaras brīvlaikā.

Kā tu domā, kādēļ ārzemēs dzīvojošie latviešu izcelsmes bērni cenšas brīvajā laikā apgūt savas tautas valodu un vēsturi?

Arī Zviedrijas skolās latviešu bērniem, ja to vēlas viņu vecāki,, iespējams apgūt latviešu valodu kā atsevišķu mācību priekšmetu - valsts algo latviešu valodas skolotājus.

Ārzemes darbojas daudzi latviešu grāmatu apgādi, kas nodrošiina ar literatūru latviešu valodā visus, kas par to interesējas. Tiek izdotas mācību grāmatas latviešu valodā. Piemēram, Amerikas Latviešu Apvienība izdod mācību grāmatas pamatskolai. Iznāk arī bērnu grāmatas. Latvieši lasa dažādus laikrakstus un žurnālus. Lai celtu godā savu mātes valodu un mudinātu to mācīties visus svešatnē dzīvojošos tautiešus, ārzemju latvieši 1988. gadu bija izsludinājuši par latviešu valodas gadu.

Ārzemēs strādā latviešu izcelsmes zinātnieki - vēsturnieki un valodnieki. Veikti daudzi pētījumi par Latvijas vēsturi. Izveidotas bibliotēkas un kultūras centri gandrīz visās pasaules valstīs, kur dzīvo latviešu. Tur uzkrātas visas ārzemēs izdotās grāmatas, laikraksti un žurnāli latviešu valodā, arī Latvijā izdotie. Kanādas latviešu kultūras centrā līdz ar grāmatām ir savāktas daudzas videokasetēs ierakstītas latviešu filmas (apmēram 2000 kasešu). Stokholmas (Zviedrijā) un Mičiganas (ASV) Universitātē darbojas latviešu vlaodas un literatūras kursi, kuros mācās tie studenti, kuri to vēlas. 

Latvieši emigrācijā apvienojušies dažādās organizācijās un biedrībās. Gandrīz katrā valstī, kur dzīvo zināms daudzums latviešu, ir Latviešu Apvienības. Tās savukārt iekļaujas Pasaules Brīvo Latviešu Apvienībā. Trimdā darbojas arī daudz citu latviešu organizāciju: jauniešu apvienības, draudzes un u. c.