"Mīti un patiesība" rakstu sērijas (cerams, ka sērijas) otrā daļa- šoreiz par latviešu strēlniekiem, jeb latviešu nacionālajām Pirmā pasaules kara vienībām.
Latviešu strēlnieki- mīti un patiesība.9
183
2
Mīts- latviešu strēlnieki bija plaši pazīstami Eiropā. Patiesība- patiesi, vairākas reizes ārzemju presē tika pieminēti latviešu strēlnieki un to sasniegumi (it sevišķi, pēc Ziemassvētku kaujām), taču, salīdzinoši ar citām vienībām, nevar uzskatīt, ka strēlnieki būtu sava veida modes kliedziens. Protams, ir glaimojoši itāļu preses slavinājumi (strēlnieks ir tik vērts, cik viņa svars zeltā), taču kopējā kara propagandas jūklī to nevar uzskatīt par kaut ko īpašu. Tātad, latviešu strēlnieku "popularitāte" Eiropā ir MĪTS.
Mīts- Latviešu strēlnieki pielietoja jaunas, nebijušas taktikas. Patiesība- Ziemassvētku kauju laikā Tīreļpurvā visspilgtāk izpaudās strēlnieku atjautība un situācijas izpratne- šī bija retā reize visā kara gaitā, kad smagi nocietināta pretinieka līnija tika pārrauta bez artilērijas atbalsta. Turklāt strēlnieki izstrādāja arī pamatīgus un vairākas veidus, kā apiet vai šķērsot pretinieka dzeloņstiepļu nožogojumus. Lai arī līdzīgas taktikas tika pielietotas Rietumu frontē (kur ar izdomu izcēlās abas puses), Austrumu frontē šādas taktikas bija jaunums. Tātad, latviešu strēlnieki un jaunas taktikas, kaujas paņēmieni ir PATIESĪBA.
Reklāma
Mīts- Ziemassvētku kaujas Tīreļpurvā tika izgāztas. Patiesība- lai arī strēlnieki ar savu uzdevumu tika galā (pārrāva frontes līniju, turpināja vrzību pretinieka aizmugurē un nosargāja flangus), pēz kauju beigām frontes līnija palika vairāk vai mazāk iepriekšējās pozīcijās. Kāpēc? Sibīrijasstrēlnieku pulki, kas bija paredzēti kā papildspēki, tā arī neieradās laikus... Tātad, Ziemassvētku kaujas kā stratēģiska izgāšanās ir PATIESĪBA.
Mīts- Krievijas revolūcijas laikā latviešu strēlnieki palīdzēja Ļeņina vadītajai boļševistiskajai partijai noturēties pie varas. Patiesība- patiesi, strēlnieki bija sava veida izlases daļa jaunformētajā Sarkanajā armijā, taču, ja uz šo lietu skatamies racionāli- strēlnieku skaitliskais sastāvs bija pietiekoši mazs, lai to iespaidu nevarētu vērtēt kā tik nozīmīgu. Jā strēlnieki bija boļševiku vadoņu miessasargi un piedalījās kritiskākajās kaujās, taču, no visas Sarkanās armijas strēlnieki sastādīja tikai nelielu daļu. Tātad, strēlnieki kā boļševiku galvenie stutētāji ir MĪTS.
Mīts- strēlnieku virsnieks Jukums Vācietis bija pirmais Sarkanās armijas virspavēlnieks. Patiesība- no 1918. 4. septembra līdz 1919. gada 8. jūlijam Jukums Vācietis (pirms tam- Zemgales bataljona komandieris) bija Sarkanās armijas virspavēlnieks (lai arī visu mūža laikā tā arī neiestājās boļševiku partijā un nebija tās biedrs). Tātad, Jukums Vācietis kā Sarkanās armijas komandieris ir PATIESĪBA.
Tev patiks šie raksti
