Rebeka Šefere bija jauna, skaista un jauka aktrise, kura vienmēr labi izturējās pret faniem un atbildēja uz viņu vēstulēm, taču vienam no viņiem ar to nebija gana.
Labais ne vienmēr atgriežas. Topošās Holivudas zvaigznes Rebekas Šeferes stāsts2
Rebeka Šefere piedzima 1967. gada 6. novembrī Oregonas štata pilsētā Jūdžinā. Viņas māte Danna bija rakstniece un skolotāja, bet tēvs Bensons - psihologs. Rebeka bija pāra vienīgais bērns. Uzaugot ebreju ģimenē, meitene esot apsvērusi arī kļūšanu par rabīnu. Rebekai bija tuvas attiecības ar vecākiem. Reiz viņa teica: ''Lai arī kur pasaulē mēs esam, mēs esam kā galds ar trīs kājām.'' Kad ģimene pārvācās uz Portlendu, Šefere mācījās prestižajā Linkolna vidusskolā. Kad Rebekai bija 14, frizieris Riks Putro viņai ieminējās par talantu aģentūru. Drīz viņa jau gozējās veikalu skatlogos, reklamējot apģērbu skolēniem, esot apņēmības pilna attīstīt savu karjeru šajā jomā.
1984. gada augustā Šefere beidza savu praksi Ņujorkā. Viņai iepatikās pilsētas ātrais dzīves ritms un tās sniegtās iespējas, tādēļ viņa tur atgriezās, meklējot modeles un aktrises darbus. Neilgi pēc pārcelšanās Rebeka ieguva lomu ziepju operā ''One Life To Live'', taču viņai bija problēmas atrast modeles darbu sava auguma dēļ. Ar augumu 1,70 m viņa bija aptuveni piecus centimetrus īsāka nekā vidējā modele, tādēļ devās meklēt laimi Japānā. Tur gan karjera neizdevās, kas lika Rebekai atgriezties Ņujorkā un turpmāk koncentrēties aktrises profesijai.
Aktrises lomu jaunā sieviete ieguva regulāri, nepaejot ilgam laikam, līdz viņa sāka tēlot galveno varoni CBS situāciju komēdijā ''My Sister Sam''. Šajā šovā apburošā 16 gadus vecā Petija Rasela dodas dzīvot pie savas 29 gadus vecās māsas Semas, kura ir veiksmīga fotogrāfe Sanfrancisko. Šeferi neaizrāva došanās uz Losandželosu, taču viņa lieliski iederējās filmēšanas laukumā, viņas kolēģiem kļūstot gandrīz kā par ģimeni. 1987. gadā Šefere sāka tikties ar 23 gadus veco Bredu Silberlingu, Kalifornijas Universitātes studentu.
Rebeka arvien vairāk sāka justies kā slavenība. ''My Sister Sam'' sāka rādīt televīzijā 1986. gada oktobrī, raidījumam jau kopš sākuma iekarojot skatītāju sirdis. Šefere kļuva par žurnāla ''Seventeen'' lasītāju elku, 1987. gada marta izdevumā esot arī uz tā vāka. Tāpat viņa sāka saņemt fanu vēstules. Savai frizierei viņa izstāstīja, ka ir patīkami satraukta par to, taču frizieri tas darīja bažīgu. Viņa ieteica Rebekai neatbildēt uz fanu vēstulēm vai dāvanām, jo šie cilvēki varēja būt bīstami. Friziere arī izteicās, ka Rebeka ir ļoti skaista, ļoti jauka, bet nedaudz naiva. Pēdējā šova sērija tika pārraidīta 1988. gada 12. aprīlī. Togad Šefere piedalījās vēl vienā komēdijā, kas viņas slavu pacēla nākamajā līmenī.
Robertam Bardo Šefere iepatikās jau pirmajā reizē, kad viņš aktrisi ieraudzīja ''My Sister Sam''. Tā gan nebija pirmā reize, kad viņš iemīlējās kādā jaunajā zvaigznē. Iepriekš Bardo bija pārņemts ar 10 gadus veco Samantu Smitu, kura ieguva atpazīstamību ar savu vēstuli Jurijam Andropovam, vienam no PSRS līderiem. Reiz Bardo devās meklēt Smitu, taču viņa tajā laikā bija PSRS. Diemžēl Samanta gāja bojā lidmašīnas avārijā.
Bardo sāka rakstīt vēstules Šeferei. Viņš rakstīja, ka ir ''jūtīgs čalis''. Bardo bija pārliecināts, ka ar katru vēstuli tika veidota saikne ar aktrisi, lai gan ārpus šova viņš Šeferi nepazina. Kad Šefere atbildēja, ka Bardo vēstule ir viena no jaukākajām, ko viņa ir saņēmusi, viņš kļuva drošs, ka jūtas ir abpusējas. Viņš devās uz Bērbanku, kur ar ziediem un rotaļlietu lāci rokās ieradās ''Warner Brothers Studios''. Apsargam Džekam Egeram Bardo lūdzās un teica: ''Man viņa jāredz. Es mīlu viņu. Ja vien es varētu viņu redzēt kaut minūti.'' Egeram kļuva žēl Bardo, kuru viņš uzskatīja tikai par iemīlējušos tīni, tādēļ apsargs piedāvāja puisi aizvest līdz viesnīcai. Brauciena laikā abi aprunājās, Egeram sakot, ka būtu labāk, ja Bardo atgrieztos mājās. Viņš teica, ka tā arī darīs, taču centās atgriezties studijā pēc viena mēneša. Lielākā atšķirība bija tā, ka šoreiz viņam bija nazis, tādēļ viņš nekur netika ielaists.
Bardo attieksmi pret Šeferi mainīja kāda aina filmā, kur viņa atradās gultā kopā ar citu aktieri. Viņš devās uz izmeklētāju aģentūru, kur pateica, ka ir vecs Šeferes draugs, kurš vēlas nosūtīt dāvanu, tādēļ viņam nepieciešama viņas adrese. Rebekas adreses iegūšana nebija sarežģīta. Bardo samaksāja 300$ izmeklētājam, kurš sazinājās ar Kalifornijas transporta līdzekļu departamentu, iegūstot aktrises adresi. Tas bija pilnībā legāli, jo tolaik autovadītāja apliecības informācija bija publiski pieejama.
Bardo centās iegādāties ieroci, taču veikala īpašnieks atteicās to pārdot, kad uzzināja par viņa garīgās veselības problēmām pagātnē. Roberts vērsās pie sava brāļa Edvarda, lūdzot viņu nopirkt ieroci. Edvards piekrita, bet tikai tādēļ, ka Roberts apsolīja to izmantot vienīgi šaušanai pa mērķiem brāļa klātbūtnē. Īsi pirms došanās uz Losandželosu Bardo nosūtīja vēstuli māsai, kurā rakstīja: ''Esmu pārņemts ar nesasniedzamo. Man ir jāiznīcina tas, ko nevaru iegūt.'' Viņš gan nepieminēja Šeferi.
1989. gada 19. jūlijā Šefere devās uz savu dzīvokli Rietumholivudā. Viņa gaidīja scenāriju filmai ''Krusttēvs 3'', ko viņa lasītu režisora Frānsisa Forda Kopolas priekšā. Viņa pretendēja uz Maikla Korleones meitas lomu. Šī loma noteikti mainītu viņas karjeru. Kad atskanēja zvans, viņa devās sagaidīt kurjeru, taču tas bija Bardo. Viņam līdzi bija soma, kurā atradās grāmata ''The Catcher In The Rye'', Šeferes fotogrāfija ar autogrāfu un kartīte, ko viņš saņēma kā atbildi no Šeferes. Rebeka viņam mīļi uzsmaidīja un paziņoja, ka viņai gaidāma tikšanās, tādēļ viņai jāsagatavojas. Viņa lūdza vīrieti parūpēties par sevi, paspieda viņa roku un aizvēra durvis.
Bardo bija mērojis aptuveni 800 kilometrus, lai redzētu aktrisi. Pēc īsās sarunas viņš devās uz ēstuvi un ieturēja brokastis. Vēlāk viņš atcerējās par kompaktdisku un vēstuli, ko bija paņēmis līdzi, tādēļ nolēma atkal doties pie Šeferes. Šoreiz Rebeka bija nepacietīga, aizkaitināta un steidzināja Bardo, kurš atbildēja: ''Es aizmirsu tev ko iedot.'' Viņš izvilka ieroci un raidīja lodi Šeferes krūtīs. ''Kāpēc, kāpēc?'' jautāja jaunā sieviete. Bardo pagriezās un bēga prom, atstājot talantīgo aktrisi asiņojot uz sliekšņa. Dzirdējis šāvienu un kliedzienus, kaimiņš izsauca palīdzību, taču bija par vēlu. Rebeka Šefere mira īsi pēc nonākšanas slimnīcā.
Nākamajā dienā Bardo bija atgriezies Arizonā. Viņš centās izdarīt pašnāvību, izskrienot uz ceļa. Viņš kliedza, ka nogalināja Rebeku Šeferi. Bardo tika aizturēts, viņam tika piespriesta drošības nauda 1 miljona apmērā. Policija sazinājās ar saviem kolēģiem Losandželosā, nosūtot viņiem Bardo bildi. Losandželosas policisti parādīja šo bildi lieciniekiem, kuri apgalvoja, ka kāds vīrietis esot jautājis Šeferes dzīvesvietu. Viņi apstiprināja, ka vīrietis bija Roberts Bardo. Netālu no nozieguma vietas tika atrasts dzeltens krekls, ieroča maksts un minētā grāmata. Tenesī štata policisti paziņoja, ka Bardo māsa liktenīgajā rītā saņēma zvanu no brāļa, kurš teica, ka atrodas netālu no Šeferes mājvietas.
Bardo advokāts tiesā atzīmēja, ka viņš nebija spējīgs izplānot slepkavību savu garīgās veselības problēmu dēļ. Bardo brālis Edvards pieminēja to, ka Roberts agrāk ir pavadījis laiku psihiatriskajā klīnikā. Cietumā psihiatrs intervēja Bardo, kurš atzina, ka Rebekā bija kas īpašs, ko viņš vienkārši nevarēja atlaist. Tāpat Bardo pastāstīja, ka identificē sevi ar Marku Deividu Čepmenu, Džona Lenona slepkavu. Interesanti, ka viņiem abiem līdzi bija viena un tā pati grāmata, kad tika veikti noziegumi. Bardo teica, ka U2 dziesma ''Exit'' sniedza viņam ideju nogalināt Šeferi. Tiesas laikā šī dziesma tika atskaņota, un Bardo sāka dauzīt ar kājām pa grīdu, dziedāt līdzi un kratīt galvu. Psihiatrs gan liecināja, ka viņš ir pieskaitāms, lai gan kopš bērnības bijis šizofrēniķis. 1991. gada 29. oktobrī Bardo tika piespriests mūža ieslodzījums bez apžēlošanas iespējas. Šobrīd viņš atrodas cietumā Kalifornijā, kur pavada daudz laika zīmējot slavenības. Daži viņa darbi ir pieejami iegādei internetā.
Ja šajā stāstā ir kas pozitīvs, tad tā ir pret vajāšanu vērstā kustība, kas noveda pie vairākām izmaiņām likumos. 1990. gadā Kalifornija oficiāli pasludināja vajāšanu par noziegumu. Rebeku Šeferi apglabāja Portlendā. Viņas bērēs piedalījās vairāk nekā 200 cilvēku.