›

Kon-Tiki 2

8 6

Tors Heijerdāls (1914-2002) aktīvi studēja senās peruāņu tautas un ticēja, ka peruāņiem ir siknes ar polinēziešiem. Diemžēl, tajā laikā lielākā daļa atzīto zinātnieku nosodīja šo muļķīgo toriju tādēļ, ka pēc viņu domām peruāņu plosti neesot varējuši šķērsot okeānu. Heijerlāds bija citās domās un ap 1946. gadu sāka vākt finansējumu un komandu savam pārgalvīgajam plānam-šķērsot Kluso okeānu līdz polinēzijai ar plostu, kas celts pamatojoties uz 16. gs. spāņu skicēm. To nācās darīt ilgu laiku, līdz viņš savāca komandu – Ēriks Hesselbergs (navigators), Bengts Danielsons (kapteiņa palīgs, tulks un vienīgais zviedrs komandā), Knuts Hauglands (radio eksperts), Torstens Rebijs (atbildīgais par radio pārraidēm, radio eksperts), Hermans Vatcingers (inženieris, veica dažādus mērījumus par straumēm, vējiem utt.)

KonTiki būvniecība Peru ... Autors: Šerloks Kon-Tiki

Kon-Tiki būvniecība Peru. Problēmas sagādāja materiālu atrašana. Peruāņi savus plostus taisīja no balsa koka. Problēmas sagādāja tā atgādāšana no Ekvadoras džungļiem uz Peru. Kad Heijerlāds gribēja iegādāties balsa baļķus bija lietus sezona un ceļi, kas veda uz džungļiem bija gandrīz neizbraucami. Tomēr viņš pierunāja Norvēģijas vēstniecību sagādāt armijas visurgājēju un pavadoņus. Apbruņojušies ar ieroču arsenālu (pret „galvu medniekiem”, kuri slēpās džungļos) un kārtīgiem benzīna krājumiem, viņš ar pavadoņiem iebrauca džungļos. Nonācis balsu audzētavā, viņš iegādājas pašus resnākos baļķus. Viņš šos 9 baļķus sasaitēja kopā un ielada upē, plostojot pa upi uz peru.

Plosta skelets sastāvēja no 9 balsa koka stumbriem līdz 13,7 m garumam un 60cm diametrā. Tos kopā turēja 3,175cm biezas kaņepju virves (skeptiķi domāja, ka baļķi beržoties viens pret otru saberzīs virves pušu, tāpēc ieteica tērauda štagas. Heijerlāds vēlējās taisīt precīzu peruāņu plosta kopiju, tāpēc viņš izmantoja kaņepāju virves. Iespējams, ka tās viņiem izglāba dzīvību). Masts bija būvēts no 8,8m augstas mangroves stumbra. Uz plosta bija arī bambusa būdiņa ar banānlapu un salmu jumtu. Pakaļgalā bija arī 5,8m garš stūres airis no mangroves. Uz plosta bija arī trīs kvadrātveida buras. Plosta būvniecībā netika izmantotas metāla detaļas.

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Knuts un Torstens darbojas ar radiostaciju uz plosta klāja. Kopā viņiem bija 275 galonu dzeramā ūdens, kā arī kokosrieksti un dažādi augļi. Neskopojās arī ASV armija, dodot viņiem ekspermentāli radītos konservus (lai viņi to notestētu) un nirēju hidrotērpus.

Kon-Tiki komanda. 1947. gada 28. aprīļa pēcpusdienā Kon-Tiki tika svinīgi iesvētīts un pavadīts (vilkts ar velkoni) aptuveni 50 jūdzes līdz atklātam okeānam. Pārtikas brauciena laikā viņiem netrūka. Pa nakti uz klāja salidoja lidzivis un netika nost no tā. No rīta atlika tikai tās salasīt pa klāju un brokastis bija gatavas. Ap Klusā okeāna vidu uz klāja sāka līst dažādi kalmāri, nereti tiekot bambusa būdā un pārbiedējot gulošos vīrus. Vīru hobijs bija cīnīšanās ar haizivīm. No tām viņi ieguva taukus un gaļu. Reiz viņi vienā reizē nokāva ap 8 haizivīm (tā rakstīts „kuģa” žurnālā). Viņi aktīvi uzturēja sakarus ar Kanādas, ASV, Norvēģijas un Austrālijas radiopionieriem. Reiz pēc kādas kārtīgas vētras bija kārtīgi sabojājies radio. Viņi kādu laiku nesazinājās ar ārpasauli, līdz to salaboja un sazinājās ar Austrālijas radiopionieriem. Daudzi jau nodomāja, ka šie ņēmuši galu kādā vētrā. 30. jūlijā viņi sasniedz Puka-Puka atolu un pēc tam vēl vairākus. 7. augustā viņi avarēja rifā pie neapdzīvotās Raroria salas Tuamotu salu grupā. No blakussalas ar kanoe atbrauca vietējie polinēzieši. No Taiti tika atsūtīts franču šoneris Tamāra. 101 dienu laikā komanda bija nobraukusi 3770 jūras jūdzes (6980 km) ar vidējo ātrumu 1,5 mezgli stundā

Kon-Tiki Rarorias salā pēc avārijas. Par Kon-Tiki ir uzņemta dokumentāla filma un izdota grāmata (tulkota latviski ap 70’tajiem gadiem). Nobeigumam-~40% teksta paša tulkots, 60% teksta paša rakstīts pamatojoties uz grāmatu. Ja atradīšu grāmatu, tad rediģēšu rakstu un iemetīšu labākas bildes.

Reklāma