Zilais ir arī bezgalība un tukšums, no kura attīstās visa dzīvība. Debeszila krāsa simbolizē aizsardzību un iedvesmu, taču tumši zila – erudīciju, nopietnību, kārtību, un loģiku.
Sākumā latviešiem zils figurējis tikai kā nokrāsas nozīme – zili zaļš, zili melns. Tikai vēlāk lietots parastos sadzīviskos vārdu savienojumos.
Brūns – simbolizē rudeni un zemi. Kā zemes krāsa tā simbolizē arī pazemību un vienkāršību. Viduslaikos tā bija sēru krāsa.
Reklāma
Šī krāsa saistās arī ar izsmalcinātību, akurātību, bagātību, kā arī apslēptām emocijām.
Vārds brūns latviešu leksikā parādījies tikai 15. gs. līdz ar tā laika modes apģērba krāsu. Kaut arī G. Manceļa vārdnīcā (1638) vēl šī vārda nav, taču brūnā, domājams, izstūmusi latviešu vārdu „bērs” tieši sakarā ar ārkārtīgo prestižu, kas 16. – 18. gs. bija brūniem svārkiem, kā to laiku augstākās kvalitātes zīmi. Latvieši senatnē ar vārdu „bērs” apzīmēja tikai brūnus zirgus.
Violets – piesātināta, auksta, smaga, mierīga, noslēpumaina krāsa. Tā simbolizē gudrību, augstāko prātu, briedumu. Šo krāsu viegli nospiež citas, bet pati par sevi violetā ir dziļa un izteiksmīga krāsa.
Reklāma
Simbolizē līdzsvaru starp debesīm un zemi, garu un miesu, mīlu un gudrību. Kristietībā tā ir Kristus ciešanu krāsa. Tā ir adventes un Lieldienu krāsa. Daudzu tautu tradīcijās un ticējumos nereti arī uzticības krāsa.
Tumši violeta simbolizē nomāktību, skumjas un vilšanos , zili violeta – mistiku, bet purpura – jutekliskumu. Šī ir arī meklētāju, romantisku sapņotāju, dzejnieku un filozofu krāsa.