Kuldīga1

Ventas rumba ir platākais ūdenskritums Eiropā.  Rumbas platums ir atkarīgs no ūdens daudzuma, vidēji tas ir 100 — 110 m, palu laikā sasniedz pat 270 m, augstums - 1,6 — 2,2 m. Pārgāzi veido visai interesanta līkloču līnija. Ventas rumba ir dabas piemineklis un ietilpst Ventas ielejas dabas liegumā.

Pals - Pali ir ūdens režīma fāze, kas konkrētos klimatiskos apstākļos katru gadu atkārtojas vienā un tajā pašā sezonā un raksturojas ar gadā vislielāko ūdenīgumu, ilgstošiem augstiem ūdens līmeņiem un palieņu applūšanu Latvijā pali ir pavasarī — parasti martā vai aprīli — sniega kušanas laikā).

Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīca, kas nosaukta Aleksandrijas Sv. Katrīnas vārdā, pirmo reizi dokumentos minēta 1252. g. 18. oktobrī. Pirmais dievnams bija celts no koka, vairākkārt atjaunots un pārbūvēts. Tagadējā baznīca uzcelta pēc Kurzemes un Zemgales hercoga Gotharda Ketlera 1567.g. recesa par baznīcu celtniecību un atjaunošanu. 1606.g. vizitācijas protokolā rakstīts, ka hercogs Vilhelms pirms dažiem gadiem "uzsācis būvēt baznīcu no jauna un to nobeidzis". Tiek uzskatīts, ka tā bijusi koka baznīca ar diviem torņiem. Ēka vairākkārt degusi, bet vienmēr atjaunota. 1610.g. 7.novembrī Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīcā kristīja nākošo Kurzemes un Zemgales hercogu Jēkabu. Sv.Katrīnas baznīca bija hercogistes pirmās galvaspilsētas Kuldīgas (Goldingen) galma dievnams. Hercogs Jēkabs mantoja troni 1642.g., taču faktiski hercogistē valdīja jau no 1638.g. Kurzemes un Zemgales hercogiste (Ducatus Curlandiae et Semgalliae) pastāvēja 233 gadus - no 1562.g. līdz 1795.g.
1615.g. pilsētā izcēlās ugunsgrēks, baznīcai nodega abi torņi un izkusa zvani, taču pats dievnams ar brīnišķīgu Dieva apsardzību palika neskarts. Draudze nekavējoties pasūtīja jaunu zvanus, tos lēja Lībekā. 1645.g. dievnamam uzcēla vienu torni ar galeriju. 1655.g. pēc draudzes lūguma hercogs Jēkabs lika baznīcu atjaunot, 1665.g. darbi tika pabeigti. 1669.g. atkal izcēlās ugunsgrēks, izkusa zvani, sadega izcilais torņa pulkstenis, ērģeles un soli, tika izglābts altāris un kancele. 1670.g. pilsētas maģistrāts sūtīja draudzes priekšnieku Stefanu Gamperu uz Hanzas savienības pilsētām, lai vāktu ziedojumus baznīcas atjaunošanai, 1670.g. Lībekā izlēja jaunus zvanus, 1672.g. baznīca bija pilnīgi atjaunota. Kupolveida zvanu tornī uzstādīja jaunu, par kādas bagātas atraitnes ziedojumu iegādātu pulksteni. 1704.g. vizitācijas protokolā dievnams raksturots kā "akmens mūra baznīca ar sarkanu jumta segumu". 1748.g. notika lielāki remonta un pārbūves darbi, celtne ieguva barokālu torņa smaili un jaunu torņa puksteni. Līdz 1808.g. baznīcas remontam tajā atradusies t.s. "kristību mašīna" (Taufmaschine). 1866.g. pēc arhitekta Otto Dīces projekta baznīca ieguva pašreizējo 45 metrus augsto torni un sānu tornīšus. 1936.g. torni uzstādīja jaunu no Šveices atvestu puksteni. 1939.g. lielākā daļa no vācu draudzes izceļoja un draudzes darbība apsīka. Līdz 1904.g., kad pabeidza celt un iesvētīja Kuldīgas Sv. Annas baznīcu, uz kuru pārcēlās latviešu draudze, Sv. Katrīnas baznīca bija kopīgs dievnams vācu un latviešu luteriskajām draudzēm.      
Otrā pasaules kara laikā baznīcā notika dievkalpojumi Vērmahta kareivjiem un Kurzemes cietokšņa aizstāvjiem – latviešu leģionāriem. Pēc kara dievnamā Sarkanarmija ierīkoja zirgu stalli, laicīgā vara vēlāk – dažādas noliktavas. 20. gs. 60. gadu beigās nodota Kuldīgas muzeja rīcībā, baznīca tika kapitāli izremontēta, ierīkota ekspozīcija par novada vēsturi. Regulāri notika izstādes un koncerti. 1989. gadā atjaunojās draudze, Vasarsvētkos 14. maijā baznīcu iesvētīja Kuldīgas iecirkņa prāvests Modris Plāte. 1990. g. dievnams atdots Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Kuldīgas Sv.Katrīnas draudzei valdījumā, 2006. g. kā īpašums. 

Venta ir upe Latvijā un Lietuvā. Garums — 346 km

Lielākās pilsētas Ventas krastos ir Madžeikiun Ventspils. Lielākā pieteka — Abava. Uz Ventas atrodas platākais dabīgais ūdenskritums Eiropā - Ventas Rumbahttp://lv.wikipedia.org/wiki/Ventas_rumba">.