Sveiki! Vēlējos atrast rakstu par strēlnieku atgriešanos mājās pirms 100 gadiem un izklāstīt savu viedokli par to, tomēr atradu ne to, ko meklēju. Biju kaut kur dzirdējis, ka pēc revolūcijas strēlnieki un citi latvieši atgriezušies Latvijā dažādos ceļos. Atrākais ar vilcienu=visnedrošākais un esot bijis variants caur baltgvardu kontrolēto teritoriju ar kuģi no Sibīrijas.
Vilcienam esot uzlikuši pāris ložmetēju un tad caur Krieviju...
Ar kuģi, vēl lielākas klapatas, no Sibīrijas caur Āziju un gar Āfriku...
Kaut ko te sarakāju, ja kāds zin sīkāk, lūdzu komentārus!
Dokumentu stenogrammas nevajag, netaisu zinātnisko rakstu 
...nospiedošais kolonistu vairākums pratis apzinīgi aizstāvēt savu nacionālo lietu, un to pašu gan jau vēlāk darīja arī Latvijā. Kā nemiera cēloņi šie mūsu valsts ārdītāji katru reizi izmantoja nenokārtotu bēgļu un mūsu bijušo pulku dezertieru uzņemšanu Latvijas pavalstniecībā.
Lai Tālo Austrumu latviešos sagrautu uzticību Latvijas valstij, latviešu komunisti aktīvi izmantoja presi. Spilgts piemērs bija raksts 1924. gada 10. janvāra “Krievijas Cīņā”. Tajā tika uzsvērts: “Poļu repatriācijas komisijas ierašanās Vladivostokā sacēla veselu negaisu vētru.
Komunistu darbība starp latviešu bēgļiem aktivizējās laikā, kad notika gatavošanās viņu repatriācijai uz dzimteni. Jau agrāk par palikšanu Krievijā KK(b)P uzdevumā nenogurstoši aģitēja latviešu komunisti, gan bez īpašiem panākumiem. To redzot, viņi mainīja lozungus un galveno uzsvaru lika uz aicinājumiem aizbraucējiem turpināt cīņu par sociālistisko revolūciju Latvijā. Sevišķi šai ziņā izcēlās bijušais Latvijas padomju valdības vadītājs Pēteris Stučka.15 Šādi tika mēģināts kompromitēt bēgļus Latvijas varas pārstāvju acīs kā bīstamus austrumu lielvalsts specdienesta vai kominternes aģentus. Nav lieki atgādināt, ka latviešu komunisti bieži nebija klaji internacionālisma piekritēji. Viņi iesaistījās latviešu kolonistu un bēgļu organizētajā kultūras dzīvē.
Turpretim monarhistu ideju piekritēji noraidīja iespēju, ka Latvija kļūtu par neatkarīgu valsti. Sevišķi daudz dedzīgu monarhistu bija cara Krievijas armijas virsnieku vidū. Viņu psiholoģisko portretu iemūžinājis latviešu rakstnieks Kārlis Zariņš.
Atsevišķos gadījumos latvieši balto kontrolētajā teritorijā ieņēma augstus posteņus militārajā un civilajā pārvaldē. Kaut vai Pēteris Mežaks, kurš no 1918. gada līdz 1920. gada martam bija Aizbaikāla kara gubernators Čitā. Tas bija viens no visaugstākajiem posteņiem, kādu bija ieņēmis latvietis Pilsoņu kara laikā balto pārvaldītajā teritorijā.
Nenoliedzami, ka Pilsoņu kara laikā balto kontrolētajās teritorijās bija vērojama pretlatviska histērija. Sibīrijā tika nodedzinātas pat vairākas latviešu kolonistu apmetnes un nošauts ne viens vien latvietis. Tādēļ latvietis vadošā postenī varēja atturēt no kādas pretlatviskas akcijas realizācijas.
Izmantotie avoti: https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2010_files/3numurs/A_Bergmanis_Latviesi_LVIZ_2010_3.pdf
Jau iepriekš paldies!
