local-stats-pixel

Kurzemes & Zemgales hercogiste.5

 32  3

Kurzemes & Zemgales hercogiste

Saīsināti, Kurzemes hercogiste bija Žečpospoļitas vasaļvalsts, kas no 1561. līdz 1795. gadam pārvaldīja Kurzemi, Zemgali un Sēliju. Pārvaldes centrs Kuldīga, vēlāk Jelgava. Reliģija – Luterānisms Valdība – konstitucionāla monarhija. Nauda - Kurzemes un Zemgales zelta 10 dukāti, zelta dukāti, sudraba dālderi, šiliņi (solidi), trīsgraši, vēlāk arī trīspolheri, sešgraši, orti un zelta 2 dukāti. Dibināta sabrūkot Livonijas konfederācijai. Likvidēta hercogam atsakoties no troņa. Atjaunota 1918.g. kā Kurzemes hercogiste. Platība - 27 283 km² (1794 .g.) Iedzīvotāju sk. 200 000; 7,3 /km² (1794.g.)

Hercogs Jēkabs Ketlers
Kurzemes un Zemgales hercogistē valdīja 40. gadu. (1642–1682) Guvis labu izglītību, viņš savā zemē attīstija ražošanu ar vēl nepieredzētu vērienu. Enerģiskais Ketleru dzimtas pārstāvis par Kurzemes un Zemgales hercogu kļuva 1642. gadā, kad nomira tēvabrālis hercogs Frīdrihs. Jēkaba krusttēvs bija Anglijas karalis Džeimss I. 17. gadsimta 40.-50. gados notika hercogistes uzplaukums. Otrā Ziemeļu kara laikā, no 1658. līdz 1660. gadam atradās zviedru gūstā. Šajā laikā tika iznīcināta Kurzemes flote un tā zaudēja savas kolonijas. Pēc kara beigām flote tika atbūvēta un Kurzemei pat izdevās atkarot Tobago salu no Nīderlandes. Jēkabam bijis arī plāns kolonizēt Austrāliju, kam viņš pat ieguvis pāvesta Inocentija X svētību. Taču drīzā pāvesta nāve pārvilkusi strīpu šiem plāniem. Pēdējos 20 valdīšanas gados Jēkabs nesekmīgi centās atgūt hercogistes pirmskara saimniecisko līmeni. Miris 1682. gada 1. janvārī Mītavā.

Saimniecība.
Hercoga Jēkaba saimniecība bija daudzveidīga.
Kuģu būve. Dzelzsrūpniecība. ( dzelzs un vara cepļi, monētu, enkuru, naglu kaltuves, lielgabalu un zvanu lietuves ) Kokrūpniecība. Amatniecība. ( mucenieku darbnīcas, virpotavas, vadmalas, lina un buru austuves, gobelēna, brokāta un tapešu darbnīcas, tūbu veltuves, sedlinieku darbnīcas, dzintara virpotavas, ādu mītuves, darvas, kaļķu un ķieģeļu cepļi) Pārtikas un Ķīmiskā rūpniecība. ( labības maltuves, alus darītavas, etiķa vārītavas, degvīna dedzinātavas, papīra un šaujampulvera dzirnavas, salpētera, kālija, ziepju vārītavas.

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 5

0/2000

No Vēstures stundām man tas viss riebjas tik ļoti, ka atļaušos plusiņu neielikt.

 1  1 atbildēt

Paldies par informāciju, man šī informācija noderēs vēstures stundai ;)

 0  0 atbildēt

👍

 0  0 atbildēt