Izrādās, ka tādu cilvēciņu, kuri šādā veidā ir gribējuši pamukt no dažāda kalibra problēmām, ir bez sava gala bijis visos laikos...
Kuriozi stāsti - cilvēki, kas inscenējuši savu nāvi!26
Lords Timotijs Deksters (ir klusa aizdoma, ka titulu viņš sev piešķīra pats) bija nopelnījis ievērojamu kapitālu darbodamies eksporta jomā. Viņš bija dzimis 1748 gadā, un, kaut arī viņam nebija nekādas oficiālas izglītības, 50 gadu vecumā viņš sarakstīja grāmatu. Grāmatā gan nebija nevienas pieturzīmes, tāpēc lasīt to bija visai sarežģīti, bet neskatoties uz to, tā kļuva populāra un tika izdota 8 reizes.
Kaut kā vienreiz viņam ienāca prātā doma, ka būtu interesanti uzzināt, ko paziņas un radinieki darīs, kad uzzinās par viņa nāvi. Viņš izplatīja baumas par savu nāvi un sāka gaidīt rezultātus. Uz viņa bērēm atnāca 3000 cilvēku, bet Deksteram nepatika, ka viņa sieva neizskatījās pietiekošī bēdīga. Tāpēc pēc ceremonijas viņš noslānīja savu sievu ar nūju.
Pats pazīstamākais šajā sarakstā ir Kens Kīzijs, noveles "Kāds pārlidoja pār dzeguzes ligzdu" autors un kontrkultūras grupas "Merry Pranksters" līderis Ši grupa visādā veidā popularizēja narkotikas, uzskatot tās par unikālas pārpasaulīgās pieredzes iegūšanas līdzekli. Diemžēl policija par narkotikām bija drusku savādākās domās un 1965. gadā taisījās viņu arestēt par narkotiku glabāšanu. Lai izbēgtu no sēdēšanas aiz restēm, viņš mēģināja inscenēt savu nāvi. Viņš pameta savu automašinu kraujas malā netālu no Kalifornijas pilsētas Eurikas, atstājot tajā zīmīti: "Okeān, okeān, beidzot man izdosies tevi pievarēt!". Viņš gan nemetās okeānā, bet bēga uz Meksiku. Pēc nepilna gada viņš atgriezās un uzreiz nokļuva cietumā uz 5 mēnešiem.
Elisonu Materu visi pazina kā jauku cilvēciņu, kura nekad navienam neatsakās palīdzēt. Bet- jaukajai meitenei Elisonai vienreiz piegriezās dziedāt baznīcas korī. Un viņa nevarēja izdomāt neko gudrāku, kā citiem koristiem pastāstīt, ka mirst no vēža. Un turējās pie šīs versijas apmēram gadu. Tad viņa visiem pateica, ka taisās doties uz slimnīcu nedziedināmi slimajiem, lai tur nomirtu.
Beidzot viņa, izliekoties par medmāsu, piezvanīja mācītājam, lai pateiktu par savu nāvi. Viņas kļūda bija parādīšanās personiskajās bērēs, uzdodoties par savu māsu- skaidra lieta, ka viņu atpazina.
Viljama Grotes sieva 2008. gada 10 novembrī paziņoja policijai, ka viņas vīrs ir pazudis. Vēlāk viņa kabatas portfelis, ādas jaka un soma ar produktiem tika atrasti pie upes. Lai stiprinātu pārliecību par savu nāvi, Grote piezvanīja uz policiju un uzdevās par savu slepkavu. Tomēr policisti pievērsa uzmanību tam, ka "slepkavas" balss bija identiska Grotes balsij automātiskajā atbildētājā.Vēlāk viņu atrada Montanas štatā un iekasēja no viņa 13 000 dolāru, kas bija iztērēti viņa meklēšanai. Nu, ja kas, viņš bija apdrošināts par krietni lielu naudiņu...
Gandarubana Subramanjama piedzīvojumi sākās Singapūrā 1987 gadā, kad sāka šķobīties viņa autonomas bizness.Viņš aizmuka uz Šrilanku, sadabūja viltotu izziņu par to, ka viņš ir nošauts kādā apšaudē vietējā pilsoņu kara laikā. Viņa sieva pieprasīja apdrošināšanas atlīdzību $250 000 apmērā- par tādu summu viņš bija apdrošinājis savu dzīvību. Šrilankā viņš ar viltotu pasi vēlreiz apprecēja savu "atraitni", un viņiem piedzima ceturtais bērns. Pēc 20 gadiem viņam ienāca prātā aizbraukt uz Singapūru, un viņu noķēra un iebāza aiz restēm par krāpšanu.
Ugo Hosē Sančesam viss būtu veicies, ja ne Elviss. Viņš strādāja britu vairumtirdzniecības gigantā HMV, un saņēma, kā viņam likās, daudz par maz, bet strādāja par daudz. Tāpēc viņam ienāca prātā inscenēt savu nāvi no sirdslēkmes, un aizlaisties ar ģimeni uz Kostariku. Kompānija sāka maksāt viņa sievai pensiju un viss bija jauki un rozā. Nepatikšanas sākās, kad Ugo izmantoja savu atlaižu karti, kuras tika izsniegtas kompānijas darbiniekiem, lai nopirktu Elvisa Preslija kompaktdisku. Viņu ātri atrada, un viņam nācās izciest sodu par krāpšanu.
Markuss Šrenkers iztērēja investoru uzticētas lielas naudas summas, bet pēc tam, lai izvairītos no nepatikšanām, inscenēja savu nāvi. 2009.gada janvārī Šrenkers ar savu personisko lidmašīnu izlidoja no kāda lidlauka Floridas štatā. Dispečeriem viņš paziņoja par stipru turbulenci un pameta lidmašīnu, izlecot ar izpletni. Lidmašīna avarēja purvainā apvidū, un līķi katastrofas vietā atrast neizdevās. Bet Šrenkeru pēc neilga laika apcietināja. Viņš bija cerējis, ka lidmašīnai izdosies aizlidot līdz Meksikas līcim un būs visai grūti noskaidrot to, ka viņš lidmašīnā nemaz nav atradies. Rezultātā- desmit gadus cietumsoda par krāpšanu + četri gadi par aviokatastrofas inscenēšanu.
Kīts Makdonalds igstoši bija bez darba un visiem spēkiem izvairījās no savu astoņu bērnu uzturēšanas. Sapratis, ka viņam būs jāmaksā bērna pabalsts vēl devītajam bērnam, kurš vēl nebija nācis pasaulē, Kīts mēģināja inscenēt pats savu nāvi. Viņš izlicies par kādu savu draugu un nosūtījis 22 gadus vecajai draudzenei, kura gaidīja viņa devīto bērnu, ziņu "Kīts ir miris". Jauno sievieti šī ziņa pamatīgi satraukusi, un viņa zvanījusi vietējām slimnīcām un policijai, bet tur par Kīta nāvi nebija nekādu ziņu. Divas nedēļas vēlāk viņa atklāja, ka Kīts ir dzīvs, bet pildīt savus tēva pienākumus vēl joprojām nevēlas.
30-gadīgais Aleksejs Bikovs no Omskas pilsētas Krievijā gribēja zināt, cik stipri viņa meitene Irina viņu mīl. Viņš gribēja viņu bildināt, bet izdarīja to visai orģinālā veidā. Aleksejs inscenēja automašinas avāriju un savu nāvi. Lai tas viss sanāktu izteiksmīgāk, viņš nolīga veselu komandu- režisoru, operatoru, kaskadierus un grimētāju. Kad Irina atbrauca uz "avārijas" vietu, viņa ieraudzīja avārijas rezultātu un savu mīļoto asiņainu guļam zemē. "Kad es ieraudzīju Alekseju, es raudāju kā nenormāla... viņš viss bija asinīs... ", - stāsta Irina. Kamēr viņa raudāja, Aleksejs nometās uz viena ceļa, lai viņu bildinātu. Un, viņam par lielu prieku Irina piekrita. "Es gribēju, lai viņa saprastu, cik tukša un bezjēdzīga būs viņas dzīve bez manis" teica Aleksejs.