1934.gadā kāds jaunatklāts asteroīds tiek nosaukts Latvijas vārdā. Tagad jau sešpadsmit asteroīdu jeb mazo planētu nosaukumi ir saistīti ar mūsu valsti. Tāpēc bezmiega naktīs paveroties zvaigžņotajās debesīs ir sajūta, ka tur bezgalīgajā tālumā, starp miljoniem zvaigžņu ir maza daļiņa no visiem mums.
Latvija debesīs.6
Pēc tradīcijas vārdus asteroīdiem dod tās orbītas aprēķinātājs. Un šīs mazās planētas 1933 OP=QP precīzu orbītu pirmais noteica latviešu astronoms Kārlis Šteins, kas iemūžina Latvijas Republikas vārdu debesīs. Vēlāk arī pats astronoms tiek pie savas mazās planētas.
Černihs bija ļoti ražīgs asteroīdu atklājējs. Interesanti ir tas, ka šis ir viņa pirmais atklātais asteroīds un tam tika dots Latvijas galvaspilsētas vārds. Arī turpmāk viņš vairākiem viņa atklājumiem tiek doti vārdi, kas saistīti ar Latviju.
Asteroīds nosaukts par godu LZA goda doktoram, LU Astronomiskās observatorijas zinātniskajam darbiniekam Matīsam Dīriķim. Daudzus gadus viņš vadīja Latvijas astronomijas biedrību un tieši pēc Dīriķa iniciatīvas tika izveidota observatorija Siguldā (1956).
Staņislavs Vasiļevskis, kura vārds tagad ierakstīts arī debesīs, bija no tās latviešu daļas, kas 1944.gadā devās bēgļu gaitās. Savu zinātnisko darbu viņš uzsāka Latvijas universitātē, bet turpmāk darbojās Lika observatorijā kopā ar Klemolu.
Asteroīds nosaukts par godu latviešu astronomam, asteroīdu un komētu pētniekam Kārlim Šteinam kā atzinība par ieguldījumu astronomijā. Savas zināšanas viņš nodeva arī studentiem LU.
Šeit vispār man nevajadzētu neko rakstīt. Krišjānis Barons- Dainu tēvs. Viņš bija spilgta un nozīmīga personība. Ne velti ilgus gadus viņu varējām skatīt arī uz 100ls banknotes.
Vija Artmane bija Aktrise- ne velti to rakstu ar lielo burtu. Kopš 1949.gada viņa uz Dailes teātra skatuves ir nospēlējusi daudz skaistu lomu. Žēl, ka teātra māksla ir gaistoša un vairs nav iespējams vairs skatīt viņas labākās lomas. Bet mēs varam viņu skatīt daudzās latviešu un arī padomju filmās.
Šis asteroīds nosaukts LU Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūta direktora Jāņa Baloža vārdā. Tieši viņš bijušajā PSRS izstrādāja un ieviesa praksē automātiskās zvaigžņu identifikācijas un fotogrāfisko novērojumu astrometriskās apstrādes metodes.
Pateicoties Agitai Tarasovai, LU Astronomiskās observatorijas programmētājai, visas Agitas var teikt, ka viņām ir pašām sava Mazā planēta. Viņa kā programmētāja, sadarbībā ar Jāni Balodi, Krimas Astrofizikas observatorijā ieviesa automātiskās zvaigžņu identifikācijas un fotogrāfisko novērojumu astrometriskās apstrādes metodes.
Pēteris Vasks ir viens no pasaulē zināmajiem un arī atzītajiem latviešu komponistiem. Viņa ‘’zvaigžņu stunda’’ sākās ar Latvijas neatkarības atjaunošanu, kad bez padomijas cenzūras radās iespēja iepazīstināt pasauli ar savu mūziku. Un šī mūzika iemantoja popularitāti. Ne velti, gandrīz visi komponista 90.gadu opusi savus pirmatskaņojumus piedzīvo tieši ārzemēs.