Kolumbijas zelta lidmašīnas3

Atrašana un izpēte. 19.gs. Kolumbijā, Tolimā, indiāņu apmetņu vietās, arheologi, veicot izrakumus, atrada vairākus desmitus nesaprotamas formas zelta figūriņu. Tās tika nodotas Kolumbijas Valsts bankas muzejam. Katalogos figūriņas tika apzīmētas kā “zoomorfas” (putnu vai zivju kulta relikti). Tikai 20.gs. attīstoties aviācijai, tika noskaidrots, ka nesaprotamās zelta figūriņas izveidotas lidmašīnu formā. Pirmais, kas pamanīja figūriņu līdzību ar lidmašīnām bija juvelieris Emanuels Staubs. Viņš izgatavoja vienas figūriņas kopiju un nosūtīja to zoologam Aivenam Sandersonam. Zinātnieks ilgi un rūpīgi pētīja nesaprotamo figūriņu un izdarīja secinājumu, ka tā noteikti nav dzīvnieka figūra; dabā tādu dzīvnieku nav. Tomēr, gandrīz visām figūriņām, kas līdzinās lidmašīnām, ir arī dzīvnieku pazīmes - acis un rīkle. Šī iemesla dēļ tās tika atzītas par dzīvnieku (zivju vai putnu) atveidojumiem. Aviācijas speciālisti apskatījuši viņiem nosūtītās figūriņu kopijas, vienprātīgi atzina, ka tajās atveidotas lidmašīnas. Speciālisti figūriņās saskatīja pat kabīni, fizelāžu, spārnus, stabilizatorus, ķīli… Aivens Sandersons par senajām lidmašinām publicēja rakstu, kas izraisīja lasītājos lielu interesi. Daudzi cilvēki sāka analoģisku figūriņu un attēlu meklējumus arheoloģijas un vēstures muzejos, kā arī privātās kolekcijās. Rezultātā dažādos pasaules muzejos tika atrastas trīsdesmit zelta lidmašīnas. Tās dažādos laikos bija atrastas indiāņu vadoņu kapenēs. Lielākā daļa šo lidmašīnu modeļu tika atrastas Tolīmā, Kolumbijas teritorijā. Taču līdzīgas figūriņas uzietas arī Kostarikā un citās Dienvidamerikas valstīs. Arheologi ir pārliecināti, ka figūriņas izmantotas kā amuleti un krūšu rotājumi.

Eksperimenti. Vācijā divi aviācijas un lidmodelēšanas entuziasti Algunds Enboms un Peteris Beltings veica neparastu eksperimentu, kas pārliecināja pat ietiepīgākos skeptiķus, ka figūriņas patiešām ir lidmašīnu modeļi, nevis zivju vai putnu attēlojumi. Abi pētnieki izveidoja palielinātas neparasto figūriņu kopijas. Šim nolūkam viņi izraudzījās divas figūriņas, kuras visvairāk līdzinājās lidmašinām - vienu no Kolumbijas zelta muzeja, bet otru no Smitsona institūta Vašingtonā. Kopijas oriģinālus pēc izmēra pārsniedza 16 reižu, taču precīzi atkārtoja visas īpatnības. Beltings un Enboms lidmašinas apgādāja armotoriem un aprīkoja ar radiovadīšanas ierīcēm. Algunda Enboma un Petera Beltinga eksperimentu novēroja zinātnieki - arheologi, zoologi, vēsturnieki un citi interesenti. Skatītāji bija satriekti. Indiāņu lidmašīnām piemita lieliskas aerodinamiskas īpašibas un abu vāciešu veiktais eksperiments to lieliski nodemonstrēja. Kolumbijas zelta lidmašīnu modeļu kopijas veikli izpildīja visas augstākas pilotāžas figūras, piemēram, nāves cilpu vai mucu. Lidmašīnas manevrēja tā, it kā būtu radītas lidošanai. Pie tam lidmašīnas brīvi planēja gaisā ar izslēgtu motoru. Algunda Enboma un Petera Beltinga piemēram sekoja citi lidmodelētāji. Viņi veica līdzīgus eksperimentus, izveidojot to vai citu zelta figūriņu kopijas.