Jaungvinejas salas Indonēzijas daļā mitinās mazpazīstama korovaju cilts. Vēl pavisam nesen pasaule nenojauta par tās eksistēšanu, kura savukārt nenojauta, ka uz Zemes bez viņiem pašiem un dažām kaimiņu ciltīm ir vēl arī citi cilvēki.
Pēc aptuveniem aprēķiniem korovaju skaits sasniedz četrus tūkstošus cilvēku, viņi ir palikuši kā dabas bērni, kas atrodas visai tālu no mūsdienu civilizācijas. Viņiem ir visai bagātīga mutiskā mitoloģija: pēc viņu domām, pasaule ir pārpildīta ar ļauniem burvjiem, ar kuriem viņi izrīkojas ne mazāk skarbi kā ar raganām viduslaiku Eiropā. Ja tiek atklāts burvis, tad viņam glābiņa nav – pēc cietsirdīgas spīdzināšanas viņu apēdīs paša cilts līdzgaitnieki.
Korovaji, tāpat kā dažas citas Jaungvinejas ciltis, acīmredzot ietilpst mūsu planētas pēdējo kanibālu skaitā. Gadās, ka notiek cīniņi starp dažādiem korovaju klaniem – arī tas saistīts ar aizdomām par nodarbošanos ar burvestībām. Šajā bīstamajā laikā korovaji slēpjas mitekļos, kas uzbūvēti kokos 20 – 25, bet gadās, ka arī 50 metru augstumā. Šajos mitekļos viņi nokļūst pa kāpnēm, kas pa nakti tiek novāktas.
Korovaji ir ilgi dzīvojuši izolācijā un aizkavējušies savā attīstībā akmens laikmeta līmenī. Nažus, adatas, dzīvnieku un zivju ķeršanas rīkus viņi izgatavo no akmens, kaula vai koka. Visbaisākais ierocis ir loks un bultas. Indonēzijas valdība ne reizi vien ir vēlējusies «kulturizēt» šo cilti un aicinājusi viņus pārcelties uz tradicionālajiem Indonēzijas ciemiem, taču nekādi panākumi šajā jomā nav gūti.
Precas sievietes no 13-14 gadiem. Ja ļoti skaista jauna meitene,tad parasti lūdz līdz piecām cūkām. Turklāt, līgavainim ir jādod viņas tēvam pāris komplekti ar bultām, šķēpiem un nažiem. Un vērtīgāko - rituāla kaklarota ar suņa zobiem.
Alkohols Papuā ir aizliegts,tādēl cilts iedzīvotāji nezin,kas tas ir,bet viņi košļā riekstus,kas satur narkostiskas vielas,tāpēc viņi vienmēr ir nedaudz apreibuši un vienmēr labā garastāvoklī.šos riekstus košļā visi,pat bērni.
