Dažādās pasaules vietās uziets paliels skaits kristāla un citu minerālu galvaskausu. Dažs izceļas ar ārkārtīgi augsti tehnoloģisku apstrādi, citi, turpretim, ir visai primitīvi. Pirmais tāds tika uziets Britu Hondurasā (mūsdienu Belīza) un arī nākamie nāca no Centrālamerikas reģiona. Tomēr pēdējā laikā tādi konstatēti arī Centrālāzijā - Mongolijā un Tibetā, pat arī Eiropā.
Daži avoti to vecumu lēš kā vairākus tūkstošus gadu, citi - nosauc par viltojumiem.
Lubantūnas galva. Galvaskauss dēvēts arī par "Nāves galvaskausu" - dēļ tā drūmuma un biedējošā izskata. Pats vislabāk izstrādātais no atrastajiem kristāla galvaskausiem. Apraksts. Svars - 5,18 kg. Augstums - 18 cm, platums un dziļums - 13 cm. Anatomiskās detaļas izpildītas ar lielu precizitāti. Atrašana. To uzgāja 1926.gadā maiju pilsētas atklājēja Mičela Hedžesa audžumeita Anna Mičela-Hadžesa savā 17.dzimšanas dienā pie masīva altāra akmens uz zemestrīces sagrautas piramīdas platformas. Tas bija dabiska lieluma cilvēka galvaskauss bez apakšžokļa, izslīpēts no viendabīga kalnu kristāla. Apakšžokli atrada apmēram pēc trim mēnešiem. Galvaskausa svars – 5,3 kg. Zinātnieki bija aprēķinājuši(?!) ka izslīpēt tādu galvaskausu ar smiltīm prasītu 150 gadu.
It kā Hadžess esot mēģinājis uzieto galvaskausu nodot vietējās indiāņu vcilts vadonim, taču tas esot atteicies. Iespējams tādēļ, ka uzskatīja atradumu par nolādētu vai kaut kā tamlīdzīgi.
Maiju indiāņi, kas bija nodarbināti izrakumos, ļoti godbijīgi pret to izturējās: iekārtoja altāri un veica rituālus visu izrakumu laiku.
Hedžess pēc izrakumu pabeigšanas 1935.gadā informāciju par savu atradumu publicēja laikrakstā New York American, sākās satraukums zinātnieku aprindās. Hedžess tika apvainots atraduma viltošanā, jo neviens neticēja, ka galvaskausu varētu būt pagatavojuši maiji.
Atraduma augstvērtība rada problēmu. Šai galvaskausā liela uzmanība veltīta smalku detaļu atveidošanai, rūpīgi modelēti pat nelieli anatomiski pauguri.
Pētījumi. jau pats Hadžess, aplūkojot galvaskausu, redzēja, ka vietām tajā redzami dūmakaini plankumi un mazas "lodītes" kā gaisa burbuļi.
Turpmākajos pētījumos, kas tika veikti 20.gs. 50. un 60.gados, atklājās vēl vesela virkne detaļu, kas parādīja galvaskausa vienreizīgumu.
Frenka Dorlenda pētījumi. Anna Mičela-Hedžesa ekspertīzei galvaskausu bija nodevusi amerikāņu vēsturniekam un restauratoram Frenkam Dorlendam, kurš naktī pie kamīna novēroja, ka galvaskausa acis precīzi reflektē uguni. Zem mikroskopa atklājās gluži vai neticama optika: aukslējās atradās plata skaldne, kas darbojās kā 45-grādīga prizma. Gaismu, kas nāca no galvaskausa apakšas, tā projicēja tieši acīs. Liekot to uz akmens altāra, kurā bija iekurta uguns, vajadzēja tikai galvaskausu novietot virs nelielas atveres, un tika sasniegts fantastisks efekts. Izskatījās, ka tas būtu atdzīvojies, viņa acīs dega uguntiņas. Arī galvaskausa aizmugurējā daļa bija īpaši noslīpēta un kā fotoaparāta objektīvs ievadīja visu gaismu acu dobumos. Aptumšotajā telpā tie spīdējuši. Vēl atklājās, ka divi niecīgi caurumiņi, šķiet, kalpojuši par atbalsta ietaisi. Ja galvaskausu uzlika uz diviem balstiem, aoakšžoklis precīzi iegāja īpaši izslīpētos dobumos un bija pat kustināms. Tas liek domāt, ka priekšmets tika izmantots pareģošanai.
Dorlends pavēstīja, ka galvaskauss izcirsts no vesela gabala bez metāla instrumentu pielietošanas, kas ir ļoti neparasti, jo kristāls pēc minerālu cietības skalas piekāpjas vien dimantam, topāzam un korundam. Pēc Dorlenda domām, galvaskausa un tā detaļu virsma tika nopulēta ar krama smilšu un kvarca drumstalu palīdzību, kas bijuši sagatavoti pastas veidā. Visas galvaskausa virsmas nopulēšanai tādā veidā būtu nepieciešami 300 gadi!
Tāpat Dorlends arī konstatēja, ka galvaskausa kustīgais apakšžoklis arī pagatavots no tā paša kristāla gabala. Apakšžoklis kustīgi iestiprināts pulētās ligzdās. Ja galvaskausu brīvi pakārtu gaisā, tad pietiktu ar pavisam nenozīmīgu gaisa plūsmu, lai žoklis sāktu kustēties imitējot cilvēka runu.
Hawlet Packard pētījumi. Turpmāk ar galvaskausa pētīšanu nodarbojās datorgiganta Hewlett Packard pētījumu nodaļas vadītājs Džims Prūts. Viņš konstatēja, ka galvaskauss un apakšžoklis neapšaubāmi izgatavoti no viena vesela kristāla. Tas bija gandrīz neiespējami, jo kalnu kristālu nevar skaldīt; tas uzreiz saplīsīs. Vienīgā iespēja būtu bijusi precīzi sazāģēt bloku ar dimanta zāģi. Prūts šaubījās, vai pat šodien būtu iespējams radīt šādu šedevru. Zem mikroskopa izpētot apstrādes pēdas, atklājās, ka acu dobumi izveidoti ar rotējošiem urbjiem, kas bijuši tikpat precīzi kā mūsdienu instrumenti.
Tāpat Prūtu fascinēja galvaskausa maģiskās acis. Pārvietojot gaismas avotu vai mainot leņķi, parādās bezgalīgs skaits refrakcijas ornamentu. Tiem ir gluži hipnotiska iedarbība. Daudzas sensitīvas personas, kas to redzējušas, „uztvēra neizprotamas un baisas vīzijas, kas it kā nāca no galvaskausa.”
Kompānijas pētniekam-mineralologam pieder šādi vārdi: "Tiem, kas to izcirta, nebija ne mazākā priekšstata par kristalogrāfiju, un viņi absolūti ignorēja simetrijas asis. Tam neizbēgami bija jāsadrūpa apstrādājot. Sasodītā lieta vienkārši nevar eksistēt uz pasaules!"
Šīs kompānijas pētnieki noteica precīzāk galvaskausa kristāla veidu - pjezoelektriskais krama dioksīds.
Ņujorkas policijas departamenta speciālisti ar paleontologu palīdzību veica galvaskausa sejas rekonstrukciju. Sanāca maiju meitenes seja.
Galvaskausa paranormālās īpašības. Saskaņā ar daudzu aculiecinieku ziņojumiem galvaskausa piere dažreiz ietinās baltā miglā, kurā no sākuma kļūst pamanāma kustība, pēc tam iezīmējas nākotnes un pagātnes ainas. Dažreiz no galvaskausa nāk dīvaini dzeltenīga gaisma, kas līdzīga gaismas gredzenam ap mēnesi skaidrā naktī. Cilvēkiem, kuri ilgāku laiku atrodas blakus galvaskausam, tika novēroti nervu traucējumi, paasināta oža, redzes un dzirdes halucinācijas. Tas hipnotiski iedarbojas pat uz skeptiski noskaņotiem cilvēkiem.
Daudzi ir apgalvojuši, ka, atrodoties vienā telpā ar galvaskausu, skaidri dzirdējuši "mazu sudraba zvaniņu šķindu, klusu, bet ļoti skaidru," vai arī "čukstus un vairāku balsu dziedāšanu nezināmā valodā." Lūkojoties uz galvaskausu cilvēki tajā saskata "citus galvaskausus, augstus kalnus, dīvainas sejas, dažādus apjomīgus tēlus, līdzīgus lidojošajiem šķīvīšiem."
Amerikāņu pētnieks Frenks Džozefs pēc šī galvaskausa veica rekonstrukciju. Ekstrasensu grupa, izmantojot "psihiskās enerģijas pastiprinātāju," iegāja transā un radīja galvaskausa īpašnieka tēlu - jaunu maiju meiteni.
Atlantīdas hipotēze. Visu pētījumu rezultātā pats Hedžess jau bija pārliecināts, ka galvaskauss ir atlantu artefakts, par ko arī rakstīja 1935.gada New York American. Pēc tādiem apgalvojumiem konservatīvā zinātne pagrieza atklājumam pakaļu.
Pēdējos gados galvaskausu pētījuši ekstrasensi - viņi konstatējuši, ka galvaskauss maina krāsu un caurspīdīgumu. Dažreiz tas ietinas 45 cm mirdzošā nimbā. Laiku pa laikam no tāk sāka nākt smarža, kas klātesošajiem izraisa neizturamas slāpes. Kad ekstrasensi pieskārušies ar pirkstiem dažādās vietās, tad sajutuši gan siltumu, gan aukstumu, arī kaut kādas vibrācijas. esot sajūta it kā galvaskausa iekšienē atrodas kāds enerģijas avots.
Sātanistu interese. Laikā, kad galvaskauss atradās pētīšanā pie Frenka Dorlenda, ieradās sātana baznīcas dibinātājs Antons Lavejs un paziņoja, ka galvaskausu radījis pats sātans un tātad pieder Sātana baznīcai. Protams, ka saņēma atteikumu, par ko pats Lavejs pārāk neesot pārdzīvojis. Viņš galvaskausu uzmanīgi aplūkojis, glāstījis ar rokām, pēc tam ātri atvadījies un aizgājis.
Naktī Dorlenda mājās sākās īsts poltergeists - kustējās mēbeles, klaudzēja priekšmeti, atvērās un aizvērās logi, kaut kas visu laiku čīkstēja un dārdēja bēniņos. Energoapmaiņa starp sātanistu un galvaskausu izpaudās lūk šādā veidā.
Tagad galvaskauss tiek glabāts Amerikas indiāņu muzejā Ņujorkā (ASV).
Kritika. Fakts, ka izmantoti rotējoši instrumenti, kritiķiem kalpoja par pamatu apgalvojumiem, ka tas ir 19.-20.gs. viltojums. protams, tas ir pārspīlējums, jo nekāda viltošana ar to netiek pierādīta. Pierādīts ir tikai tas, ka galvaskausa izgatavotājs ir lietojis rotējošus instrumentus.
Britu kristāla galva. Jau 1898.gadā kādu dabiska lieluma kristāla galvaskausu ieguva Britu muzejs. To 19.gs. vidū pārvedis kāds Meksikā dienējis spāņu virsnieks. Stila ziņā tas ticis pierakstīts actekiem vai mictekiem – divām ciltīm Meksikas ziemeļos. Salīdzinājumā ar Lubantūnas galvaskausu tas šķiet raupjš un nepabeigts. Turklāt tā apakšžoklis nav izstrādāts, bet gan veidots kā nekustīga sastāvdaļa. Tā izskatās kā Lubantūnas galvaskausa primitīva kopija. Šodien tā atrašanās vieta nav zināma ( varbūt Cilvēces muzejs Londonā – ja tāds vispār ir? ).
Parīzes galva. Šis galvaskauss nonāca Francijā 19.gs. no Meksikas. Pēc zinātnieku domām tas radīts 15.gs. un attēlo acteku nāves dievu Miktlantekutli. Šis galvaskauss ir dabiskā lielumā, bet apstrādāts vēl rupjāk nekā tā Britu līdzinieks.
Meksikas galvaskauss. Galvaskausa svars - 3,6 kg. Veidots no violetā ametista dabiskas galvas lielumā.
Uziets Meksikā 20.gs. sākumā. Pēdējā laikā izstādīts Japānā. 1982.gadā tas parādījās Ņujorkā, kur tam tika veikta ekspertīze.
Marins. Cits ametista galvaskauss. Sver 2,3-2,7 kg. Atšķiras no citiem ar stilizētiem zobiem. Pašlaik tas atrodas kādā privātā kolekcijā netālu no Sanfrancisko līča.
Reklāma
Ikabods. Ametista galvaskauss arbūza lielumā. Atrodas privātā kolekcijā.
Maija. Ne gluži cilvēcīgs galvaskauss.
Makss. Ne gluži cilvēcīgs galvaskauss. Tā pēdējais īpašnieks bija Džoans Pārkss. Viņš to bija saņēmis no tibetiešu mūka, kas galvaskausu izmantoja cilvēku ārstēšanai.
Pirms dažiem gadiem ( tagad 2010.g. ) ekstrasenss Stārs Džonsons ar šo galvaskausu novadīja seansu sēriju, kuru laikā telepātiski sazinājās ar ārpuszemes civilizāciju. Viņam esot ticis paziņots, ka kristāla galvaskausu radīšanas māksla nākot no Atlantīdas.
Čeroki indiāņu leģendas. Čeroki leģendās ir minēti 12 galvaskausi no kalnu kristāla. Tie esot precīzi cilvēka galvaskausa lieluma kopijas pat ar kustīgiem žokļiem un tie esot pratuši runāt un dziedāt.
Harlijs Ātrais Briedis – čeroki šamanis zināja stāstīt, ka 12 galvaskausi esot novietoti aplī ap trīspadsmito - galvaskausu no ametista, vēl šī maģiskā apļa iekšienē esot bijuši 8 cilindri, no kalnu kristāla, ar kuriem atzīmētas debespuses. Galvas kausi sevī glabā noslēpumus – kā radies cilvēks, kā tas uzbūvēts un kāpēc cilvēki radušies. Un pienāks diena, kad no jauna tiks savākti kopā visi galvaskausi, lai no jauna tie runātu ar cilvēci.
Kosmosā esot 12 cilvēku apdzīvotas planētas un katrai no tām atbilstot viens galvaskauss.
Maiji un kristāla galvaskausi. Jau pats Lubantūnas galvaskausa atradējs Hadžess esot racies pa arhīviem un uzzinājis, ka tāds galvaskauss esot bijis minēts maiju nostāstos. Maiju priesteri esot stundām ilgi lūkojušies tajā vecot upurēšanas un maģiskos rituālus, lūdzot nāvi saviem ienaidniekiem un mēģinot paredzēt nākotni.
Galvaskausu fizioloģiskā ietekme. Galvaskausus redzējušie sajūt pulsa paātrināšanos, roku un kāju muskuļi nez kādēļ paliek cietāki, acis dobumos raustās un pulsē.
Secinājumi. Vairāku galvaskausu esamība Meksikas reģionā kā arī leģendas par tādiem norāda par tādu kā galvaskaskausa kulta esamību.
Es skatījos raidījumu par šitiem, ķipa saka ka senie Amerikas pirmiedzīvotāji šitos ir uztaisījuši, bet patiesībā tie ir 18.-19. gs. eiropiešu gatavoti un tad kādi gudrinieki atrod un izdomā leģendas par tiem.
tas tika pierādīts izpētot galvaskausus ar mikroskpu un izvērtējot to izveidošanas tehniku.
