Latvieši, kuri proklamēja neatkarīgu Latvijas valsti25

Atbildot kāda Spoka komentāram, es apgalvoju, ka Latvijas Republika tika dibināta kā latviešu valsts, un tikai latvieši bija Tautas padomes locekļi, kuri proklamēja neatkarīgo Latvijas valsti. Tieši latviešu tauta bija iemesls, kādēļ tika dibināta Latvijas valsts, un bez latviešu nācijas tādas valsts nemaz nebūtu.

Cita lieta, ka Latvijas valsts tika dibināta kā demokrātiska, vienlīdzīga rebublika, atvērta visu tautību Latvijas iedzīvotājiem, kuri vēlējās kļūt par LR lojāliem pilsoņiem un iesaistīties valsts jauncelsmes darbā.

Kaut Latvijas teritorijā dzīvojošās minoritātes jau no pirmās neatkarības dienas tika aicinātas piedalīties jaunās nacionālās valsts veidošanā, un tās vēlāk iekļāvās šajā procesā, tomēr etniskās minoritātes nebija notikušās LR proklamēšanas iniciatores.

1918. gada 18. novembra vakarā pēc 19.30 notika Tautas Padomes svinīgā sēde Rīgas pilsētas II teātra ēkā, kuru, sakarā ar to, ka tās priekšsēdētājs Jānis Čakste nebija vēl ieradies Rīgā, vadīja viņa vietnieks Gustavs Zemgals. Viņš paziņoja, ka suverēnā valsts vara Latvijā ir pārgājusi Tautas Padomes rokās. Pēc himnas “Dievs, svētī Latviju“ nodziedāšanas, sekoja tikko ievēlētās Pagaidu valdības galvas- Ministru Prezidenta Kārļa Ulmaņa ziņojums par Pagaidu valdības nodomiem un uzdevumiem.

Latvijas valsts pasludināšanas aktā piedalījās 38 Tautas Padomes locekļi no 8 partijām- 1 sieviete un 37 vīrieši- visi latvieši.

Lūk, šie Latvijas neatkarības pasludinātāji (norādīta viņu nodarbošanās tobrīd – 1918. gada novembrī)

1. Gustavs Zemgals (1871 – 1939), jurists.

2. Marģers Skujenieks (1894 – 1941), tautsaimnieks, politiķis.

3. Kārlis Ulmanis (1877 – 1942), agronoms, politiķis.

4. Jānis Zālītis (1874 – 1919), jurists, politiķis.

5. Erasts Bite (1888 – 1942), jurists, politiķis.

6. Emīls Skubiķis (1875 – 1944), inženieris.

7. Staņislavs Kambala (1893 – 1941), latviešu strēlnieks, sabiedriski politiskais darbinieks.

8. Oto Nonācs (1890 – 1942), publicists.

9. Edmunds Freivalds (1891 – 1922), žurnālists.

10. Ernests Bauers (1882 – 1926), agronoms.

11. Nikolajs Svemps (1889 – 1944), zemnieks.

12. Jānis Bērziņš (1894 – 196?), zemnieks, tirgotājs

13. Jānis Akuraters (1876 – 1937), rakstnieks.

14. Miķelis Valters (1874 – 1968), publicists.

15. Atis Ķeniņš (1874 – 1961), literāts, izglītības un sabiedriskais 
darbinieks.

16. Eduards Strautnieks (1886 – 1946), advokāts.

17. Spricis Paegle (1876 – 1962), inženieris.

18. Dāvids Golts-Zeltiņš (1867 – 1948), rakstnieks un grāmatizdevējs.

19. Rūdolfs Benuss (1881 – 1940), jurists

20. Jānis Bergsons (1881 – 1960), sabiedriskais un saimnieciskais darbinieks.

21. Kārlis Kasparsons (1865 – 1962), ārsts.

22. Miķelis Bružis (1868 – 1941), inženieris ķīmiķis.

23. Andrejs Petrevics (1883 – 1939), jurists, politiķis.

24. Kārlis Kurševics (1874 – 1938), advokāts, sabiedrisks darbinieks.

25. Pauls Kalniņš (1872 – 1945), ārsts.

26. Klāra Kalniņa (1874 – 1964), [Paula Kalniņa dzīvesbiedre], politiķe.

27. Fricis Menders (1885 – 1971), politiķis un sabiedriskais darbinieks.

28. Jānis Ampermanis (1889 – 1942), lauksaimnieks.

29. Vilis Gustavs Gulbis (1890 – 1942), agronoms.

30. Kārlis Vanags (1883 – 1942), banku darbinieks.

31. Jānis Vārsbergs (1879 – 1961), lauksaimnieks.

32. Pēteris Murīts (1891 – 1924), agronoms.

33. Jūlijs Celms (1879 – 1935), tautsaimnieks, banku darbinieks.

34. Bruno Kalniņš (1899 – 1990), [Paula un Klāras Kalniņu dēls] Latvijas Sociāldemokrātiskās jaunatnes savienības vadītājs.

35. Eduards Traubergs (1883 – 1965), jurists, sabiedriski politisks darbinieks.

36. Kārlis Albertiņš (1889 – 1925), jurists, sabiedriski politisks darbinieks.

37. Augusts Raņķis (1875 – 1937), grāmatizdevējs, tirgotājs.

38. Artūrs Žers (Šers) (1885 – 1944), agronoms.

*******

Izmantotie avoti:

https://www.historia.lv/biblioteka/skirklis/tautas-padome

https://lv.wikipedia.org/wiki/Tautas_padome

https://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_valsts_pasludin%C4%81%C5%A1ana

http://www.la.lv/kas-dibinaja-latviju-2/

Latvijas vēsture, 1914-1920 / Edgars Andersons, [Stokholma] : Daugava, 1967.

Vārpa, Igors "Ceļš uz Latvijas valsti, 1914-1922". Rīga : Jumava, 2012